Pagājušajā nedēļā Priekuļos lietošanā tika pieņemts projektā “Kanalizācijas tīkla paplašināšana un rekonstrukcija Priekuļos” paveiktais.
Priekuļu pagasta padomes izpilddirektors Fjodors Puņeiko skaidro, ka 5.7 kilometru garumā izbūvēts kanalizācijas maģistrālais tīkls, 3.5 kilometru garš spiedvads un trīs sūkņu stacijas, kuras atrodas pie tehnikuma attīrīšanas stacijas Parka ielas galā un centrālajā attīrīšanas stacijā Dzeņupītē. „Notekūdeņi tiks savākti centrālajā sūkņu stacijā un pārsūknēti uz Cēsu notekūdeņu attīrīšanas iekārtām,” stāsta F.Puņeiko. Paveikta arī ielu seguma atjaunošana un asfaltēšana, pavasarī tiks pabeigta apzaļumošana.
F.Puņeiko vērš uzmanību tam, ka attīrīšanas stacijām ir noteikts laiks, cik ilgi tās var darboties. Eiropas Savienības direktīvas noteikušas, ka esošās izmantot vēl varēs līdz 2013. gadam, tomēr F. Puņeiko uzskata: „Vecās stacijas morāli un fiziski sāka novecot. Sistēmu bija nepieciešams sakārtot un problēmas atrisināt.”
Tā kā Priekuļos attīrīšanas iekārtas vairs nebūs, kā būtisku ieguvumu priekuliešiem F.Puņeiko uzskata arī to, ka nebūs nepatīkamās smakas, turklāt dabā nenonāks piesārņojums. Projekts būtisks bija arī lielai daļai Priekuļu privātmāju iedzīvotāju, jo bija iespēja pieslēgties jaunizveidotajai un uzlabotajai kanalizācijas sistēmai.
F.Puņeiko piekrīt, ka iedzīvotājiem pakalpojums nedaudz sadārdzināsies, jo pagastam par notekūdeņu attīrīšanu būs jāmaksā Cēsīm. Priekuļu iedzīvotāji šajā ziņā būs atkarīgi no Cēsīs esošajiem tarifiem. Tomēr līdz ar projekta īstenošanu ir sakārtota infrastruktūra.
Arī komunālās saimniecības vadītājs Ernests Ikaunieks piekrīt, ka kanalizācijas tīkla paplašināšana un rekonstrukcija bija nepieciešama. E.Ikaunieks atklāja, ka jaunā notekūdeņu sūkņu sistēma ir automatizēta, tādēļ, ja notiktu kas neparedzēts un rastos bojājumi, elektrības pārrāvums vai pārplūde, automātiski tiktu saņemts signāls uz mobilo telefonu. Sūkņu staciju darbība tiek fiksēta, un visus rādītājus E. Ikaunieks un sūkņu staciju operators var apskatīt datorā.
„Ja tomēr kaut kas nestrādātu, notekūdeņi tiktu novadīti uz vecajām attīrīšanas iekārtām un problēmas nerastos,” skaidro E. Ikaunieks.
Priekuļu pagasta arhitekts Juris Pētersons vērtē, ka projekts bija nepieciešams, lai gan dārgs: „Svarīgi ir tas, ka sistēmai varēja pieslēgties privātmājas. Cilvēkiem kanalizācija un notekūdeņi vairs nav problēma. Dzīves līmenis līdz ar to ir augstāks, un tas ir pagasta interesēs.”
Objekta nodošanas komisijas priekšsēdētājs Leopolds Urbanovičs vērtē, ka apjomīgais projekts īstenots veiksmīgi un tagad atliek vien pabeigt apzaļumošanas darbus pavasarī.
Projekts “Kanalizācijas tīkla paplašināšana un rekonstrukcija Priekuļos”, kas aizsācies pirms apmēram astoņiem gadiem, ir nozīmīgs pagasta infrastruktūras attīstībā, un arī tā izmaksas ir ievērojamas. Kopumā ieguldīti miljons 180 tūkstoši eiro. Vislielākie līdzekļi, 69,11 % no kopējā ieguldījuma, iegūti no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda. Valsts ieguldījums ir 21,99 %, pašvaldības līdzekļi – 8,89 %.
Kanalizācijas tīklu rekonstrukcija tika uzsākta 2006. gada nogalē, kad par būvniecību noslēgts trīspusējs līgums starp Priekuļu pagasta padomi, Vides ministriju un SIA “Laterna”. Projekta īstenošana uzsākta 2007. gada martā.
F.Puņeiko atzīst, ka ar šo projektu Priekuļu infrastruktūras attīstība neapstāsies, jau top jauns projekts “Dzeramā ūdens sistēmas sakārtošana Priekuļos”. Šī projekta ietvaros tiks izbūvēta jauna ūdens sagatavošanas stacija, ierīkotas trīs jaunas artēziskās akas, trīs ūdens sistēmas apvienotas vienā tīklā.
Tiks veikta arī ūdens un kanalizācijas tīklu paplašināšana ciematā aiz K.Ulmaņa birzītes, kur līdz šim nebija kopējas kanalizācijas un ūdensvada tīkla.
F.Puņeiko vērtē, ka pēc plānu realizēšanas: „Priekuļi būs sakārtoti. Jau tagad par 100% nomainīta siltumtrase, katlu mājā iegādāti trīs jauni apkures katli, sistēma ir datorizēta.”
Komentāri