Ēnu ekonomikas apmērs Latvijā šogad ir 32% no iekšzemes kopprodukta (IKP), secinājuši starptautiski atzīti eksperti, kuri šodien piedalās Finanšu ministrijas rīkotajā konferencē “Ēnu ekonomika ekonomiskās krīzes apstākļos”.
Pēc Austrijas profesora Fridriha Šneidera un Vācu doktora Andresa Būna izmantotās starptautiski pieņemtās metodoloģijas, Latvijas ēnu ekonomikas apmērs 2010.gadā ir 32%. Lietuvā tas ir 32,4%, bet Igaunijā – 29,9%.
Pēc viņu aplēsēm, 2009.gadā ēnu ekonomikas apmērs Latvijā bija 31,9%, 2008.gadā – 31,6%, 2007.gadā – 32,5%, bet visaugstāko līmeni tas sasniedzis 2006.gadā – 33,7% no IKP.
Dati rāda, ka starp Eiropas valstīm Latvijas ēnu ekonomikas apmērs ir pirmajā pieciniekā. Mūsu valsti apsteidz Turcija, Horvātija, Rumānija un Bulgārija, bet viszemākais ēnu ekonomikas apjoms esot Šveicē – 8,3%.
Pēc ārzemju ekspertu teiktā, Eiropas darba tirgus neelastīgums un lielais nodokļu un sociālās sistēmas iemaksu loks ir divi galvenie iemesli tik salīdzinoši lielam ēnu ekonomikas apmēram lielākā daļā Eiropas valstu. Tomēr mēģinājumi samazināt ar atalgojumu nesaistītas darba izmaksas bija tikai daļēji veiksmīgi un var izraisīt budžeta deficītu.
Lai samazinātu ēnu ekonomiku, viens no politiskajiem risinājumiem ir PVN atmaksas par darbietilpīgiem pakalpojumiem, lai stiprinātu stimulu sniegt šos pakalpojumu sociālajā ekonomikā.
Vēl viens politisks risinājums ir atbrīvot ieguldījumus mājsaimniecībās no nodokļiem, piemēram, Vācijā tie ir 1200 eiro (840 lati) uz vienu mājsaimniecību gadā. Šajā gadījumā cilvēkam ir nepieciešams rēķins un viņš nevar veikt ieguldījumu ēnu ekonomikā, norādīja eksperti.
Palielināti sodi un atklāto pārkāpumu skaits var būt veiksmīgi sevišķi jomās, kas saistītas ar organizēto noziedzību, uzskata eksperti.
Ēnu ekonomikas mērīšanai izmanto trīs metodes – tiešas procedūras jeb pētījumus, izmantojot mikrolīmeni, ar mērķi noteikt ēnu ekonomikas apmēru. Tāpat izmanto netiešas procedūras, kurās izmanto makroekonomiskos rādītājus par ēnu ekonomikas attīstību laika gaitā, kā arī skaitliskos modeļus, kuros tiek izmantoti statistiski rīki, lai mērītu ēnu ekonomiku kā “nenovērotu” mainīgo.
Vienlaikus eksperti arī norāda, ka valdības var būt neieinteresētas ēnu ekonomikas samazināšanai, jo ēnu ekonomikā gūtie ieņēmumi palielina dzīves līmeni vismaz vienai trešdaļai strādājošo iedzīvotāju. 40%-50% ēnu ekonomikas aktivitāšu palielina oficiālās ekonomikas aktivitātes, kas nozīmē, ka tiek radīta papildu pievienotā vērtība, paaugstinot kopējo IKP, skaidroja eksperti.
Negūtie nodokļu ieņēmumi no ēnu ekonomikas var būt mēreni, jo vismaz divas trešdaļas no ienākumiem, kas gūti ēnu ekonomikā, tiek uzreiz iztērēti oficiālajā ekonomikā. Bet cilvēkiem, kas nodarbojas ar ēnu ekonomiku, ir mazāk laika, lai nodarbotos ar citām lietām, piemēram, piedalītos demonstrācijās, norāda eksperti.
Savukārt Rīgas Ekonomikas augstskolas doktors Arnis Sauka, prezentējot veikto “Pelēkās uzņēmējdarbības indeksu”, norādīja, ka aplēses par ēnu ekonomikas apjomu Latvijā ir ļoti plašas un tās apmēra vērtējumi sniedzas no 9% līdz pat 45%.
Pirmo reiz veiktajā “Pelēkās uzņēmējdarbības indeksa” pētījumā izmantota starptautiski atzīta teorija, telefonintervijas ar uzņēmumu vadītājiem, dati no “Lursoft” datubāzes, kā arī netieši jautājumi uzņēmējiem, piemēram, cik pēc viņu aplēsēm konkrētā nozarē ir ēnu ekonomikas apmērs.
Veicot šo pētījumu, indikatīvais procentu rādītājs ēnu ekonomikas apmēram uzrādījis 19,01%.
Indeksa pētījums arī parāda, ka visus savus gūtos ieņēmumus uzrāda 28,6% Latvijas uzņēmumu, 38% uzņēmumu uzrāda 76-99% no gūtajiem ienākumiem, bet 18% uzrāda 51-75% no saviem ienākumiem.
Aptauja arī uzrādījusi, ka 43,4% uzņēmumu pusi no kopējās izmaksātās algas darbiniekiem izmaksā aploksnē.
LETA
Komentāri