Šī vasara bioloģiskajam kooperatīvam „Zaļais grozs” un Nītaures pagasta bioloģiskajai saimniecībai ”Lušēni” bijusi īpaša – uzsākta ābolu un seleriju žāvēšana, kā arī kāpostu skābēšana tirdzniecībai.
„Lušēnu” īpašniece Gaida Krūmiņa pastāstīja, ka šovasar saimniecība iegādājusies žāvēšanas skapi un elektrisko ēveli. Nokārtotas visas nepieciešamās atļaujas augļu un zaļumu žāvēšanai, kāpostu skābēšanai un sagatavotās produkcijas tirdzniecībai.
Žāvēšanas skapja iegādei bija plānots saņemt Eiropas atbalstu, taču naudas trūkuma dēļ tas netika piešķirts, tomēr sapni saimniecība īstenojusi. Skapja darbības nepilnību dēļ žāvēšana tomēr nav vienmērīga, process var ilgt no pusotras līdz pat četrām dienām. Tomēr, ja pagājušajā gadā bez skapja sažāvēti trīs kilogrami ābolu, šogad jau vairāk nekā simts kilogramu. Žāvētie āboli, kas Latvijā ir tradicionāls gardums, joprojām ir pieprasīti. Rīgā zaļajā tirdziņā žāvētos ābolus īpaši iecienījuši bērni. ”Cik forši, ka bērns nepērk čipsus, bet žāvētus ābolus,” vērtē G. Krūmiņa, atzīdama, ka tātad skolā vai mājās par veselīgiem našķiem tiek runāts un tie ir kļuvuši iecienīti.
Bioloģiskā lauksaimniece atzīst, ka iesākumā rīdzinieki tomēr brīnoties un prasot, vai tos var ēst bez mazgāšanas: ”Cilvēki it kā zina, ka tie ir žāvēti āboli, tomēr vienalga prasa, vai tie nav jāmazgā.”
Kaltētas tiek selerijas. G. Krūmiņa skaidro, ka pagājušajā gadā izmēģinājusi izkaltēt sarīvētas selerijas un sapratusi, ka pircējiem tās varētu interesēt. Tās esot garšīgas, gan pievienojot mērcēm, gan sviestam, kas noder garšīgām sviestmaizēm. Tajā laikā zemniecei nav bijusi ne žāvēšanas, ne rīvēšanas aparatūra, tagad darbs padarāms daudz vieglāk.
Pieprasījums ne tikai pēc svaigiem bioloģiski audzētiem dārzeņiem un augļiem, bet arī pēc žāvētiem augļiem, kā arī skābētiem kāpostiem ir liels, tādēļ „Lušēnu” pagrabos saglabājusies vien pavisam neliela daļa sagatavotās preces. Produkcija tiek pārdota ne tikai zaļajā tirdziņā, bet arī „Dabas dobes” interneta veikalā.
Kopš žāvēšanas skapja iegādes G. Krūmiņa gatavojas mēģināt žāvēt arī citas ogas un dārzeņus. Viņa atzīst: „Izžāvēt var būtībā jebkuru ogu” un saka, ka ļoti vērtīgas ir žāvētas mellenes. Taču tās labi saglabājas arī cukurūdenī, tādēļ jāapsver, kā labāk sagatavot vērtīgās ogas ziemai. Jau šovasar bijis plānots žāvēt upenes, bet, kamēr iekārtota žāvēšanas telpa, ogas jau pārgatavojušās, taču jāžāvē svaigas, labas, tikko no krūma nolasītas upenes. G. Krūmiņa skaidro, ka ideja žāvēt upenes radusies, izlasot dabas dziednieka Artūra Tereško teikto par to, ka žāvētās upenēs daudz labāk nekā saldētās saglabājoties vitamīni. Jau nākamgad G. Krūmiņa apņēmusies upenes žāvēt un pēc izskata rozīnēm līdzīgās žāvētās ogas piedāvāt tirgū.
Radusies doma kaltēt arī burkānus: „Paziņa agrāk pilsētas dzīvoklī uz radiatoriem žāvēja uz sakņu rīves sarīvētus burkānus. Šādus burkānus ļoti ērti ir izmantot mērču, zupu gatavošanā, tie vairs nav ne jāmizo, ne jārīvē.” Tieši tādēļ G. Krūmiņa uzskata, ka rīvētiem žāvētajiem burkāniem varētu būt pieprasījums.
G. Krūmiņa vērtē, ja nebūtu pārstrādes produktu – žāvēto ābolu, skābēto kāpostu, tad ienākumi tikai no dārzeņiem nebūtu pietiekami. Turklāt būtisks atbalsts ir arī darbība kooperatīvā: „Ja viens pagurst, tad otrs palīdz un vezums nepārtraukti iet uz priekšu. Bet slodze ir liela.”
„Lušēnu” saimniece vērtē, ka prasības, kas jāievēro, lai varētu žāvēt ābolus un citus dabas produktus, kā arī skābēt kāpostus, ir izpildāmas un nepieciešamas: „Citi uztraucas par prasībām – jābūt gan siltajam, gan aukstajam ūdenim, tiek prasītas ūdens analīzes, jābūt viegli mazgājamām sienām, bet es uzskatu, ka tas ir vajadzīgs arī pašu ērtībai.”
Komentāri