Pirmoreiz pēc pašvaldību vēlēšanām savā kongresā satikās Latvijas domju vadītāji. Latvijas Pašvaldību savienības – pašvaldību profesionālās organizācijas – kongress vienmēr ir notikums, kurā atskatīties uz paveikto, ieskicēt darāmo, problēmas. Kongresā piedalījās valsts augstākās amatpersonas: Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, Ministru prezidents Māris Kučinskis, kā arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards un satiksmes ministrs Uldis Augulis.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Andris Jaunsleinis atgādināja, ka pirms vēlēšanām tika izvērsta kampaņa pret pašvaldību vadītājiem, īpaši pret tiem, kuri ilgi strādā, līdz šim nebija rīkota. “Neskatoties uz kampaņu, vēlēšanu rezultāti ir apmēram tādi paši, kā pēc 2013.gada vēlēšanām. Trešā daļa pašvaldību deputātu vienmēr ir mainījusies, daļa vairs nestartē vēlēšanās, daļu neievēl. Efektīvākais attīstības modelis ir tas, ka pieredze un jaunība iet blakus. Pieredzējušais vienmēr atradīs, ar ko aizbildināties, kāpēc nedarīt, bet, ja nav pieredzes, var viegli sastrādāt muļķības, kļūdu labošana var dārgi maksāt,” uzrunājot kolēģus, sacīja Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis un atgādināja, ka lielākā vērtība, ko domju vadītāji ir saņēmuši – tā ir dāvātā uzticība, un tā jātur visaugstākajā godā. Ar uzticību jārīkojas godīgi. “Esiet kopā, un būsiet stipri!” Andris Jaunsleinis atgādināja šī kongresa moto.
Kongress noritēja sapratnes gaisotnē, izskanēja konkrēti darāmie darbi. Valkas novada vadītājs Vents Armands Krauklis uzsvēra, diemžēl dažādās nozarēs, runājot par to sakārtošanu, bieži ir neizsvērti lēmumi, kas rada problēmas reģioniem. “Spriežam par skolām, bet galvenais nav skolēns, vērtējam veselības aprūpi, svarīgākais nav pacients. Visur būtiskākais finansējums,” sacīja Valkas novada vadītājs.
Arī valsts amatpersonas uzrunās uzsvēra pašvaldību lomu un vietu iedzīvotāju ikdienas jautājumu risināšanā. Kongresā tika pieņemtas vairākas rezolūcijas par aktuāliem jautājumiem “Par skolu tīkla optimizāciju”, “Par nodokļu reformas negatīvās ietekmes kompensāciju pašvaldībām”, kā arī “Par pagastu centru savienojumu ar novadu un attīstības centriem”. Tās ierosinātājas un autores bija Vecpiebalgas, Raunas, Amatas un Priekuļu novadu vadītājas. “Rezolūcija – tā ir kārtējā iespēja atgādināt,” “Druvai” atzina Evija Zurģe, Raunas domes priekšsēdētāja. No Kaives Vecpiebalgas novadā, Drustiem Raunas novadā, Mārsnēniem Priekuļu novadā un Ģikšiem Amatas novadā uz novadu centriem nevar aizbraukt pa asfaltētu ceļu. Rezolūcijā atgādināts, ka, plānojot un īstenojot Administratīvi teritoriālo reformu, lai panāktu pašvaldību un iedzīvotāju atbalstu, tika solīts veikt uzlabojumus, kas iedzīvotājiem kompensētu reformas negatīvos rezultātus. Šādu solījumu nepildīšana ir pretrunā ar tiesiskās paļāvības principu un demonstrē valdības tiesisko nihilismu un nevēlēšanos attīstīt Latviju kā tiesisku valsti. Šāds politiskās bezatbildības piemērs ir attieksme pret pagastu savienojumiem ar novada un attīstības centriem. Kaut arī Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030 .gadam un Nacionālajā attīstības plānā 2014. – 2020. gadam šis mērķis tika ietverts, līdz šim nekas netiek darīts solījuma izpildei. Tiesiskais nihilisms un politiskā bezatbildība kavē iedzīvotāju un pašvaldību uzticību jebkādām turpmākajām reformām. Rezolūcijā arī izteikts aicinājums – no 2018. gada uzsākt asfaltētu valsts autoceļu būvniecību vai sakārtošanu pagastu centru savienojumam ar novadu centriem.
Cerīgu domu pauda satiksmes ministrs Uldis Augulis: “Grants ceļi valstī daudzus gadus bijuši pabērna lomā, līdzekļu to uzturēšanai tika atvēlēts ļoti maz, tāpēc vietējās un reģionālās nozīmes ceļu stāvokli nevar nosaukt par labu. Nākamgad ir plānots stipri palielināt finansējumu tieši vietējiem grants ceļiem,” sacīja ministrs un uzsvēra, ka šis būs lielākais finanšu ieguldījums vietējās nozīmes valsts autoceļos vienā gadā pēdējo 25 gadu laikā.
28.pašvaldību kongress bija iezīmīgs, jo tika izraudzīts jauns LPS priekšsēdis. Pēc 23 gadiem amatu atstāja Andris Jaunsleinis, un vietā vienbalsīgi tika ievēlēts Auces novada domes priekšsēdētājs Gints Kaminskis.
Latvijas Pašvaldību savienības Atzinības rakstus par ieguldījumu demokrātiskas pašvaldību iekārtas veidošanā un Eiropas pašvaldību hartas īstenošanā Latvijā saņēma tie ilggadējie pašvaldību vadītāji, kuri vairs nedarbojas politikā. Starp viņiem arī bijusī Priekuļu novada domes priekšsēdētāja Māra Juzupa, ilggadējais Raunas pagasta un novada vadītājs, arī deputāts Andris Neimanis un pieredzējušais pašvaldības vadītājs un deputāts Māris Niklass.
“Mājas ir tikai patvērums mums, mājas būs dzīvas tikmēr, kamēr mēs sapratīsim, ka tā ir tā vieta, kur visi labie vārdi nometas ceļos,” sacīja Māra Juzupa un novēlēja novados saskaņu.
“Tikai kopā mēs varam kaut ko izdarīt – tas ir nemitīgi jāatgādina. Cilvēkiem ir jāstāsta, kas ir LPS, jo dažiem ir iespaids, ka pašvaldību vadītāji tikai brauc uz kādām tikšanām, sanāksmēm, labāk būtu strādājuši uz vietas, kaut ko izdarītu. Bet daudzus jautājumus mēs varam atrisināt tikai kopā. Diemžēl pēdējā laikā ir ministrijas, kas vairs LPS neņem vērā, jo tās iebildumi vienmēr ir argumentēti, izsvērti,” ar “Druvu” pārdomās dalījās Māra Juzupa. Viņas teiktajam piekrita Amatas novada domes priekšsēdētājas vietnieks Tālis Šelengovs, uzsverot, ka par LPS iedzīvotājiem ir ļoti maz informācijas. “Vispirms jau LPS ir profesionāla organizācija. Ja kaut ko visiem izdodas paveikt, tad ieguvēji ir visi,” bilda domes priekšsēdētājas vietnieks.
“Kongresā bija iespēja redzēt visus pašvaldību vadītājus vienuviet, iepazīties. Mums turpmākajos gados kopā jāstrādā, un ir svarīgi, ka kādam vari palūgt padomu,” pārdomās dalījās Priekuļu novada domes priekšsēdētāja Elīna Stapulone.
Komentāri