Vienas stundas darbaspēka izmaksas valstī šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada otro ceturksni, saskaņā ar sezonāli neizlīdzinātiem datiem samazinājās par 40 santīmiem jeb 9,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Savukārt pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem tās samazinājās par 8,4%, bet palika nemainīgas pēc darba dienu izlīdzināšanas.
Darbaspēka izmaksas vienā nostrādātā stundā šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada otro ceturksni, visvairāk samazinājās izglītībā – par 21,9%, valsts pārvaldē un aizsardzībā, obligātā sociālā apdrošināšanā – par 16,3%, veselībā un sociālā aprūpē – par 12,3%, mākslas, izklaides un kultūras nozarē – par 10,9%.
Gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada otro ceturksni, pārējās darbaspēka izmaksas samazinājās straujāk nekā darba samaksa, kas galvenokārt skaidrojams ar darbinieku skaita samazinājuma tempu kritumu un ar to saistīto kompensācijas izmaksu samazinājumu atlaistajiem darbiniekiem. Ekonomiskās situācijas dēļ turpina sarukt arī brīvprātīgās sociālās apdrošināšanas iemaksas un pabalstu izmaksas darbiniekiem, norāda CSP.
Darbaspēka izmaksas ietver bruto darba samaksu un pārējās darbaspēka izmaksas. Darba samaksa ir regulāra un neregulāra tiešā darba samaksa – pamatalga (mēneša, amata alga), samaksa par nostrādāto laiku vai veikto darba apjomu, regulāras un neregulāras piemaksas un prēmijas, samaksa par nenostrādātām dienām (atvaļinājumu un citām dienām, kurās nestrādā), valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu, ko maksā strādājošie, un iedzīvotāju ienākuma nodokļu summas.
Vienas stundas darbaspēka izmaksas aprēķinātas, darbaspēka izmaksu summu dalot ar faktiski nostrādāto stundu skaitu.
Kā ziņots, 2009.gadā vienas stundas darbaspēka izmaksas pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem bija 3,92 lati un salīdzinājumā ar 2008.gadu tās samazinājušās par astoņiem santīmiem jeb 2%, informēja CSP.
“Hipo Fondi” vecākais finanšu analītiķis Aleksejs Marčenko biznesa portālu “Nozare.lv” informēja, ka šā gada otrajā ceturksnī darbaspēka izmaksas Latvijā ir par gandrīz 20% mazākas nekā pērn šajā laikā, turklāt darba izmaksu samazināšanās sabiedriskajā sektorā notiek ātrāk nekā privātajā. Vienlaikus esot redzams, ka nozarēs, kas saistītas ar ražošanu, darbaspēka izmaksas izteikti pieaug, kas ļaujot izdarīt pozitīvu secinājumu, ka ražošanas sektorā nodarbināto skaits pieaug.
Vienlaikus eksperts atzīst, ka privātajā sektorā daļu no darbaspēka izmaksu samazinājuma var skaidrot ar izdevumu pāriešanu pelēkajā ekonomikas sektorā.
Gada laikā parādījušās nozares, kurās kopējās darbaspēka izmaksas ir pieaugušas, piemēram, augu un dzīvnieku eļļu un tauku ražošana – par 13,4%, koksnes un kokmateriālu ražošana – par 3,37%, kā arī ķīmisko vielu ražošana – par 4%. Turklāt šajās nozarēs samazinājusies vienas darba stundas izdevumi, kas nepārprotami liecinot par nodarbinātības apjomu pieaugumu iepriekš minētajās nozarē.
Apstrādes rūpniecības darbaspēka izdevumu īpatsvars kopējos darbaspēka izdevumos gada laikā palielinājās par 1,5% – tagad apstrādes rūpniecības izdevumi uz darba spēku sastāda 12,3% no kopējiem izdevumiem, tajā skaitā kokrūpniecībā – 2%. Gada laikā pieauga arī darbaspēka izdevumi informācijas pakalpojumu nozarē – par 13,2%, tomēr tas bijis saistīts ar vienas darba stundas cenas pieaugumu – tā palielinājās par 21%, kas var liecināt par augsti kvalificētu programmētāju trūkumu jau tagad, skaidro Marčenko.
Neskatoties uz to, ka transporta un uzglabāšanas nozarē darbaspēka izdevumi saruka par 10,27%, šīs nozares īpatsvars kopējos darbaspēka izdevumos pieauga par 1,1% – līdz 10%. Vienlaikus krietni samazinājās izglītības un valsts pārvaldes iestāžu darbaspēka izdevumu īpatsvars kopējās Latvijas darbaspēka izmaksās. Izglītības izdevumu īpatsvars samazinājās par 1,41% (darbaspēka izdevumi šajā nozarē samazinājās par 28,5%), bet valsts pārvaldes izdevumu īpatsvars samazinājās par 1,1% (izdevumi par 27,5%). Kopumā sabiedriskā sektora īpatsvars darba izmaksās gada laikā ir samazinājušās – ja pirms gada tās sastādīja 45%, tad šogad otrajā ceturksnī – 42%.
NOZARE.LV
Komentāri