Piektdiena, 26. jūlijs
Vārda dienas: Anna, Ance, Annija

Ko rotājumos simbolizē augi

Druva
00:00
29.12.2007
2

Gaujas NP informācijas speciāliste

Pamazām un nemanāmi mūsu mājās viena pēc otras ienāk citzemju tradīcijas. Ja vēlamies tās pieņemt, vispirms uzzināsim, kāda ir to izcelsme un nozīme. Pirms svētkiem, iegriežoties grāmatu veikalos, redzam – starp latviskajām pastkartēm ar pasteļtoņos ieturētajām maigajām ziemas ainavām greznojas spilgti poligrāfijas brīnumi – kompozīcijas ar akmensozolu vainagiem, sudrabegļu un efeju vītnēm, mājiņas ar āmuļiem izrotātiem vārtiem. Šos greznojumus redzam arī reklāmās, filmās, un sintētisko versiju varam iegādāties lielveikalos.

Mūžzaļie augi un skuju koki- priede, egle, ciedrs, kadiķis, mētras – simbolizē dzīves nepārtrauktību, mieru, labklājību, aizsargā māju. Rotājumos tos izmanto kā veselus kokus, atsevišķus zarus, pin vītnes, vainagus. Lieto telpu, kamīna malas, durvju, vārtu rotāšanai. Tradīcija bijusi pazīstama jau pirms diviem tūkstošiem gadu gan romiešiem, gan ķeltiem, gan kristiešiem. Senāk mūžzaļos augus izmantoja, lai izlūgtos Meža garu un Dionīsa aizstāvību gan cilvēkiem, gan īpašumam.

Akmeņozols jeb Eiropas ilekss (Ilex) – ziemzaļš krūms vai koks ar robainām lapām, kam galos ir dzeloņi, un sarkanām ogām. Pazīstams romiešu, ķeltu, kristiešu un angļu tradīcijās. Mūsdienās īpaši daudz izmanto Ziemeļamerikā. Simbolizē Solāro gadu, nodrošina labu veiksmi un aizsardzību. Rotājumos iepin kopā ar citiem augiem, skuju kokiem, efejām. Veido vainagus, zaru vītnes, vārtu, ārdurvju vai viesistabas durvju apmales, kamīna greznošanai.

Ozols, šajā gadījumā bluķis un malka, simbolizē jauno Solāro gadu, saules vaska riteni, spēku, uzvaru, nodrošina aizsardzību un labu veiksmi. Ozola bluķi un malku izmanto svētku ugunskuram. Tiek uzskatīts, ka tradīcija nāk no ķeltiem.

Āmuļa (parazītaugs) zari vai pušķīši pie durvīm vai vārtiem ir miera, labklājības, auglības simbols. Maģiskajā Ziemassvētku laikā tam ir sargājošas un dziednieciskas īpašības. Tradīcijas iesācēji esot grieķi un ķelti. Druīdi āmuli izmantojuši reliģiskās ceremonijās, uzskatot, ka tas ārstē visu. Vēlāk āmulis kļuva populārs Ziemeļeiropas tautām.

Arī īves izmantošana vītnēs un vainagos tiek uzskatīta par ķeltu saulgriežu tradīciju. Tā simbolizē Solārā gada pēdējo dienu, savukārt sudrabegle simbolizē jauna gada pirmo dienu, dzimšanu.

Efeja Ziemassvētku vainagos un vītnēs tiek iepīta kopā ar dažādiem augiem, visbiežāk ar sudrabegļu un citu skujkoku zariem. Tā simbolizē uzticību un uzvaru, nodrošina aizsardzību, labu veiksmi un dziedē. Tradīcija bijusi pazīstama jau senajiem grieķiem un romiešiem.

Kviešu salmi simbolizē pārpilnību, auglību, labu veiksmi. Tos izmanto salmu figūru, vītņu, puzuru, pinumu un sīku rotājumu gatavošanai, kā arī Ziemsvētku vakarā klāj uz grīdas un pirms vakariņām paliek zem linu galdauta. Kviešu maize senatnē tika gatavota ziedojumam Zemes dievībām. Tradīcijas izcelsme no senās Romas, tā bijusi pazīstama arī ķeltiem, kristiešiem, vēlāk Skotijā, Skandināvijas zemēs.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
21

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
207

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
58

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
31

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
82

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
121

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
62
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
25
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
32
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi