Straupes pagasta z/s “Ķieģeļcepļi” saimniece Lelde Erenbote ir neizpratnē par to, kā viņas apkaimē saimnieko mednieki. Leldes saimniecībā ik vakaru ienāk apmēram 50 staltbriežu liels bars, kurš pie kūts mielojas ar vasarā sagatavotajiem zāles barības ruļļiem.
Nespēj vairs cīnīties ar meža dzīvniekiem
“Šie brieži jau ir pārāk izlaidušies, jo vairs pat neēd no atplēstiem ruļļiem, bet meklē arvien jaunākus un svaigākus. Ar meža zvēriem cīnos jau kuru gadu! Cik var rakstīt iesniegumus un noformēt postījumu aktus, cik var cīnīties, ja nevienam nav nekādas darīšanas? Pavasaros, vasarās saimniecības laukiem uzklūp mežacūkas, kas visu uzrok. Ziemā cīnos ar staltbriežiem, bet medniekiem viss vienalga,” patiesi satraukta par situāciju saka sieviete un turpina: “Nejūtu nekādu
mednieku atbildību. Viņiem tā visa ir izklaide un domas par labākām trofejām. Patiešām esmu saniknota, jo nesajūtu atbalstu no medniekiem, ar kuriem slēgts līgums par medīšanas platī-bām. Iepriekšējā gadā, kad mežacūkas uzraka sējumus, rakstījām aktus, lai saņemtu kompensāciju, bet bija vien atruna, naudu tā arī saņēmusi neesmu. Man roka neceļas atkal rakstīt iesniegumus un kādam kaut ko pierādīt. Lai nāk un paši skatās! Paldies dievam, pagājušajā vasarā izdevās sagatavot skābbarības ruļļus nedaudz vairāk kā citus gadus. Taču kārtējo reizi esam cietuši lielus zaudējumus. Es šim bardakam neredzu nekādu galu, neredzu risinājumu.”
Saimniece rādīja mežmalu, kur ik vakaru ap saulrietu viens pēc otra parādās vairāki desmiti staltbriežu. Dzīvnieki lielākoties tā arī visu nakti pavada pie fermas mielojamies un tikai ar saullēktu dodas atpakaļ mežā.
“Man tepat pie fermas dzīvo lopi. Ik pa laikam meža dzīvnieki vēl padzenā mājlopus, pārrauj kādu elektrisko ganu,” saka saimniece. Viņa stāsta, ka pēc mednieku ieteikuma ap laukiem apvilkusi elektriskos ganus, turklāt divos līmeņos. Laukā pat pēdējās dienās tiek karinātas Ziemassvētku eglīšu lampiņas, bet dzīvnieki ne no kā nebaidās.
“Jūs redzat šos plašos laukus? Varat iedomāties, cik mums tas izmaksā, lai ganus savilktu? Bet tas nelīdz! Zvēru skaits apkārtnē savairojies liels. Gan mežacūkas, gan staltbrieži nāk nekaunīgi iekšā sētā,” sašutusi saka saimniece. Viņa stāsta, ka divus barības rituļus ar vīru nesen aizveduši uz mežmalu, bet dzīvnieki tik un tā nāk uz fermu, kurp ceļš jau iestaigāts.
Brieži sapulcējušiesno liela apgabala
Pārgaujas
novada mežzinis Jānis Renga atzīst – normāli tas nav, ka staltbrieži nāk uz saimniecību, atplēš skābbarības rituļu plēvi un mielojas, taču norāda, ka dzīvnieki sapratuši – šai vietā
ir laba barības bāze, un nekas vairs nespēj tos atturēt.
Saprotu, ka cilvēki cīnījušies, likuši ap platībām sētas, elektriskos ganus, bet meža zvēri visu sarauj. Tuvojoties pavasarim, ir tas brīdis, kad dzīvnieki pulcējas lielos baros. Sniega ir daudz, sagādāt barību mežā
ir grūti.
Ja brieži atraduši barību pie saimniecības, tad tur arī tagad uzturas,” saka J. Renga un skaidro, ka šajā situācijā nevarētu runāt par to, ka Straupes pusē savairojušies brieži. Viņš skaidro, ka šis dzīvnieku bars pie saimniecības sapulcējies no lielas apkārtnes, nav tā, ka šie meža dzīvnieki tur pastāvīgi uzturas.
“Mednieki šajā apvidū visu atļauto limitu nav nomedījuši, taču tas šobrīd vairs nav risinājums. Turklāt, aizstāvot medniekus, jāteic, ka nav arī tā, ka viņi meža zvērus nebarotu. Šajā sniegiem bagātajā ziemā mednieki veduši daudz barības, ieguldot līdzekļus. Šajā situācijā visiem jācenšas sadzīvot, jo ir skaidrs, ka visus briežus neizšausim,” komentē J. Renga un aicina nākamajā gadā
saimniekiem padomāt, kā rituļos tīto barību salikt tā, lai tai apkārt varētu uztaisīt daudz nopietnāku nožogojumu.
“Arī medniekiem
no šīs situācijas būtu jāizdara vērtējums un staltbriežu limits jānomedī. Iespējams, šajā apkaimē tas tiks arī palielināts,” saka mežzinis.
Jāmeklē kopīgs risinājums
Ziemeļvidzemes virsmežniecības medību daļas vadītājs Jānis Ročāns skaidro, ka zemnieku saimniecība ietilpst medību iecirknī, kuru apsaimnieko
Gaujas Nacionālā parka (GNP) fonds. Viņš aicina cietušo pusi aicināt uz sarunu GNP fondu un meklēt kopīgu risinājumu.
“Saprotu, ka cilvēki
darījuši visu – vilkuši elektrisko ganu, seguši barību, tomēr meža zvēri pie tās ceļu atrod. Saimniekiem rūpīgi būtu jāapskata ar medniekiem noslēgtais līgums. Jāapskatās, ko solījuši mednieki un kas bijis saimnieku pienākums. Ja šādā situācijā medību kolektīvs neapņemas segt zaudējumus, vienmēr pastāv iespēja vērsties tiesā,” norāda J. Ročāns.
“Druva” sazinājās ar vienu no šīs teritorijas medniekiem, kurš atzina, ka meža zvēri šoziem baroti cītīgāk nekā citus gadus, bet saprot arī dzīvnieku uzvedību, ja tie pie fermas sev uzgājuši labu barību.
“Ko vairāk varu izdarīt, kā saimniekiem atvainoties staltbriežu vārdā. Drīz sniegs pakusīs, parādīsies pirmie pumpuri, melleņu mētras, tad dzīvnieki vairs no meža laukā neies. Šogad bijām barībai sagatavojuši 50 siena un skābbarības ruļļus, pa lielo sniegu dažādos veidos mēģinājām tos ievest mežā. Šobrīd bija kritiskais punkts, kad vairs neviena tehnika, kas mūsu rīcībā, mežā netika. Ziemas laikā izbarojām arī 75 tonnas cukurbiešu, tā ka nevar pārmest, ka neko neesam darījuši,” komentēja mednieks.
Liene Lote Grizāne
Vairāk bilžu sadaļā “Foto galerijas”
Komentāri