Otrdiena, 16. decembris
Vārda dienas: Alvīne

Ko rotājumos simbolizē augi

Druva
00:00
29.12.2007
42

Gaujas NP informācijas speciāliste

Pamazām un nemanāmi mūsu mājās viena pēc otras ienāk citzemju tradīcijas. Ja vēlamies tās pieņemt, vispirms uzzināsim, kāda ir to izcelsme un nozīme. Pirms svētkiem, iegriežoties grāmatu veikalos, redzam – starp latviskajām pastkartēm ar pasteļtoņos ieturētajām maigajām ziemas ainavām greznojas spilgti poligrāfijas brīnumi – kompozīcijas ar akmensozolu vainagiem, sudrabegļu un efeju vītnēm, mājiņas ar āmuļiem izrotātiem vārtiem. Šos greznojumus redzam arī reklāmās, filmās, un sintētisko versiju varam iegādāties lielveikalos.

Mūžzaļie augi un skuju koki- priede, egle, ciedrs, kadiķis, mētras – simbolizē dzīves nepārtrauktību, mieru, labklājību, aizsargā māju. Rotājumos tos izmanto kā veselus kokus, atsevišķus zarus, pin vītnes, vainagus. Lieto telpu, kamīna malas, durvju, vārtu rotāšanai. Tradīcija bijusi pazīstama jau pirms diviem tūkstošiem gadu gan romiešiem, gan ķeltiem, gan kristiešiem. Senāk mūžzaļos augus izmantoja, lai izlūgtos Meža garu un Dionīsa aizstāvību gan cilvēkiem, gan īpašumam.

Akmeņozols jeb Eiropas ilekss (Ilex) – ziemzaļš krūms vai koks ar robainām lapām, kam galos ir dzeloņi, un sarkanām ogām. Pazīstams romiešu, ķeltu, kristiešu un angļu tradīcijās. Mūsdienās īpaši daudz izmanto Ziemeļamerikā. Simbolizē Solāro gadu, nodrošina labu veiksmi un aizsardzību. Rotājumos iepin kopā ar citiem augiem, skuju kokiem, efejām. Veido vainagus, zaru vītnes, vārtu, ārdurvju vai viesistabas durvju apmales, kamīna greznošanai.

Ozols, šajā gadījumā bluķis un malka, simbolizē jauno Solāro gadu, saules vaska riteni, spēku, uzvaru, nodrošina aizsardzību un labu veiksmi. Ozola bluķi un malku izmanto svētku ugunskuram. Tiek uzskatīts, ka tradīcija nāk no ķeltiem.

Āmuļa (parazītaugs) zari vai pušķīši pie durvīm vai vārtiem ir miera, labklājības, auglības simbols. Maģiskajā Ziemassvētku laikā tam ir sargājošas un dziednieciskas īpašības. Tradīcijas iesācēji esot grieķi un ķelti. Druīdi āmuli izmantojuši reliģiskās ceremonijās, uzskatot, ka tas ārstē visu. Vēlāk āmulis kļuva populārs Ziemeļeiropas tautām.

Arī īves izmantošana vītnēs un vainagos tiek uzskatīta par ķeltu saulgriežu tradīciju. Tā simbolizē Solārā gada pēdējo dienu, savukārt sudrabegle simbolizē jauna gada pirmo dienu, dzimšanu.

Efeja Ziemassvētku vainagos un vītnēs tiek iepīta kopā ar dažādiem augiem, visbiežāk ar sudrabegļu un citu skujkoku zariem. Tā simbolizē uzticību un uzvaru, nodrošina aizsardzību, labu veiksmi un dziedē. Tradīcija bijusi pazīstama jau senajiem grieķiem un romiešiem.

Kviešu salmi simbolizē pārpilnību, auglību, labu veiksmi. Tos izmanto salmu figūru, vītņu, puzuru, pinumu un sīku rotājumu gatavošanai, kā arī Ziemsvētku vakarā klāj uz grīdas un pirms vakariņām paliek zem linu galdauta. Kviešu maize senatnē tika gatavota ziedojumam Zemes dievībām. Tradīcijas izcelsme no senās Romas, tā bijusi pazīstama arī ķeltiem, kristiešiem, vēlāk Skotijā, Skandināvijas zemēs.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
7

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
33

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
84

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
89

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
157

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
53
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
28
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
25
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
40
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
42
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
41
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi