Rakstniekam un komponistam Marģeram Zariņam, kurš atdusas Cēsīs, Bērzaines kapsētā,
šonedēļ pienāca simtgade. Tā ar
sirsnīgu atmiņu brīdi pirmdien tika atzīmēta kapos, kur pabija komponista dzīvesbiedre Jolanta Zariņa, kā arī
Marģera Zariņa līdzgaitnieki no Cēsīm un Rīgas. Runāja
muzikologi Oļģerts Grāvītis un Arvīds Bomiks, ērģelniece Lelde Krastiņa. Piemiņas brīdī Cēsīs plaši bija pārstāvēta Rīgas Latviešu biedrība, kuras namā iecerēts pašu vērienīgāko šī gada sarīkojumu veltīt M.Zariņa simtgadei.
Tas notiks 16. oktobrī.
„Sarīkojumā „Gaismu sauca” mēs ik gadu
godinām kādu izcilu kultūras personību un vienlaicīgi akcentējam novadu, kuram izcilnieks visvairāk pieder.
M.Zariņš cieši saistīts ar Cēsīm, un tāpēc mēs 16. oktobrī biedrības namā cēsniekiem piedāvājam sarīkot Cēsu dienu un M.Zariņa simtgadē radīt priekšstatu par šodienas Cēsīm, pilsētas redzamākajām radošajām personībām,” Cēsu novada domē tikšanās laikā
vēlreiz apliecināja un
sadarbības priekšlikumu
atkārtoti izteica Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Ingmārs Čaklais un saņēma pozitīvu atbildi. Cēsu dienas scenāriju veidos „Cēsu Kultūras un tūrisma centrs”.
Rīdzinieki paši rudenī iecerējuši M.Zariņa daiļradei veltītu zinātnisku konferenci, prēmiju konkursu jauniešiem “Ko tu zini par Marģeri Zariņu?”, kurā cer sagaidīt dalībniekus arī no Cēsu skolām un M.Zariņa mūzikas un literārā mantojuma sarīkojumu, kuru aicināti kuplināt Vidzemes kamerorķestris, Cēsu ērģelniece L.Krastiņa
un A.Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolas koris.
Kā mūzikā, tā prozā M. Zariņš
spēja aizraut ar neizsīkstošu optimismu, bagātu fantāziju, dažādu stilu
pārvaldīšanu un stilizācijas meistarību, bet pāri visam – dzirkstošu humorista talantu no vieglas ironijas līdz pat groteskai un parodijai. Jubilārs komponējis mūziku vairākām kinofilmām un viena no tām – “Vārnu ielas republika” pirmdien tika izrādīta brīvdabas seansā Cēsu pils dārzā.
Mairita Kaņepe
Komentāri