Vidzemes Vēstures un tūrisma aģentūra Ziemassvētku gaidīšanas svētdienās pilsētniekiem dāvā tikšanās brīžus mūsu senajā pilsētā. Arī svētdienas pēcpusdienā ieskanēsies mūzika, pa muzeja dārza vārtiem iznāks vīrs ar petrolejas lampu rokā un kāpnēm plecā, lai Baznīcas laukumā izpildītu seno lukturu iedegšanas ceremoniju.
”Lai gan tā ir tikko iesākta tradīcija, par kuru visi vēl nebūs dzirdējuši, tā guvusi pilsētnieku ievērību. Necerējām, ka lukturu iedegšanas brīdī vēlēsies būt klāt atkal tik daudz cēsnieku,” sacīja aģentūras direktore Jolanta Sausiņa par darbinieku īstenoto ideju, kā vēl vairāk iedzīvināt senatni mūsdienu pilsētā.
Pirmajā Adventes svētdienā Cēsu muzejā notika sarunas par latviešu likteņiem Sibīrijā. Iedegt sveci vainagā bija aicināts cēsnieks Alvis Jansons. Šopavasar viņam un vēl citiem cēsniekiem radās iespēja doties ekspedīcijā uz Sibīriju – Krasnojarskas apgabalu – un arī tālāk uz ziemeļiem, Noriļsku, kur 40. un 50. gados nometinājumā bija spiestas dzīvot latviešu ģimenes. Tur palikušas piederīgo kapu kopiņas. Alvja Jansona video stāsti vēstīja par to, kādas 50 gadu laikā, kopš Jansonu un Eglīšu – Andra un Gunta – ģimene atgriezās Latvijā, Sibīrijā palikušas dzimtu atstātās pēdas.
Pamestība un sniega segas pārklātas kapa vietas ziemeļos raksturo latviešu ciemu Kviešstrauti, kur dzīvojuši arī Jansoni. Toties vietējo iedzīvotāju aprūpētu jaunākā brāļa Kārļa kapavietu Tjuhtjetas ciemā, 300 kilometrus no Krasnojarskas, atrada ekspedīcijas dalībnieki no Eglīšu ģimenēm – Sarma, Ieva un Sandris.
Vietās, kur izsūtījuma laiku pavadīja Melānija Vanaga, bija iespēja pabūt rakstnieces muzeja Amatā veidotājai Ingrīdai Lācei.
Pavisam citu stāstu – par latviešiem, kuru senči uz Sibīriju sāka pārcelties pirms 110 gadiem – stāstīja Lelde Keiša un Sandis Laime. Viņi šovasar piedalījās šī vēsturiskā notikuma atzīmēšanā Omskas apgabala Augšberu ciemā. Sibīrijas latvieši svētkus bija iecerējuši Līgo dienā un Jāņu vakarā. Sibīrijas taigā ieskanējās līgo dziesmas, dega Jāņu ugunskuri. Gaviļnieki savās sētās uzņēma līgotājus.
Viesu vidū bija latvieši no apkārtējiem ciemiem un latviešu biedrības Omskā. Latviešu tradīcijas izjuta arī pagasta un rajona administrāciju vadītāji. Tālu ceļu uz svētkiem bija mērojis Latvijas vēstnieks Krievijā Andris Teikmanis, bet vistālāk bija braukuši viesi no Cēsīm, ar Augšbebru ciema ļaudīm pazīstami kopš 2002. gada.
Otrajā Adventes svētdienā, aizdedzot nākamo sveci vainagā, muzeja darbinieki aicināja uz sarunām par mākslu, arī pozēšanu māksliniekiem Jurim un Agnijai Ģērmaņiem, kuri zīmēja cēsnieku portretus.
A.Ģērmanes personālizstādes ”Ainavas ar cilvēkiem” atklāšana sākās ar Cēsu mūzikas vidusskolas audzēkņu dibinātās vokālās grupas priekšnesumiem, arī Ziemassvētku dziesmām. Iepazīstinot ar izstādi, kurā viena zāle veltīta Latvijas ainavām, māksliniece atklāja, ka jūtas pateicīga vasaras plenēru rīkotājiem dažādās Latvijas vietās. Tajos radīti nepieciešamie apstākļi gleznošanai dabā.
Skatoties uz košajām krāsām vasaras vidū tapušajās gleznās, skatītāji varēja iztēloties saules gaismas pielietās dienas pretēji vakara tumsai, kas decembrī paveras aiz loga. Košās krāsās ar ekspresīviem otas vilcieniem tapusi mākslinieces jaunākā kolekcija – ainavas, kas gleznotas Marokā.
”Agnija atplaukst. Viņas māksla ir pelnījusi kļūt Latvijā pazīstama,” personālizstādē redzēto komentēja Mākslinieku savienības priekšsēdētājs Mārtiņš Heimrāts.
Komentāri