Svētdiena, 7. decembris
Vārda dienas: Antonija, Anta, Dzirkstīte

Valdības parāds pērn palielinājies par 18,6%

Druva
13:43
18.04.2011
11

Vispārējās valdības parāda apjoms 2010.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir palielinājies par 891,7 miljoniem latu jeb 18,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vispārējās valdības sektora parāds 2010.gadā bija 5,7 miljardi latu jeb 44,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt vispārējās valdības sektora budžeta deficīts 2010.gadā sasniedza mīnus 983,9 miljonus latu jeb 7,7% no IKP.

Vispārējās valdības parāda apjoms 2010.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir palielinājies par 891,7 miljoniem latu jeb 18,6%, bet parāds pirms konsolidācijas starp apakšsektoriem centrālajai valdībai palielinājās par 564,1 miljonu latu jeb 10,8%, pašvaldībām – par 58,9 miljoniem latu jeb 7,7%, savukārt sociālās apdrošināšanas fondam – samazinājās par 200 000 latu jeb 3,3%.

Salīdzinājumā ar Valsts kases operatīvajiem datiem, kas par 2010.gadu uzrādīja vispārējās valdības budžeta deficītu 802,7 miljonu latu jeb 6,3% apmērā no IKP, budžeta deficīts, kas aprēķināts atbilstoši Eiropas kontu sistēmas metodoloģiskajām prasībām, ir par 181,2 miljoniem latu jeb 1,4% no IKP lielāks.

Būtiskākās korekcijas, kas ietekmējušas šo starpību, ar negatīvo ietekmi (deficīta palielinājums procentos no IKP) ir valdības ieguldījumi finanšu iestādēs (AS “Parex banka” un VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka'') – par 2,3%, Dienvidu tilta būvniecības izdevumu izmaksu iekļaušana pašvaldību apakšsektora izdevumos – par 0,3%, uzkrāto un samaksāto procentu starpības korekcija – par 0,3%, kā arī korekcijas saistībām pret kreditoriem – par 0,2%.

Vienlaikus ir arī veiktas korekcijas ar pozitīvo ietekmi (deficīta samazinājums procentos no IKP) – Eiropas Savienības (ES) fondu apguves korekcija – par 1%, nodokļu korekcijas, izmantojot laika nobīdes metodi – par 0,3%, korekcijas prasībām pret debitoriem – par 0,3%, uz vispārējās valdības sektoru pārklasificēto valsts un pašvaldību kontrolēto un finansēto komersantu bilances rezultātu ietekme – par 0,2%.

Turklāt ir koriģēti arī iepriekš publicētie dati par laika posmu no 2007.gada līdz 2009.gadam. Veiktas šādas korekcijas – valsts atbalsta maksājumu korekcija par iepriekšējos gados saražoto biodegvielu, sekojot ES Statistikas biroja “Eurostat” jaunākajām vadlīnijām, ieņēmumi no valstij piederošo siltumnīcefekta gāzu emisijas tirdzniecības pārklasificēti, novēršot šo darījumu negatīvo ietekmi, kā arī koriģēti ES fondu apguves ietvaros budžetā saņemtie līdzekļi un to izlietojums atbilstoši laika nobīdes metodei.

2011.gada aprīļa notifikācijas aprēķinos ir izmantoti Finanšu ministrijas, Valsts kases, Ekonomikas ministrijas, CSP, kā arī Rīgas domes dati.

ES Statistikas birojs “Eurostat” ar informāciju par visu ES dalībvalstu 2011.gada aprīļa notifikācijas rezultātiem nāks klajā 26.aprīlī.

NOZARE.LV

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
25

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
35

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
165

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
432
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
95

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
13
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
20
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi