Jaunākās laika prognozes neļauj cerēt, ka šogad Ziemassvētkos Latvijā būs stabili ziemas laika apstākļi ar sniegu un salu, atklāja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra speciālisti. Lai arī pirmssvētku darba nedēļas vidū un otrajā pusē gaisa temperatūra nedaudz pazemināsies, un pat dienas laikā valsts austrumos termometra stabiņš pieturēsies dažus grādus zem nulles, kā arī gaidāms, ka vietām Latvijā zemi atkal pārklās sniega kārta, tomēr līdz ar nedēļas nogali jeb svētku dienām Latvijā atgriezīsies siltākas gaisa masas, kas nesīs slapjdraņķi. Gaisa temperatūras Ziemassvētku laikā vairāk ir gaidāmas diapazonā no 0 līdz plus 5 grādiem. Turklāt piekrastes rajonos rietumu puses vēji brāzmās var sasniegt pat vētras spēku. Ziemassvētkos – no 24.decembra līdz 26.decembrim – diennakts vidējās gaisa temperatūras Latvijā visbiežāk ir mīnus 5 līdz plus 3 grādu robežās. Latvijā visaukstākie Ziemassvētki ir bijuši 1996.gadā, kad diennakts vidējās gaisa temperatūras pārsvarā bija mīnus 14, mīnus 19 grādi, 26.decembrī Austrumlatvijā pazeminoties līdz mīnus 24, mīnus 26 grādiem. Arī viszemākās gaisa temperatūras šais Ziemassvētkos bijušas gana iespaidīgas, proti, Austrumlatvijā sals sasniedza mīnus 31,5 grādus. Zosēnos 26 decembrī reģistrētie mīnus 31,5 grādi ir līdz šim viszemākā gaisa temperatūra Latvijā Ziemassvētku laikā. Vissiltākais Ziemassvētku laiks ir bijis 1974.gadā, kad diennakts vidējās gaisa temperatūras visu svētku laiku visā Latvijā bija virs nulles – plus 2, plus 5 grādi un maksimālā gaisa temperatūra sasniedza plus 3, plus 8 grādus. Neparasti silts bija arī 2006.gada Ziemassvētku sākums, jo 24.decembrī maksimālā gaisa temperatūra Latvijā sasniedza plus 5,5, plus 8,5 grādus, un arī pārējās divās dienās maksimālā gaisa temperatūra visā Latvijā bija virs nulles, piekrastē sasniedzot plus 6, plus 7 grādus. Vēlme, lai Ziemassvētki būtu balti, vispiepildāmākā ir Vidzemes augstienē un Latvijas galējos austrumu rajonos, jo tur iespējamība, ka zemi Ziemassvētkos klās balta sniega sega, ir 98 gados no 100. Turpretī Baltijas jūras piekrastē, kur vēl jūtama jūras vasarā uzkrātā siltuma ietekme, sniega sega Ziemassvētkos ir iespējama vidēji 85 gados no 100. Visbiezākā sniega sega – 12 līdz 47 centimetri – Latviju ir klājusi 2010.gada Ziemassvētkos. Tie bijuši arī ar nokrišņiem visbagātīgākie Ziemassvētki. Visās trīs svētku dienās pērn Latvijā bija vērojama bagātīga dažādu nokrišņu veidu buķete – lietus, ledus lietus, smidzināšana, ledus graudi un sniegs, kas vietām diennaktī pārsniedza visas decembra trešās dekādes nokrišņu plānu. Nokrišņu rezultātā gandrīz visu Latviju pārklāja apledojums, kas daudzviet saglabājās līdz Jaunajam gadam un Austrumlatvijā vēl arī janvārī. Turpretī siltie 1974.gada un 2006.gada Ziemassvētki vēsturē saglabāsies kā “zaļākie”, jo tad Latvijā sniega uz zemes nekur nav bijis. Ziemassvētki nereti ir arī stipru vēju laiks, piemēram, 2003.gadā visas Ziemassvētku dienas vēja brāzmas visā Latvijā sasniedza 10 līdz 20 metrus sekundē (m/s), bet jūras piekrastē – 22 līdz 27 m/s. LETA
Komentāri