Jaunais mācību gads tuvojas arī augstskolās, kurās turpinās studentu uzņemšana. Cēsīs esošajās augstskolu filiālēs norāda, ka studēt gribošo skaits nedaudz aug.
Pēc Cēsu Profesionālās vidusskolas pārcelšanās uz jaunajām telpām pie savas ēkas Piebalgas ielā pilnībā tikusi RTU Cēsu filiāle. Tās vadītājs Alvis Sokolovs uzsver, ka tas uzliek lielāku atbildību, jo jādomā ne tikai par mācību procesa organizēšanu, bet arī par ēkas remontiem: “Šobrīd tiek kārtotas pēdējās formalitātes par jumta remontu. Plānots izremontēt arī divas auditorijas, vienā no tām izveidojot mācību zinātnisko un prototipēšanas laboratoriju. Sadarbosimies ar skolām, lai ne tikai studenti, bet arī skolēni varētu nāk apgūt 3D printēšanu, saprast, kā no idejas nonākt līdz rezultātam. Plānots sakārtot arī pagalmu, lai iespējams novietot automašīnas.”
Pirms četriem gadiem filiāle darbību sāka, piedāvājot divas studiju programmas, tagad klāt nākušas vēl trīs, arī turpmāk domāts par piedāvājuma papildināšanu. A. Sokolovs norāda, ka no janvāra plānots piedāvāt neklātienes kursu “Būvniecība”: “Neklātieni cenšamies attīstīt, jo interese liela, cilvēki vēlas mācīties pēc darba vai nedēļas nogalēs. Strādājam, lai būtu dažādi papildu kursi skolēniem fizikā un matemātikā, lai būtu piedāvājums tālākizglītībā. Iespēju mācīties daudz, bet vairāk jāstrādā pie mārketinga un komunikācijas. Ja cēsnieki tagad dzirdējuši par mūsu filiāli, pārējā reģionā informācijas trūkst. Tāpēc braukājam uz skolām no Limbažiem līdz Alūksnei, stāstot par mūsu piedāvātajām iespējām.”
RTU Cēsu filiāle ir vienīgā Cēsīs, kur iespējams mācīties klātienē, un tiek piedāvātas arī vairāk nekā 30 budžeta vietas. Taču šobrīd daudzas no tām joprojām gaida studentus, tāpēc izsludināta papilduzņemšana. Filiāles konsultante Ieva Kreituze informē, ka budžeta vietas pilnībā nokomplektētas tikai kursā “Uzņēmējdarbība un vadīšana”, vēl iespējams pieteikties pārējās : “Enerģētika un elektrotehnika”, “Elektrotehnoloģiju datorvadība”, ”Vides zinātne”, “Materiālu tehnoloģija un dizains”, “Uzņēmējdarbība un vadīšana”.
A. Sokolovs piebilst, ka gandrīz visās augstskolās ir programmas, kurās visas budžeta vietas netiek aizņemtas: “Jābrīnās, ka nav intereses, jo tās ir profesijas, ko uzņēmēji pieprasa.”
Pie filiāles izveidota Sabiedriskā padome, lai veicinātu filiāles attīstību, tehniskās izglītības attīstību. Tās priekšsēdētājs Imants Timermanis stāsta, ka viņi tikušies ar skolu direktoriem, lai pārrunātu sadarbību, un nonākuši pie secinājuma, ka nepieciešams jaunieti laikus ievirzīt un informēt par iespējām. Ne tikai ģimnāzijā, bet jau pamatskolas līmenī.
“Redzam, ka ir liela piekrišana specialitātēm, kur jau sen pietiek darbinieku, bet inženierzinātnes joprojām nevilina. Acīmredzot izglītības sistēma nevirza uz šo jomu, kas tautsaimnieciski ir ļoti svarīga. Un šo cilvēku trūkst. Jauniešiem bieži nav izpratnes, ko kurā programmā iespējams apgūt, nosaukumi neko neizsaka, tāpēc jābrauc, jāstāsta, jāveido izpratne,” saka I. Timermanis.
I. Kreituze norāda uz vēl kādu faktu, kas varētu piesaistīt studentus. Proti, Cēsu filiālē 80 procenti pasniedzēju jaunāki par 40 gadiem, arī administrācijā visi jaunāki par 35 gadiem. Arī studentu dzīve Cēsīs kļūst arvien aktīvāka.
Jau 21 gadu Cēsīs darbojas RPIVA filiāle, kurā mācības notiek nepilna laika studijās. Vadītāja Mārīte Raudziņa stāsta, ka par pedagogu programmām aizvien ir liela interese, tur grupas būs nokomplektētas: “ Šobrīd vairāk gaidām tos, kuri gribētu studēt komerczinības un psiholoģiju. Interese ir, cilvēki zvana, un, visticamāk, studējošo skaits vēl augs.”
Biznesa augstskolas “Turība” Cēsu filiāles vadītāja Inga Jurševska norāda, ka šogad studentu interese lielāka nekā pērn: “Līdz šim jau zināmajās programmās –“Tiesību zinātnes”, “Finanses un grāmatvedība”, Mārketings un tirdzniecība” – jau pieteikušies 30 studenti, un var teikt, šīs grupas nokomplektētas. Atjaunotā programma – “Viesmīlības serviss” – pagaidām nogaidīšanas režīmā. Pieteikušies divi studenti, bet, lai varētu sākt mācības, nepieciešami vismaz desmit cilvēki. Bet studenti joprojām piesakās.”
I. Jurševska norāda uz kādu pozitīvu tendenci, proti, atgriežas studenti, kuri ņēmuši akadēmiskos pārtraukumus, lai dotos strādāt uz ārzemēm.
Komentāri