Vēsturiskajā Cēsu rajona teritorijā ūdens resursu lietošanas atļaujas izsniegtas vienpadsmit hidroelektrostacijām (HES). Divas (abas Gaujas augštecē – Ilzēnu un Augstāres hidroelektrostacijas) ir Valsts vides dienesta speciālista T.Slaidiņa pārziņā, bet pārējās deviņas līdztekus tiešajam zivju aizsardzības darbam uzrauga Valsts vides dienesta (VVD) Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Rīgas sektora vecākais inspektors Uldis Lencbergs. Mazo HES ražoto elektroenerģiju mēdz saukt par “zaļo enerģiju”, un tā Latvijā ir samērā dārga. Izvērtējot situāciju, nereti izrādās, ka šī “zaļā enerģija” nav nemaz tik zaļa. Vairumā mazās hidroelektrostacijas ir izbūvētas, izmantojot samērā novecojušu tehnoloģiju, darbojas ūdens uzkrāšanas režīmā. Ūdensresursu izmantošanas noteikumos ir pieļautas pārāk plašas uzstādinājuma līmeņu starpības (vairumā gadījumu 20 centimetru). Gadās, ka spēkstacijas operators pieļauj kļūdas, tad šīs līmeņu starpības ir vēl lielākas. Katrai izbūvētajai HES ir būtiska ietekme uz apkārtējo vidi un ekoloģiju. U.Lencbergs skaidro: “Ūdens līmeņa svārstībām ir negatīva ietekme gan uz pašu ūdenskrātuvi, gan upi. Īpaši negatīvi upe tiek ietekmēta aizsprosta tiešā tuvumā. Atsevišķos gadījumos (derivācijas tipa HES) izveidojas upes “tukšais” posms, jo upe nespēj nodrošināt zivju dzīvotņu normālu produktivitāti apietajā upes pamatgultnē. Jāsaprot, ka, veidojot ūdenskrātuvi uz upes, pilnībā mainās upes iepriekšējais ekoloģiskais līdzsvars. Jebkura straujteču upju posma iztaisnošana, padziļināšana samazina ekoloģiski jūtīgo zivju sugu eksistencei nepieciešamos biotopus. Pieaug upēm netipisku un ezeriem tipisku zivju sugu sastopamība un izplatība. Ceļotājzivju – lašu, taimiņu, vimbu-, kā arī nēģu (nav zivs, bet apaļmutnieks) dabiskā nārsta upēs HES celtniecība rada būtiskus ekonomiskus zaudējumus šo zivju resursiem un populāciju bioloģiskajai kvalitātei. Mazo hidroelektrostaciju būvniecības laikā netika izvirzīts uzdevums – izbūvēt zivju ceļus, kā rezultātā no 150 Latvijas mazajām HES zivju ceļi ir tikai divās. Šo iemeslu dēļ ūdens spēkstaciju ekspluatācijā jācenšas sasniegt kompromiss starp enerģijas ieguves ekonomisko un ekoloģisko aspektu. U.Lencbergs norāda: “Finansiālo līdzekļu trūkuma dēļ mazo HES kontroli plānojam veikt vismaz vienu reizi gadā. Taču, veicot zivju aizsardzības reidus, vismaz vizuāli tiek pārbaudītas arī mazās spēkstacijas. Par atsevišķiem gadījumiem, kad mazo hidroelektrostaciju ekspluatācijā tiek pieļauti pārkāpumi, ziņo iedzīvotāji. Pagājušajā gadā Raunas ciemata iedzīvotāji satraukti ziņoja par Raunas HES. Tur bija uzsākti nesaskaņoti remontdarbi, nolaista ūdenskrātuve, mazūdens periodā netika nodrošināts minimālais ūdens caurplūdums.” Plānotās mazo hidroelektrostaciju pārbaudes tiek veiktas saskaņā ar Valsts vides dienesta rekomendācijām. Proti, tiek pārbaudīts, vai hidroelektrostacija darbojas atbilstoši izsniegtās ūdens resursu lietošanas atļaujas prasībām. Ja būtiski ekspluatācijas pārkāpumi netiek konstatēti, tiek dotas norādes un termiņi konkrētu uzdevumu izpildē. Ja tiek konstatēti būtiski vides aizsardzības pārkāpumi, tiek uzsākta administratīvā lietvedība un piemērots administratīvais sods. Juridiskām personām šis sods var būt no 250 līdz 1000 latiem. Lai mazās hidroelektrostacijas darbotos atbilstoši tehnisko noteikumu prasībām, daudz var palīdzēt arī makšķernieki, dabas draugi. “Uzmanīgi apskatoties, hidrobūves augšbjefā, pie aizsprosta betona konstrukcijām (slūžu tuvumā), redzēsiet ūdenslīmeņa noteikšanas latu. Latas uzstādīšanu atbilstoši noteiktai augstuma atzīmei apstiprina zvērināts mērnieks ar aktu. Ja latas nav (pavasarī, ledus iešanas laikā dažkārt tās tiek nolauztas), tas ir pārkāpums. Uz latām vairumā gadījumu ir atzīmes, pēc kurām var noteikt ūdenslīmeni. Daudz pūļu nav arī jāpieliek, lai saprastu, vai ūdenslīmenis atbilst ekspluatācijas noteikumiem. Diemžēl likumdevējs nav paredzējis mērlatām vienotu standartu, tādēļ ne uz visām ir atzīmes AŪL (augstākais ūdens līmenis), NŪL (normāls ūdens līmenis), ZŪL (zemākais ūdens līmenis). Ūdenskrātuvē ūdenslīmeņa svārstības drīkst būt tikai NŪL-ZŪL robežās,” tā U.Lencbergs.
Pērn nav saņemts daudz sūdzību par spēkstaciju darbību. Arī šajā pavasarī HES darbībā nav konstatēti būtiski pārkāpumi. Mazās HES lēni, bet kļūst draudzīgākas dabai. Pagājušajā gadā rekonstrukciju veica Kārļu HES uz Amatas upes, Raunas HES uz Raunas upes. Tika ievietotas turbīnas, kas darbojas ūdens caurplūdes režīmā. Šogad rekonstruēta Krīgaļu HES uz Mergupes.
Ja enerģijas ražošanas iekārtas ekonomiskumu var aprakstīt kvantitatīvi, tad videi nodarīto kaitējumu ir grūti izteikt skaitļos. Taču izrādās, ka HES darbība sniedz arī dažus pozitīvus ieguvumus – tiek sakārtoti bijušie dzirnavezeri un ūdenskrātuves, kas bija aizaugušas, nekoptiem krastiem, sabrukušām dzirnavām, hidrobūvēm avārijas stāvoklī, bez saimnieka, plūdos apdraudot to ietekmes zonas objektus. Ilze Fedotova
Komentāri