Lauksaimniecības zemei patlaban ir visstraujākais cenu pieaugums Latvijas nekustamo īpašumu tirgū. Pieaugot tirgus vērtībai, pieaug arī kadastrālā vērtība, tādēļ 2013.gadā aptuveni par 10% ir augušas lauksaimniecības zemju kadastrālās vērtības, secināts Valsts zemes dienesta (VZD) publicētajā Nekustamā īpašuma tirgus pārskatā.
Paaugstinātu aktivitāti lauksaimniecības zemes tirgū joprojām nosaka ārvalstu, it īpaši Skandināvijas izcelsmes kapitāla īpatsvars.
VZD pārskatā aplūkots lauksaimniecības un meža zemes tirgus. Pārskats pamato to, kādēļ 2013.gadā būtiski ir augusi lauksaimniecības zemju kadastrālā vērtība, un tās pieaugums turpināsies arī 2014.gadā.
Pārskatā šī tēma apskatīta, jo pēc recesijas pārvarēšanas un ekonomiskās izaugsmes sākšanās, tas ir viens no retajiem nekustamā īpašuma tirgus segmentiem, kur ir vērojams cenu pieaugums. Šim pieaugumam līdzinās tikai daži šauri segmenti mājokļu tirgū Rīgā un Jūrmalā. Lai gan likums “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” liedz ārvalstu fiziskajām personām iegādāties lauksaimniecības zemi, to iespējams iegādāties, izmantojot Latvijā reģistrētas juridiskās personas statusu, un to izmanto ārvalstu investori. Tāpat pieprasījums pēc lauksaimniecības zemēm saistāms ar Eiropas Savienības (ES) atbalsta maksājumiem lauksaimniecības zemju apsaimniekošanai. Arī interese par meža zemi nav mazinājusies, un tā tiek aktīvi pirkta.
Pārskatā secināts, ka visaktīvākais meža zemes tirgus ir Latgalē, kur 2012.gadā bija lielākais cenu kāpums – par 20%. Starp tirgus dalībniekiem bija liels starpnieku un uzpircēju skaits, no visiem pirkuma darījumiem ar meža zemi aptuveni 25% gadījumos zeme tikusi pārdota tālāk. Salīdzinot ar diviem iepriekšējiem gadiem, 2012.gadā palielinājies Latvijas pilsoņu nopirkto meža zemju platību skaits, bet samazinājies ārvalsts juridisko personu nopirktās platības, tātad, lai gan ārvalstu kapitāla ietekme ir liela, tai ir tendence mazināties. Lielākais lauksaimniecības zemes pircēju – ārvalstnieku – īpatsvars ir Latgalē, bet mazākais – Kurzemē. Lai gan lauksaimniecības zemju pircēju vidū joprojām ir augsts ārvalstu kapitāla īpatsvars, pēdējo gadu tendences rāda, ka pieaug pircēju – pašmāju zemnieku saimniecību skaits. Šī pircēju grupa vislielākā ir Zemgalē, kur veido 20% līdz 30%.
Kadastrālā vērtība tiek noteikta masveida vērtēšanā un tiek balstīta uz tirgus vērtību, tāpēc, pieaugot tirgus vērtībai, pieaug arī kadastrālā vērtība. Tādēļ 2013.gadā aptuveni par 10% ir augušas lauksaimniecības zemju kadastrālā vērtība.
VZD pārskatā secināts, ka šī tendence turpināsies arī 2014.gadā, un kadastrālās vērtības pieaugums nebūs mazāks. Pieprasījuma pieaugums pēc lauksaimniecības zemēm skaidrojams ar ES atbalsta palielināšanos lauksaimniecībai dažādu maksājumu veidā. Lai gan atbalsta maksājumi var nebūt tieši saistīti ar zemi, bet gan tikai ar kādu lauksaimniecības aktivitāti, piemēram, lopkopībai, atbalstāmo aktivitāšu realizēšanai ir nepieciešamas zemes platības.
Pārskatā secināts – lai gan tirgū pieprasīti ir lielāki zemes gabali vai gabali, kas robežojas ar jau īpašumā esošu zemes gabalu, lauksaimniecības un meža zemes vidējās pārdotās platības samazinās. Lauksaimniecības zemei vidējā tirgotā platība 2010.gadā bija 11 hektāri, bet 2012.gadā – 9,6 hektāri. Meža zemei vidējā tirgotā platība 2010.gadā bija 10,6 hektāri, bet 2012.gadā – 9,3 hektāri. Piedāvājumā lielākas platības var arī nebūt, tāpēc aktīvi darbojas starpnieki, kas pērk mazākus zemes gabalus, tos apvieno un pārdod.
Aptuveni 25% darījumu ar meža zemēm tirgū ir spekulatīvi – zeme tiek nopirkta un pēc neilga laika pārdota. Lauksaimniecības zemes tirgū spekulatīvo darījumu skaits ir aptuveni 17%. Atsevišķos novados spekulatīvo darījumu īpatsvars ir augstāks, piemēram, Alūksnes novadā – 30% darījumu ar lauksaimniecības zemi un 40% darījumu ar meža zemi.
Tāpat VZD pārskatā redzams, ka visvairāk naudas Latvijas ekonomikā ieplūdusi caur lauksaimniecības zemes segmentu 2011.gadā, kas pārdota Vidzemē – 45 miljonu latu apmērā. Laika posmā no 2010. līdz 2012.gadam lauksaimniecības zemes tirgū ieplūduši aptuveni 260 miljoni latu, bet meža zemes tirgū – aptuveni 60 miljoni latu.
Kā ziņots, jau tuvākajā laikā valdībā tiek plānots skatīt priekšlikumus, kas paredz ierobežot lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārdošanu ārvalstniekiem.
Zemkopības ministre Laimdota Straujuma norādīja, ka ministrija ir sagatavojusi vairākus konkrētus priekšlikumus. “Plānots, ka tiks noteikti vairāki ierobežojumi. Pirmpirkuma tiesības būs pirmās pakāpes radiniekiem, kā arī attiecīgajam zemes gabalam pieguļošo zemju īpašniekam. Pārdomājam arī Francijas pieredzi, kur ir daži interesanti aspekti. Piemēram, Francijā tiek pieprasīts, lai potenciālais lauksaimniecības zemes pircējs valsts valodā prezentētu zemes apsaimniekošanas plānu, tikai tad pašvaldība dod atļauju zemes pirkšanai,” sacīja ministre.
NOZARE.LV
Komentāri