Ik pēc trīs gadiem pasaules valstu skolās notiek izglītības kvalitātes pētījums, ko veic Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD).
Tajā Latvijas skolēni, kuriem arī tobrīd ir 15 gadu, tāpat kā vienaudži no vairāk nekā 60 valstīm sacenšas zināšanās matemātikā, dabaszinātnēs, apliecina lasītprasmi un reizē dotā teksta izpratni. Ja pirms trim gadiem, ieraugot Latvijas iegūto vietu pasaules
valstu vidū, Latvijā tika sacelta trauksme, ka dabaszinātnēs acīmredzami atpaliekam un valstij jāmaina akcenti izglītības politikā, tad tagad par to vairs nav satraukuma. Tagad saskatītas citas asākas problēmas.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja, LU profesore Ina Druviete, uzstājoties pētījuma rezultātu Latvijā izsludināšanas konferencē, pauda satraukumu, ka skolēnu skaita sarukšana radījusi būtisku konkurences zudumu lauku skolās. Mazinājies skolēnu skaits klasēs un
skolēniem zudusi motivācija censties. Politiķe apšaubīja, ka vecāko klašu skolēni var baudīt priekšrocības tajā, ja klases ir mazas, kā apgalvo skolotāji. Solītā pedagogu individuālā pieeja neatspoguļojoties audzēkņu apgūtajās zināšanās. Jaunākā pētījuma rezultāti apliecinot, ka pilsētu vidusskolās, nemaz nerunājot par valsts ģimnāziju audzēkņiem, 15 gadus veci skolēni, kuri iestājas un mācās konkurences apstākļos, uzrādījuši krietni labākas zināšanas.
No tām 215 Latvijas skolām, kuras pirms diviem gadiem pavasarī
izrādīja vēlēšanos iesaistīties skolēnu zināšanu novērtēšanas pētījumā, 86 parādījušas tik labas zināšanas matemātikā, dabaszinībās un lasīšanā, ka skolas reitinga tabulā
ierindojušās virs pasaules
skolu vidējā līmeņa.
Iepriekšējā OECD pētījumā noskaidrojās, ka starp pasaules valstīm Somijas veidotā izglītības sistēma ir nepārspēta. Tagad tā vairs nav, ir valstis, kas
audzēkņu parādītajās zināšanās aizsteigušās mazliet priekšā. Jaunākais pētījums rāda to, ka nu arī Latvijas ģimnāziju audzēkņu zināšanas ir tikpat augstas kā vidēji Somijas skolās. „Arī mēs Cēsīs sniegtajās zināšanās, mācību vides kvalitātē un tehnoloģijās neatpaliekam,” secina
Cēsu Valsts ģimnāzijas direktore Gunta Bērziņa un direktores vietniece Ilga Šķestere, uzzinājušas, ka ģimnāzija ir reitinga galvgalī – no 215 Latvijas skolām septītajā vietā. OECD pētījuma reitinga tabulā skolas nav atšifrējamas, jo ir numurētas. Plašākai sabiedrībai netiek darīta zināma katras skolas ieņemtā vieta, ja vien skolas vadība neizlemj to paziņot pati. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrija skolu reitingu izmantos kopumā – valstī vēlamo izglītības procesu veidošanā.
Cēsu Valsts ģimnāzijas un Jaunpiebalgas vidusskolas vadība viena no pirmajām uzzināja reitinga tabulā savas mācību iestādes ieņemto vietu un izdarījusi secinājumu, ka gadiem veiktais darbs skolēnu un pedagogu motivēšanā,
mācību iespēju modernizēšanā devis rezultātu. Cēsu Valsts ģimnāzijas 15 gadu vecu audzēkņu apliecinātās zināšanas un prasmes
algebrā, ģeometrijā, dabaszinātnēs, lasīšanā, ģeogrāfijā ir izrādījušās krietni virs Latvijas un arī OECD valstu vidējā līmeņa.
Ģimnāzijas direktore Gunta Bērziņa stāsta, ka 2012. gada pavasarī, kad
15 gadus sasniegušie 8., 9. vai 10. klašu skolēni 90 minūšu laikā risinājuši uzdevumus un pēc tam arī aizpildījuši anketu, atbildot uz jautājumiem par mācīšanās ieradumiem, attieksmi pret matemātiku, informācijas tehnoloģiju pielietošanu, kā arī
sasniegumiem skolas mērogā, ģimnāzijas pedagogi netikuši laisti pat tuvumā. Procesu kontrolējuši Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji. Tagad pēc pusotra gada uzzinot, ar kāda rakstura uzdevumiem skolēni veiksmīgi tikuši galā, ģimnāzijas vadība izdara vairākus secinājumus. Viens no tiem apstiprinājis jau labi zināmo. Skolotāja Anita Slaidiņa, kas māca matemātiku proģimnāzijas klasēs, ik reizi
trīs gadu laikā savu darbu paveic izcili. 7. klasēs uzņemtie skolēni mēdz būt ar ļoti atšķirīgām zināšanām matemātikā, un skolotāja ar sistemātisku un mērķtiecīgu darbību ikvienu sagatavo matemātikas centralizētā eksāmena veiksmīgai nokārtošanai.
Liela daļa jauniešu tādējādi apliecina labas vai izcilas sekmes.
Savukārt Latvijas izglītības politikas virzītāji, analizējot pētījuma sniegtos rezultātus, saskatījuši, ka skolu audzēkņu zināšanu veidošanos ietekmējuši arī nevienlīdzības aspekti starp pilsētām un laukiem. Labākas zināšanas ir
Rīgas un citu pilsētu skolu audzēkņiem, īpaši tas attiecas uz parādītajām lasīšanas prasmēm. Lauku skolēnu uzrādītie rezultāti krietni atpaliek.
Profesore
Ina Druviete te saskata ne tikai konkurences trūkumu starp skolēniem klasē, bet arī to, kādu piemēru dod skolēnu ģimenes. Profesore rezultātu izsludināšanas konferencē uzsvēra, ka
bērna lasīšanas iemaņu formēšanā būtiska nozīme ir arī ģimenēm. Ja
skolēna ģimenē nelasa ne vecāki, ne vecvecāki, tad jaunietim ir daudz grūtāk veidot vērtību sistēmu un viņš var nenoticēt izglītības būtiskajai nozīmei
turpmākajā dzīvē.
Ulla Logina Jaunpiebalgā vada vidusskolu, kura ir tālu no pilsētām. Skolas mērķtiecīgam izglītības darbam, izveidotajai mācību videi un tehnoloģijām, kas neatpaliek no mūsdienu iespējām, kārtējo reizi gūts apstiprinājums – šoreiz starptautiskā pētījumā. Jaunpiebalgas 15 gadus vecu skolēnu zināšanas atbilst Latvijā sasniegtajam vidējam līmenim. Matemātikā tās ir labākas, bet lasīšanas veicināšanā, direktore secinājusi, skolai būs jārod vēl kādas iespējas piestrādāt.
„Mēs neesam skola, kurā uzņem skolēnus pēc noteiktiem rādītājiem, un neesam pamatskola pilsētā, kura var sadarboties ar ģimnāziju. Mēs esam skola, kura strādā ar ikvienu skolēnu no apkārtnes. Tāpēc, manuprāt,
ir pārspīlēti salīdzināt skolēnu parādītās zināšanas lauku vidusskolās ar pilsētu ģimnāzijām. Bet kāpēc
valsts to dara? Iespējams, arī tāpēc, ka joprojām
ir vēlme slēgt lauku vidusskolas, ja vecākajās klasēs ir mazāk par desmit audzēkņiem. Tagad nācis šis starptautiskais pētījums, lai atkal sabiedrību psiholoģiski noskaņotu, ka lauku skolas ir sliktas,” spriež Ulla Logina.
Jaunpiebalgas vidusskolas vecākajās klasēs par klašu piepildījumu pagaidām nevar sūdzēties, arī skolēnu mācību rezultāti ir atzīstami, bet tas neļauj justies droši, ka valsts iecerētās reformas saistībā ar
vidusskolu samazināšanu nākotnē neskars arī Jaunpiebalgu.
Arita Lejiņa
Komentāri