Pagājušajā nedēļā savu kandidatūru uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītājas amatu atsauca Inga Koļegova. Šis stāsts daudz ko pavēsta par dažāda veida kompromitējošas informācijas apriti un tās iznākumiem.
VID vadītāju atrast Latvijā ir grūti. Pēc tam, kad no amata aizgāja iepriekšējā iestādes ģenerāldirektore Ināra Pētersone, tika izsludināts amata konkurss, kas noslēdzās bez rezultātiem. Gribētāji gan pieteicās, taču pēc to izvērtēšanas neviens netika atzīts par tik piemērotu, lai virzītu uz nākamo kārtu. Pēc tam nācās ķerties pie iespējamo kandidātu speciālas uzrunāšanas, bet arī tad vairāki uzrunātie atteicās.
Finanšu ministre Dana Reizniece – Ozola citstarp bija noskatījusi Valsts vides dienesta vadītāju I. Koļegovu, kura piekrita. Viņas līdzšinējā pieredze un veikums valsts pārvaldē liek viņu uzskatīt par piemērotu kandidāti. Tomēr viņas amatpersonas deklarācijās, kas iesniegtas VID, atklājās dažādas neskaidrības ar skaitļiem. Daudz jautājumu radās saistībā ar koka palešu uzņēmumu “Pallogs”, kuras kapitāldaļas I. Koļegovas brālis viņai ir savulaik uzdāvinājis, bet viņa tikpat dāsni ir atdevusi vai aizdevusi naudu, kas saņemta no dividendēm.
Ko šie darījumi īsti nozīmē, ir atļauts izdomāt katram pašam atbilstoši savai cinisma vai labticības pakāpei. Tas, ko par šo domā valdības partijas, būtiski atšķīrās. “Vienotība” uzskatīja, ka I. Koļegovas deklarācijas neskaidrības met ēnu uz viņas reputāciju, turpretim Zaļo un zemnieku savienība un Nacionālā apvienība uzskatīja, ka viss ir normas robežās.
Vērts ir pieminēt, ka VID pašlaik nudien ir būtiski pievērst īpašu uzmanību reputācijas jautājumiem. Šī ir iestāde, par kuras darbiniekiem vēl salīdzinoši nesen atklātībā ir nākušas dažādas neglaimojošas ziņas – kāds ņēmis kukuļus, kāds nopludinājis informāciju, vēl kādam brangi skaidras naudas uzkrājumi ar neskaidru izcelsmi. Iepriekšējai direktorei Inārai Pētersonei jau bija zināmas iestrādnes kadru sastāva pārskatīšanā, taču ir nepieciešams, lai arī viņas pēcnācējs neradītu šaubas par to, ka apzinās reputācijas un personīgā piemēra nozīmi. (VID ir daudz darāmā arī citos virzienos – it sevišķi, lai kāpinātu nodokļu iekasēšanas efektivitāti. VID nepietiekami spēj aizsniegt tos, kuri atrodas tā dēvētajā pelēkajā vai melnajā zonā, un vairāk koncentrējas uz tiem, kas paši ir gatavi sadarboties.)
Situācija, kāda izveidojās ar I. Koļegovu, parāda, ka cilvēks var ilgu laiku darboties valsts pārvaldē bez kādiem šķēršļiem, bet kādā brīdī “atklājas” kādas nebūšanas. Tas, ka pārkāpumi vai nepilnības var turpināties gadiem, liecina, ka amatpersonu deklarāciju izvērtēšanas process ir nepilnīgs. Tas savukārt rada labu augsni, lai šos trūkumus kāds, kurš ir acīgāks, pēcāk izmantotu ietekmēšanas vai “norakšanas” kampaņās. Pats svarīgākais nav tas, cik ļoti kāds tic vai netic I. Koļegovas skaidrojumam par to, kā veidojās konkrētā situācija ar deklarāciju. Šis piemērs iezīmē krietni plašāku problēmu, ka cilvēks par savām juridiskajām ievainojamībām var uzzināt tikai pēc tam, kad ir apņēmies pakāpties augstāk kādā hierarhijā un līdz ar to ir piesaistījis sev īpašu uzmanību no ieinteresētajām pusēm. Ikviena cilvēka dokumentiem ir jābūt kārtībā, tomēr būtu labi, ja pastāvētu labāks mehānisms, kā šīs nepilnības pamanīt un novērst laikus.
Kas attiecas uz I. Koļegovas kandidatūru, galu galā jau kļuva redzams, ka stāsts ir par augsta līmeņa interešu sadursmi. To vislabāk ilustrēja premjerministra Māra Kučinska pagājušās nedēļas paziņojums, ka it kā aizturēts I. Koļegovas brālis; pēc tam – ka tikai viņa automašīna. M.Kučinskis šos apgalvojumus, kas vēlāk izrādījās nepatiesi, izmantoja, lai skaidrotu, ka šis ir to “shēmu un struktūru” pirksts, kas pretojas pārmaiņām iestādē. Arī “Vienotības” koalīcijas partneru iebildes pret I. Koļegovas virzīšanu viņš skaidroja ar šīs partijas nevēlēšanos atbalstīt reformas VID. “Vienotības” oficiāli izteiktās šaubas par kandidātes deklarācijām viņam acīmredzot nešķita īstais šādas noraidošas attieksmes iemesls.
Taču, lai panāktu efektu, neviens nav jāaiztur. Pietiek vien ar to, ka īstajā brīdī kāds kaut ko pačukst īstajās ausīs. Varbūt VID darbojas premjera minētās “shēmas un struktūras”, taču tādas acīmredzot eksistē ne jau tikai šajā iestādē. Izrādās, ka pat premjerministrs ne vienmēr spēj izšķirt, kas ir šāda “shēma” un kas nē. Zem sitiena šoreiz nokļuva viņš pats, pie viena piešķirot arī papildu skandalozumu I. Koļegovas virzīšanas procesam – tas viss par spīti tam, ka pats vēlējās viņu atbalstīt. Un beigās I. Koļegova paziņoja, ka atsauc kandidatūru, pamatojoties uz izdarīto spiedienu pret saviem tuviniekiem, kā arī lielajām pretrunām partiju starpā.
M. Kučinskis nu sola, ka notiks jauns VID vadītāja konkurss. Tas būšot veiksmīgāks, jo tiks piesaistīta profesionāla personāla atlases firma. Jācer, ka tam papildus tiks piesaistīts arī kāds, kas savlaicīgi pārbauda kandidātu deklarācijas.
Komentāri