Lai sarežģītajos ekonomiskajos apstākļos lauku saimniecībām atvieglotu obligāto kūtsmēslu krātuvju ierīkošanu, par diviem līdz trim gadiem plāno pagarināt pārejas periodu šo krātuvju būvēšanai, paredz valdības akceptētais noteikumu projekts “Īpašās vides prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs”.
Kā ziņots, šā gada 27.jūlijā beidzās desmit gadu pārejas periods, kura laikā visās saimniecībās jābūt izveidotām Eiropas standartiem atbilstošām kūtsmēslu krātuvēm. Saskaņā ar Zemkopības ministrijas (ZM) aplēsēm patlaban 30% saimniecību šādu krātuvju vēl nav, lai gan dažādas atbalsta programmas to būvniecībai bija pieejamas jau iepriekš.
Kā norādīts ZM skaidrojumā, ņemot vērā ekonomisko krīzi un lauksaimniecības produkcijas cenas kritumu, daudzas saimniecības nevarēja nodrošināt šo prasību izpildi, līdz ar to ZM vērsās Eiropas Komisijā ar lūgumu rast iespēju pagarināt šīs prasības izpildes termiņu.
Noteikumi paredz, ka dzīvnieku novietnē ar 15 dzīvniekiem un īpaši jutīgajās teritorijās ar desmit dzīvniekiem krātuve jānodrošina līdz 2016.gada 31.decembrim, savukārt kūtī ar desmit līdz 15 dzīvniekiem un īpaši jutīgajās teritorijās no pieciem līdz desmit dzīvniekiem – līdz 2017.gada 31.decembrim.
Ņemot vērā to, ka Latvijā ir liels skaits mazo saimniecību, kurās ir mazāk par pieciem vai desmit mājlopiem, noteikts – ja šīs dzīvnieku novietnes atrodas īpaši jutīgajās teritorijās, arī šīm saimniecībām noteiktas prasības pakaišu kūtsmēslu uzglabāšanai. Uzglabājot pakaišu kūtsmēslus pie kūts, būs jāizveido pamatne, lai pasargātu no kūtsmēslos esošā šķidruma iesūkšanās gruntī un noteces, kā arī vircas uzglabāšanai nepieciešama speciāli ierīkota tvertne.
Noteikumos paredzēts, ka saimniecībā, kur pakaišu kūtsmēslus uzkrāj dziļajā kūtī, un saimniecībā, kurā gaļas liellopi pastāvīgi tiek turēti āra apstākļos, krātuve kūtsmēslu uzglabāšanai nav nepieciešama.
Tāpat tiek noteikts, ka pakaišu kūtsmēslus, kurus uzkrāj dziļajā kūtī, pieļaujams uzglabāt ārpus dzīvnieku novietnes ne ilgāk kā 24 mēnešus.
Noteikumi izstrādāti, lai nodrošinātu EK direktīvas attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu ar nitrātiem, kas cēlušies no lauksaimnieciskas darbības, prasību atbilstošu piemērošanu Latvijas tiesību aktos.
Plānots, ka prasību izpildi kontrolēs Valsts vides dienests, apsekojot saimniecības. Sākumā prasību nepildītājiem izteiks brīdinājumu, savukārt soda apmērs par piesārņojošas darbības noteikumu pārkāpumu fiziskām personām būs līdz 700 eiro, bet juridiskām – līdz pat 1400 eiro.
LETA
Komentāri