Svētdiena, 7. decembris
Vārda dienas: Antonija, Anta, Dzirkstīte

“Valmieras stikla šķiedras” apgrozījums pirmajā pusgadā bija 19,1 miljons latu

Druva
15:25
07.08.2010
17

AS “Valmieras stikla šķiedra” (VSŠ) neauditētie finanšu rezultāti liecina, ka 2010.gada pirmā pusgada neto apgrozījums bija 19,1 miljons latu, kas ir par 1,4 miljoniem latu jeb 7,7% vairāk nekā plānots, liecina uzņēmuma paziņojums “NASDAQ OMX Riga”.

Uzņēmuma apgrozījums šī gada pirmajā pusgadā ir par 28,3% lielāks nekā 2009.gada pirmajā pusgadā, kad VSŠ apgrozīja 14,89 latus.

VSŠ tīrā peļņa 2010.gada pirmajā pusgadā bija 229 461 lats, savukārt 2009.gada pirmajā pusgadā uzņēmums cieta 556 214 latu zaudējumus.

Uzņēmums paziņojumā teikts, ka lielāks apgrozījums panākts sakarā ar veiksmīgu marketinga darbu, kā arī produkcijas pieprasījuma pieaugumu pasaules stikla šķiedras tirgū.

No 2010.gadā realizētās produkcijas galveno īpatsvaru vērtības izteiksmē sastāda stikla šķiedras audumi un sieti (60%) un stikla šķiedras diegi, rovingi (35%).

Pirmajā pusgadā pēc rekonstrukcijas darbu pabeigšanas darbību atsāka otrā stikla šķiedras kausēšanas krāsns.

Lai paaugstinātu ražošanas efektivitāti – kāpinot darba ražīgumu, nodrošinot mazāku energoietilpību un līdz ar to panākot zemāku produkcijas pašizmaksu -, 2010.gadā mašīnās, tehnoloģiskajās iekārtās un ražošanas ēkās tika investēts plānotā apjomā.

VSŠ valde ir izstrādājusi un padome apstiprinājusi budžetu un investīciju plānu 2010.gadam. VSŠ plāno šogad pārdot produkciju par 36,7 miljoniem latu, gūt tīro 976 400 latu tīro peļņu un investēt 600 000 latu.

2010.gada 30.jūnijā VSŠ strādāja 780 darbinieki.

VSŠ darbības galvenais virziens ir stikla šķiedras un tās izstrādājumu ražošana un realizācija Eiropā, ASV, Japānā, Kanādā, Austrālijā, Krievijā, Ukrainā un Baltijas valstīs. Kopumā saražotā produkcija tiek realizēta 31 valstī.

74% no produkcijas tika pārdota citās ES valstīs, bet kopumā eksportēti tiek 95% no ražotās produkcijas.

Kā ziņots, VSŠ peļņa pērn bijusi 505 594 lati. 2007.gadu VSŠ noslēdza ar 64 353 latu peļņu.

Uzņēmuma apgrozījums pērn sasniedza 37,81 miljonu latu, kas ir nedaudz lielāks nekā gadu iepriekš, kad VSŠ strādāja ar 37,2 miljonu latu apgrozījumu. Taču plānotais pārdošanas apjoms netika sasniegts – galvenokārt pasaules stikla šķiedras tirgus pieprasījuma krituma dēļ.

Kompānijas vadība norāda, ka izmaksu par produkcijas vienību samazināšanās un pastāvīgo izmaksu samazinājums absolūtos skaitļos ir galvenie faktori peļņas sasniegšanā.

Pagājušajā gadā 4,8 miljoni latu tika ieguldīti stikla šķiedras ražošanas krāsns rekonstrukcijas iekārtu un materiālu iegādei. Turpinājās investīcijas arī citās ražošanas iekārtās – 407 000 latu vērtībā.

Pagājušā gada beigās VSŠ strādāja 860 darbinieki.

2008.gadā realizētās produkcijas galveno īpatsvaru vērtības izteiksmē veidoja stikla šķiedras audumi – 58%, stikla šķiedras diegi, rovingi – 37% no kopējā ražošanas apjoma.

NOZARE.LV

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
25

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
35

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
165

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
432
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
95

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
13
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
20
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi