Decembrī sākās jaunā lūšu medību sezona. Valsts meža dienests ir izdevis rīkojumu, kas nosaka pieļaujamo lūšu nomedīšanas apjomu 2014./2015.
gada medību sezonai
–
150 dzīvnieku.
Valsts meža dienesta (VMD) dati, kas apkopoti uz 1.janvāri, liecina, ka valstī mēneša laikā bija nomedīts 41 lūsis, tostarp cēlos meža kaķus izdevies nomedīt arī vairākiem vēsturiskā Cēsu rajona medību kolektīviem.
Ziemeļvidzemes virsmežniecības inženieris medību jautājumos Jānis Ročāns “Druvai” stāsta, ka pa lūsim nomedījuši vairāki kolektīvi Pārgaujas novadā, proti, “Stalbe”, “Daibe” un “Mārkulīči”. Tāpat lūsi nomedījuši mednieki no Amatas novada – medību kolektīvi “Sērmūkši” un “Amatas mednieks”.
“Jāteic, ka šie nav jaunākie dati, pa vidu vēl bija garās brīvdienas, tā kā iespējams, vēl kādam no vēsturiskā Cēsu rajona medniekiem ir laimējies tikt pie lūša, taču kopumā var teikt, ka lūšu medību sezona iesākusies veiksmīgi, tam par labu noteikti ir ziemīgie laika apstākļi. Lūsi nomedīt nav viegli. Dzīvnieka ielenkšanai un veiksmīgām medībām nepieciešams sniegs, lai būtu redzamas pēdas,” norāda J. Ročāns.
Medību kolektīva “Amatas mednieks” pārstāvis Modris Veitners stāsta, ka vīri lūsi nomedījuši dzinējmedībās. Izveicīgais dzīvnieks ticis ielenkts, medības noslēgušās veiksmīgi.
“Medībās bijām 17 vīri. Bija labvēlīgi laika apstākļi, izdevās veiksmīgi lūsi ielenkt.
Tas bija jau stipri pavecs lūsis,” par nomedīto dzīvnieku saka M. Veitners un piebilst, ka viņu medību kolektīva teritorijā mitinās apmēram pieci seši lūši.
“Jebkuram medību kolektīvam ir prieks par nomedītu lūsi, jo tā nav tikai trofeja,
arī labums medību saimniecībai. Mūsu kolektīva teritorijā, vērtējot platību, šo dzīvnieku ir par daudz. Arī vilki sāk ieklīst, un redzam, ka tiek nokostas stirniņas, tiek nodarīti postījumi zemnieku saimniecībās. Tā kā medniekiem aktīvi jāpiedalās lūšu un vilku medībās,” komentē M. Veitners.
Medību kolektīva “Daibe” vadītājs Jānis Bērziņš teic, ka viņu nomedītais lūsis nebija ne gaidīts, ne plānots. Tas nomedīts bezsniega laikā.
“Ar vīriem bijām sapulcējušies, lai kolektīvi paņemtu vairākus mastus. Domājām nomedīt kādu mežacūku. Dzinēji jau bija sastājušies līnijā, kad medību vadītājs deva signālu sākt dzīt, bet otrā pusē jau izdzirdējām šāvienu. Izrādījās, kāds no kolektīva biedriem tajā brīdī negaidīti nomedīja lūšu kaķenīti. Tas, protams, liek domāt, ka lūšu mūsu apkaimē ir pietiekami, ja šo izveicīgo un gudro meža dzīvnieku šādi var nomedīt,” saka J. Bērziņš un bilst, ka kaimiņu kolektīvs uz Podciema pusi savukārt aktīvi medījot vilkus.
“Plēsēju mūsu mežos netrūkst, tas ir skaidrs. Domājams, tas arī tādēļ, ka pagaidām šiem dzīvniekiem pietiek barības,” komentē pieredzējušais mednieks, atklājot, ka “Daibes” kolektīva medniekiem nemaz tik bieži nav nācies medīt lūsi. Iepriekš šis graciozais meža kaķis nomedīts vien pāris reižu.
Lūšus atļauts medīt no 1. decembra, bet ne ilgāk par 31. martu. Tāpat ik gadu, ja nepieciešams, izsniegto atļauju skaits lūšu medībām tiek pārskatīts. Tas gan nenotika pērn, jo 2013./2014. gada medību sezonā tika nomedīti 147 lūši, pieļaujamais nomedīšanas apjoms bija 150. To mednieki skaidro ar pagājušo bezsniega ziemu, jo lūsi nomedīt šādos laika apstākļos ir ļoti grūti. Lai ielenktu lūsi, nepieciešams sniegs, jo tajā labi saskatāmas dzīvnieka pēdas.
Liene Lote Grizāne
Komentāri