Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Anna, Ance, Annija

Dzīva vēsture pie dzīvas uguns

Druva
00:00
22.01.2008
5

Barikāžu aizstāvju atcerei veltīti pasākumi pagājušajā nedēļā rajonā visaktīvāk notika skolās.

Audzināšanas un vēstures stundās barikāžu laiks bija galvenā sarunu tēma. Pedagogi aicināja bērnus arī iztaujāt ģimenes, lai no vecākiem vai vecvecākiem dzirdētu aculiecinieku stāstus par 1991. gada janvāra notikumiem. Skolu bibliotēkās ir dokumentālā filma par barikādēm un dziesmotās revolūcijas traģiskākajiem notikumiem – ievainotajiem un nošautajiem. To skatījās skolēni, kuri iepriekšējā gadā šo filmu vēl nebija redzējuši.

Zaubes pamatskolā bērnu uzdevums bija katram atrast barikāžu dalībnieku un to intervēt, kā arī savus iespaidus attēlot plakātā. Dziesmoto revolūciju, kas notika pirms 17 gadiem, Zaubes skolā vakar atcerējās ar katras klases nodziedātu dziesmu, ar jautājumu konkursu starp klasēm.

Jaunpiebalgas vidusskolas skolēnu uzdevums bija rakstīt radošu darbu, kas tapa pēc filmas “Rīgas sargi” noskatīšanās kultūras namā kopā ar skolas biedriem, un par jauniešiem zināmo saistībā ar trešo tautas Atmodu.

Cēsu 1. pamatskolas pagalmā otro gadu kurējās janvāra ugunskurs, ap kuru pulcējās 1. – 5. klašu skolēni. “Skolotāja Ilze Breide stāstīja par barikāžu laiku, mēs dzērām viņas gatavotu zāļu tēju, arī dziedājām,” pastāstīja Vineta Freimane-Medne. “Mēs runājām arī par to, vai viegli būt bērnam. Atbildes bija dažādas. Lielākā daļa sacīja, ka ir viegli,” atcerējās Arlita Dombrovska. Vecākie skolas audzēkņi, apspriežot Latvijas vēstures notikumus, izteica vēlēšanos noskatīties J.Podnieka 80. gadu beigās uzņemto filmu “Vai viegli būt jaunam?” Jana Simkeviča vērtēja, ka filma devusi iespēju salīdzināt toreizējo un tagadējo jaunatni. 5. un 6. klašu audzēkņiem

patriotisma stunda notika NBS Instruktoru skolā. “Mums stāstīja par Latvijas karavīru dzīvi un pienākumiem, par ieročiem, kuri ir Cēsīs un karavīriem līdzi, dodoties misijā,” sacīja Rolands Capars.

“Katru gadu jārod jauna forma, kā ar skolēniem risināt sarunas par

vēstures notikumiem. Ar vienmuļu stāstījumu šodienas jauno paaudzi grūti ieinteresēt, bet filmu par barikāžu laiku jau bijām redzējuši,” analizēja Ilze Breide, direktores vietniece audzināšanas darbā, un piebilda, ka ugunskuru pagalmā iedegs arī nākošgad, jo pulcēšanās ap to, dziedāšana ļauj ne tikai izjust barikāžu elpu, bet arī kopības sajūtu ar skolasbiedriem.

Cēsu Pastariņa pamatskolas pagalmā 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres dienā dega ugunskurs un

katrai klasei bija dots laiks vēstures stundai laukā pie dzīvas uguns, ar tējas krūzēm rokās klausoties aculiecinieku stāstos, arī aizsākot kopīgu dziesmu. Bērniem, sevišķi mazākajiem, tas bija notikums. “Bērni arī klasē vēlējās turpināt sarunu par barikāžu laiku, stāstīt par to, ko dzirdējuši ģimenēs. Mācību stunda pie ugunskura atstāja iespaidu uz visu skolas dienu,” sacīja 4. klases skolotāja Lidija Vilnīte.

Raiskuma pamatskolā zvans skolēnus aicināja zālē pie stilizēta ugunskura.

Vēsturnieks Daumants Vasmanis sāka kurināt atmiņu ugunskuru: „13. janvārī izziņoja tautas manifestāciju Daugavmalā. Domāju, ka neko tādu vairs nepiedzīvošu – cilvēku jūra, ap 700 tūkstoši, virs galvas lido helikopteri un kaisa skrejlapas, ministrs Ģēģeris aicina lauciniekus ar smago tehniku doties aizstāvēt svarīgākos objektus. Tobrīd pasaulē sākās arī Persijas līča karš, un CNN kanālā bija tikai divas ziņas – no Kuveitas un Baltijas.

Juris Kudurs: „Vienotība bija svarīgākā, pleca sajūta bija tāda, ka neviens netiktu cauri. Tobrīd ar pārtiku bija grūti, bet rīdzinieces nesa to labāko, kas bija mājās.” Ilze Šulte: ”No Skujenes ar vīru braucām sargāt televīzijas torni. Bail bija tajā naktī, kad skaļruņos paziņoja, lai sievietes un bērni atstāj salu, jo pa tiltu brauc armijas tehnika.” Hardijs Vents: “Tobrīd dienēju Kaļiņingradā, sakarniekos, bet informācijas nekādas. Piedevām mūs, Baltijas karavīrus, izolēja, acīmredzot baidoties, ka armijai nāksies izmantot ieročus. Man šis liktenis gāja garām.” Dagnija Pole: “Ar barikāžu aizstāvjiem no Raiskuma devās pilns autobuss. Mani bērni arī brauca uz Rīgu, par viņiem stipri drebēja sirds.”

Uz skolnieka Jura Kazerovska jautājumu, vai vēlreiz brauktu uz barikādēm, ja kas tāds notiktu, pieaugušie Raiskumā atbildēja: “Jā” un sacīja, ka

tautas spēks parādās briesmu brīžos.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
5

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
22

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
231

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
59

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
34

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
83

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
64
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
27
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
32
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi