Ja tiek lemts par akcīzes nodokļa palielināšanu degvielai, tas jākompensē ar atvieglojumu ieviešanu autovadītājiem, skaidro SIA “Latvija Statoil”.
“Akcīzes nodokļa izlīdzināšana starp Baltijas valstīm ir jāvērtē kontekstā ar citiem maksājumiem, kas tiek iekasēti no autobraucējiem, jo patlaban Latvijā ir augstākā pievienotās vērtības likme (PVN), salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju,” skaidro uzņēmuma izpilddirektors Sandis Šteins. Tāpat esot jāvērtē iespējas samazināt tehniskās apskates biežumu, kas, piemēram, jauniem auto Igaunijā ir reizi divos gados, un jāizvērtē iespējas atcelt vai samazināt ikgadējās transportlīdzekļu nodevas.
Pirms plānoto pasākumu apspriešanas un lēmumu pieņemšanas esot ļoti svarīgi redzēt aprēķinus par to, kā palielinātais akcīzes nodoklis varētu ietekmēt inflācijas rādītājus, kā tas atspoguļosies cilvēku izdevumos un par cik var palielināties uzņēmēju izdevumi, jo degviela ir būtiska daudzu uzņēmumu izmaksu sastāvdaļa.
Šteins skaidro, ka nodokļu palielināšana pati par sevi nav efektīvs valsts budžeta ieņēmumu palielināšanas veids, tādēļ akcīzes nodokļa iespējamā celšana būtu jāaizvieto arī ar nozīmīgāku nelegālās degvielas ierobežošanas pasākumu ieviešanu.
“Situācija ir vēl komplicētāka arī tādēļ, ka patlaban pasaulē naftas produktu tirgus cenai ir tendence pieaugt. Papildu tam aprīlī visiem degvielas tirgotājiem jāsāk tirgot dīzeļdegviela ar obligāto biopiejaukumu, kas sadārdzina dīzeļdegvielu. Tāpat gaidāms lēmums par maksājumiem par obligāto valsts rezervju uzturēšanu, kas arī var kāpināt degvielas cenas,” norāda Šteins.
Nodokļa paaugstinājums gada sākumā un augstās degvielas cenas, ko ietekmējusi arī naftas produktu biržas cena pasaulē, jau patlaban esot samazinājis iedzīvotāju pārvietošanās paradumus. “Latvija Statoil” veiktās aptaujas liecinot, ka iedzīvotāji retāk pārvietojas ar savu auto, izvērtējot savas finansiālās iespējas un maciņa biezumu.
Provizoriski var secināt, ka gada laikā valstij šādu izmaiņu dēļ var neizdoties iekasēt pat vairākus desmitus miljonus latu, kas bija plānoti kā ieņēmumi akcīzes nodokļa veidā. Lai šāda samazinājuma nebūtu, steidzami jāievieš nozīmīgāki pasākumi nelegālā degvielas tirgus ierobežošanai un jāveicina legālais tirgus. Savukārt, ja tiek lemts par akcīzes nodokļa palielināšanu, tas jākompensē ar atvieglojumu ieviešanu autovadītājiem, uzskata “Latvija Statoil”.
Kā ziņots, koalīcijas partiju sadarbības padome vienojusies par šā gada valsts budžeta konsolidācijas pasākumiem 27 miljonu latu apjomā, bet par pārējo nepieciešamo summu sarunas turpināsies.
Ieņēmumu palielināšanu plāno nodrošināt, realizējot efektīvākus ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumus, tādējādi iegūstot budžetā papildu 12,8 miljonus latu, īpašu uzmanību pievēršot nelegālās akcīzes preču aprites samazināšanai attiecībā uz degvielas un tabakas izstrādājumiem, kā arī akcentējot Valsts ieņēmumu dienesta sadarbību ar nozaru asociācijas uzņēmumiem.
Finanšu ministrijas izstrādātais konsolidācijas priekšlikums piedāvā samazināt nodarbināto skaitu valsts tiešās pārvaldes iestādēs (ministrijās) par 10%, tādējādi nodrošinot divu miljonu latu ietaupījumu valsts budžetā, kā arī par 1% samazināt strādājošo skaitu Valsts policijā, Valsts robežsardzē, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, Ieslodzījumu vietu pārvaldē, Valsts ieņēmumu dienestā un Ārlietu ministrijā.
Tādējādi 10% samazinājums attiektos uz 9600 tiešajā valsts pārvaldē nodarbināto, bet 21 000 valsts budžeta iestādēs nodarbināto netiks piemērota samazināšana.
Finanšu ministrija piedāvā jau 2010.gadā paredzēto, bet neieviesto PVN samazinātās likmes atcelšanu dabasgāzei no 12% uz 22%. Realizējot šo pasākumu, plānots papildus ieņemt 1,6 miljonus latu. Patlaban samazinātā likme tiek piemērota tikai mājsaimniecībām, bet siltuma ražotājus tas neietekmē. Tiesa gan, koalīcija par šo pasākumu vēl nav vienojusies.
Ņemot vērā nepamatoti strauji pieaugošo nebanku sektora patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu, kā arī to, ka šis sektors netika pienācīgi uzraudzīts, tiek piedāvāts ieviest nodevu šādiem uzņēmumiem speciālās atļaujas (licences) saņemšanai.
Lai saņemtu pirmreizējo licenci šādai uzņēmējdarbībai, būs jāsamaksā nodeva Valsts kasē 50 000 latu apmērā, savukārt, lai turpmāk pārreģistrētu šādu uzņēmumu, ikgadējā nodeva būs 10 000 latu. Plānots, ka, ieviešot šādas uzņēmējdarbības licencēšanu, papildus valsts budžetā varētu iegūt līdz 8,3 miljoniem latu.
Tāpat tiek piedāvāts pārskatīt akcīzes nodokli benzīnam un dīzeļdegvielai, lai to izlīdzinātu Baltijas valstu līmenī.
Tiek piedāvāts palielināt arī nodokli azartspēlēm, un konkrēti aprēķini patlaban tiek veikti.
Kā ziņots, starptautiskie aizdevēji pēc valdības sagatavotā valsts budžeta projekta izvērtēšanas uzskata, ka Latvijai ir jāveic papildu konsolidācijas pasākumi par 50 miljoniem latu.
NOZARE.LV
Komentāri