Lauksaimniecības ražotāju organizācijas “Zemnieku saeimas” biedriem pašiem pieder tikai 28%, bet jānomā – 72% apsaimniekoto platību, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja zemkopības ministre Laimdota Straujuma, komentējot lielo interesi par zemes kreditēšanas programmu.
Kā ziņots, Lauku attīstības fonds izpildījis visas formalitātes saistībā ar zemes kreditēšanas programmas administrēšanu, līdz ar to jau tuvākajā laikā varētu tikt sākta programma īstenošana. Pirmie kredīti varētu tiks izsniegti jūlijā.
Pašlaik pieteicies 431 interesents par kopējo aizdevumiem nepieciešamo summu 15 682 055 lati. Līdz ar to par pieciem miljoniem latu pārsniegta plānotā kredītlīnija, tomēr valdībā runāts, ka šai programmai varētu tikt sniegts papildu atbalsts, stāstīja Straujuma.
Viņa skaidroja, ka par Latvijas zemi ir liela interese ārvalstniekiem, jo zemes cenas, salīdzinot ar Rietumeiropu, atšķiras pat desmit reizes.
Straujumai neesot iebildumu pret citu valstu zemnieku saimniekošanu, taču negatīvi vērtējama situācija, kad vietējie zemnieki ir spiesti nomāt savu galveno resursu no ārvalstniekiem.
Kā ziņots, viens saimnieciskās darbības veicējs vai savstarpēji saistīti aizņēmēji varēs saņemt kredītu ne vairāk kā 100 000 latu apmērā. Atbalsta summa nedrīkstēs pārsniegt 100% no iegādājamās zemes platības tirgus vērtības.
Ja piesaistītā aizdevuma mainīgās daļas pieauguma dēļ aizdevuma procentu gala likme pārsniegs 4% gadā, starpību starp to un tirgus likmi segs: 50% apmērā – Zemkopības ministrija no tās budžeta atsevišķi izveidotās valsts budžeta programmas vai apakšprogrammas līdzekļiem, 50% apmērā – aizņēmējs no saviem līdzekļiem.
Atbalsta programma nepieciešama, jo no 2010.gada zemei, kas netiek apstrādāta, tiek piemērota nekustamā īpašuma nodokļa papildlikme 1,5% apmērā no zemes kadastrālās vērtības. Tāpēc tie zemju īpašnieki, kas neražo lauksaimniecības produkciju un nespēj nodrošināt īpašumu uzturēšanu, varētu pārdot zemi tiem lauksaimniekiem, kas ir ieinteresēti to iegādāties ražošanai.
Tāpat no lauksaimnieku apstrādātās zemes liela daļa joprojām ir nomāto zemju platības, un daudziem rodas problēmas ar saistību izpildi un jāatmaksā saņemtais Eiropas Savienības atbalsts, ja patiesais zemes īpašnieks izlemj priekšlaikus lauzt nomas līgumu.
NOZARE.LV
Komentāri