Tautas skaitītājiem durvju kodus, lai iekļūtu māju kāpņutelpās, nākas noskaidrot pašiem,
atzina sociālo pētījumu kompānijas SIA “GFK Custom Research Baltic” (“GfK Baltic”) vadītāja Iluta Skrūzkalne.
Viņa norādīja, ka tautas skaitīšanas organizētāji nav varējuši centralizēti iegūt durvju kodus un tie ir pieejami tikai gadījumos, ja reģionālo koordinācijas centru vadītājiem ir izdevies vienoties ar pašvaldību iestādēm, taču ne visām pašvaldībām šādi dati esot apkopoti.
Statistiku, cik no visiem 870 000 mājokļu, kas tautas skaitīšanas otrajā posmā jāapmeklē, nepieciešami, bet nav zināmi durvju kodi, “GfK Baltic” nav apkopojusi. Tomēr pētījumu kompānijas iepriekšējā pieredze liecina, ka Rīgā durvju kodu noskaidrošana ir sarežģītāka nekā citos reģionos.
Skrūzkalne pastāstīja, ka par durvju kodu noskaidrošanu bijušas arī sarunas ar Latvijas Pastu, taču tās bijušas neveiksmīgas, jo arī Latvijas Pastam apkopotā veidā šādas informācijas nav.
Skrūzkalne gan apgalvoja, ka par to, ka pašiem nāksies noskaidrot durvju kodus, tautas skaitītāji bijuši informēti.
Taujāta, kā tautas skaitītāji rīkojas gadījumos, ja durvju kods nav zināms, viņa norādīja, ka iespējas ir dažādas. Piemēram, tautas skaitītājs gaida, kad atnāks kāds konkrētās mājas iedzīvotājs un varēs izpalīdzēt. Vakaros un brīvdienās tautas skaitītājiem uz šādu cilvēku atbalstu neesot ilgi jāgaida.
Dažās mājās domofoni esot savienoti ar pirmo stāvu dzīvokļiem, un tādejādi tautas skaitītājs var piezvanīt un noskaidrot durvju kodu.
Gaišā dienas laikā tiekot arī klauvēts pie pirmā stāva mājokļu logiem vai palīdzība tiek lūgta sētniekam.
Tautas skaitītāji arī paši cenšoties uzminēt durvju kodu, vadoties pēc ciparu nolietojuma.
Tomēr Skrūzkalne uzsvēra, ka durvju kodu nezināšana pagaidām nav radījusi masveida jautājumus no tautas skaitītāju puses, kā arī nav kalpojusi par iemeslu līguma laušanai.
Tā kā tautas skaitītājiem samaksa tiek rēķināta saskaņā ar padarīto jeb saskaitīto iedzīvotāju skaitu, tad durvju kodu nezināšana un nespēja to uzminēt var samazināt arī tautas skaitītāju plānotos ienākumus. To apliecina arī Skrūzkalne, skaidrojot, ka durvju koda nezināšana netiek uzskatīta par argumentu, lai tautas skaitītājam tomēr maksātu.
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) preses sekretārs Aldis Brokāns biznesa portālam “Nozare.lv” sacīja, ka iepriekšējā tautas skaitīšanā, 2000.gadā, kad par tautas skaitītāju darbu bija atbildīga CSP, durvju kodi nav bijusi tik aktuāla problēma, taču šos jautājumus risinājusi pati pārvalde sadarbībā ar māju īpašniekiem un apsaimniekotājiem.
Kā ziņots, 17.martā sākās tautas skaitīšanas otrais posms, kas ilgs līdz pat 31.maija beigām un kurā teju 2000 skaitītāju apmeklē vairāk nekā 870 000 mājsaimniecību.
Līdz svētdienai, 20.martam, tautas skaitītāji, apmeklējot mājsaimniecības, bija saskaitījuši 90 000 iedzīvotāju.
2011.gada tautas skaitīšana Latvijā tiek veikta pirmo reizi pēc valsts iestāšanās Eiropas Savienībā, kā arī pirmo reizi iedzīvotājiem ir iespēja anketas aizpildīt arī elektroniski.
Tautas skaitīšana Latvijā tiek veikta ANO vispārīgās pasaules valstu iedzīvotāju skaitīšanas laikā un tiek organizēta saskaņā ar Tautas skaitīšanas likumu un Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 9.jūlija regulu par iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu.
Tautas skaitīšanas mērķis ir iegūt pilnīgu informāciju par iedzīvotāju un mājokļu skaitu un struktūru Latvijā.
NOZARE.LV
Komentāri