Atzīmējot Starptautisko invalīdu dienu, tikās cēsnieku ģimenes, kurās aug bērni ar smagiem veselības traucējumiem.
“Ir ļoti labi, ka Cēsu bērni ar invaliditāti var apmeklēt dienas centru, var doties uz skolu. Es nesaprotu, kāpēc joprojām ir vecāki, kuri kautrējas un nenāk ar bērniņiem sabiedrībā. Jādod taču iespēja tiem veselajiem redzēt, ka bērniem invalīdiem nav ne astes, ne ragu. Galu galā ieguvēji ir ne tikai mūsu bērni, bet arī pārējie, jo viņi pierod, ka bērni atšķiras, ka dzīve var būt tik dažāda,” sacīja Ingrīda Kokinberga, kuras 14 gadus vecais Armīns mācās Cēsu 2. pamatskolā un dabaszinības, kas viņu interesē visvairāk, apgūst vispārizglītojošajā klasē. Armīns pārvietojas tikai ratiņkrēslā, tāpat uz skolu dodas vēl vairāki Cēsu bērniņi. “Santai skolā patīk, šādi pasākumi ir vajadzīgi. Vienīgā problēma, ka dēlam nav vietas bērnudārzā. Viņš jāved uz specializēto bērnudārzu Valmierā. Tas ir sarežģīti,” svētku reizē sacīja Santas un Māra mamma Svetlana Simsone. Neiespējami pat iedomāties, kā Svetlana spējusi sadzīvot ar notikušo, ka abiem viņas bērniņiem ir smaga invaliditāte.
Lai aizstāvētu šo bērnu un vecāku intereses, Cēsīs veido bērnu un jauniešu invalīdu biedrību.
“Ir daudzas lietas, kas jāizdara. Katrai mammai atsevišķi tikt pie jauna, laba ratiņkrēsla, speciālajiem apaviem, uzzināt nepieciešamo informāciju, kas palīdzētu uzlabot bērna veselību, ir grūti. Organizācijai ir vieglāk runāt par nepieciešamo finanšu piesaistīšanu,” uzsvēra jaunizveidotās biedrības vadītāja Kristīne Ņesonova un paskaidroja, ka organizācija, kas aizstāvēs tieši bērnu invalīdu intereses, iespējams, sekmēs arī to, ka beidzot varēs uzzināt bērnu invalīdu skaitu rajonā, jo šo bērnu vecāki nekautrēsies problēmas izrunāt ar sev līdzīgajiem.
Cēsu pašvaldības aģentūras “Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības aģentūra” speciālisti piekrīt, ka pirmo plašāko Invalīdu dienas pasākumu rīkojuši pilsētas domes telpās, lai vecāki pierastu , ka ikvienam pašvaldības speciālistam var uzdot jautājumus, gūt sev nepieciešamo informāciju. Bērnu invalīdu vecāki tikās arī ar domes priekšsēdētāju Gintu Šķenderu, viņam un speciālistiem jautājot galvenokārt par praktiskām lietām- par sabiedriskā transporta nodrošināšanu no Valmieras līdz Bērzaines ielai, kur darbojas sociālo pakalpojumu aģentūra, kāpēc joprojām cilvēki ratiņkrēslā nevar iekļūt poliklīnikā un rajona padomē. Kāpēc autobusu sarakstus pieturvietās nevarētu rakstīt lielākiem burtiem, lai tos var izlasīt arī redzes invalīdi. Kāpēc Cēsīs nav specializētā bērnudārza, kurā varētu mācīties bērni ar smagu invaliditāti un tādējādi saņemt daudzas veselības aprūpes speciālistu konsultācijas vienuviet.
“Gribējām, lai satiekas bērnu invalīdu vecāki, gribējām viņus uzklausīt, mudināt uzzināt vajadzīgo informāciju, kopīgi risinātu problēmas. Un Invalīdu dienu plašāk atzīmējam, jo arī sabiedrībai ir jāiemācās akceptēt šo cilvēku intereses, vajadzības un problēmas. Pasākumu rīkojām, lai bērniem būtu prieks, klausoties dziesmiņas un dzejolīšus, lai vecākiem sanāk atpūsties un smaidīt,” sacīja aģentūras direktore Iveta Sietiņsone, kura šajā nedēļā uz diskusiju aicināja arī nevalstiskās organizācijas, kuras gādā par cilvēku ar invaliditāti interesēm.
“Visvairāk runājām par mājas aprūpes biroja iespējām. Cilvēki ar dažādu invaliditāti jautāja par to, vai pašvaldība nevar viņus nodrošināt ar asistentu, kurš reizēm palīdzētu nokļūt pie ārsta slimnīcā vai doties uz mācībām. Redzes invalīdi uzsvēra, ka viņi priecātos par cilvēku blakus, kurš būtu kompanjons, kaut palasītu priekšā avīzes, žurnālus. Pašvaldība šādu pakalpojumu var nodrošināt īslaicīgi, atsevišķas reizes, bet kopumā tās ir valsts rūpes. Un valsts līmenī asistentu jautājumu solīts atrisināt vien 2009. gadā. Vēl esam izvērtējuši, ka Cēsīs, iespējams, vajadzētu ieviest arī tā saukto drošības pogu, kas ļauj mājās drošāk justies invalīdiem, kuri dzīvo vieni. Izmantojot šādas centrāles iespējas, viņi var sazināties ar cilvēku, kurš uzklausa, ja nepieciešama medicīniska palīdzība, palīdz nodrošināt tās saņemšanu. Kad saņemsim Eiropas naudu par alternatīvajiem pakalpojumiem, tad Cēsīs šo sistēmu ieviesīsim. Sāksim ar neredzīgajiem cilvēkiem,” skaidroja aģentūras direktore I.Sietiņsone un piebilda, ka ar nevalstiskajām organizācijām plāno tikšanos vismaz reizi ceturksnī. Tāpat I.Sietiņsone atzinīgi novērtēja bērnu invalīdu vecāku iniciatīvu nodibināt jaunu biedrību.
“Bērnu invalīdu vecāki vēlas, lai pašvaldībā izveidojam brīvdienu māju, kur varētu atstāt bērnus uz divām, trim dienām, lai tiešām vecāki kādreiz ārpus mājas varētu pavadīt, piemēram, nedēļas nogali. Vecāki interesējas, vai iespējams vēl uz pāris stundām kādā institūcijā atstāt bērnus pēc skolas. Tas jautājums ir atrisināts, jo, izmantojot mājas aprūpes biroja pakalpojumus, katra ģimene, kurā ir bērns invalīds, mēnesī var saņemt 30 stundu aprūpi bez maksas. Tāpat domājam, ka arī skolas brīvlaikos iespējams izmantot auklīšu darbu, lai skolas un dienas centra telpās vismaz daļēju laiku turpinātos nodarbības bērniem invalīdiem,” skaidroja I.Sietiņsone un pauda gandarījumu, ka, nododot jaunuzcelto sociālo dzīvokļu māju, tajā būs četri pielāgotie dzīvokļi, divi dzīvokļi jau piešķirti ģimenēm ar bērniem, kuri līdz šim dzīvo denacionalizētajos namos.
Komentāri