Siltais decembris, kas neapmierināja ziemas sporta veidu cienītājus, iepriecināja iedzīvotājus, kas izmanto centralizēto siltumu, jo lielākai daļai rēķini, kas drīz tiks saņemti, būs mazāki.
Vēsturiskā Cēsu rajona pašvaldībās, izņemot Cēsis, siltumapgāde ir pašvaldību pārziņā. Aptaujātie speciālisti norāda, ka kurināmā ekonomija ir jūtama, arī iedzīvotājiem rēķini būs mazāki. Tas gan tajās pašvaldībās, kurās maksā pēc patērētā siltuma daudzuma, nevis noteiktu summu par kvadrātmetra apkuri. Lai arī jau nu esam eiro zonā, visas summas pagaidām figurē latos.
Priekuļos pēdējos gados veikti uzlabojumi, tagad katrai mājai ir sava siltumenerģijas uzskaite,
iedzīvotāji maksā par patērēto. Tarifs katlumājai Priekuļos, Dārza ielā 10, ir 30,53 Ls/ MWh (bez PVN). Komunālās saimniecības vadītājs Ernests Ikaunieks stāsta, ka decembra rēķinos amplitūda ļoti atšķirīga no astoņiem santīmiem par kvadrātmetru līdz pat 80 santīmiem un vairāk. Vidēji būs jāmaksā apmēram 60 santīmi par kvadrātmetru.: “Ir renovēta māja, kurā siltumenerģijas uzskaite ir arī dzīvokļos, katrs regulē siltumu un maksā pēc patērētā. Te ir minētā mazākā maksa astoņi santīmi, vidēji mājā – 20 santīmu, bet vienam dzīvoklim – 60. Kad interesējos, kāpēc tā, varbūt kāda problēma, man atteica, ka šajā dzīvoklī agrāk esot ļoti saluši, tagad gribot baudīt siltumu. Agrāk, kad visiem bija vienāda maksa par kvadrātmetru, vienam bija par aukstu, citam par karstu, bet kopš izbūvēti siltummezgli, problēmu nav,” stāsta E. Ikaunieks.
Priekuļos, tāpat kā vairumā pašvaldību, katlumājā izmanto šķeldu. E. Ikaunieks stāsta, ka ir trīs apkures katli: “Rudenī, pavasarī kurinām vienu, ziemas mēnešos divus, ja uznāk ļoti auksts, talkā var ņemt trešo. Rezervē ir gāzes katls, bet tas ir tikai avārijas gadījumam. Pēdējos gados gāzes katls nav izmantots, cerams, ka arī nevajadzēs, citādi siltuma izmaksas sadārdzināsies. Katrā ziņā siltuma problēmu Priekuļos vairs nav. Taču Jāņmuižā, kur par siltumapgādi pašvaldība atbild kopš rudens, situācija novesta līdz kliņķim. Rudenī darījām visu iespējamo, lai cilvēki nepaliek bez siltuma. Tur siltummezgli ir tikai divās renovētajās mājās, citās viens salst, citam karsti. Jāizbūvē siltummezgli, citādi nevar problēmas atrisināt.”
Vecpiebalgas novada Taurenes pagasta komunālās saimniecības vadītājs Jānis Vīlips norāda, ka līdz šim brīdim šķelda patērēta apmēram uz pusi mazāk nekā citus gadus. Taurenē uz daudzdzīvokļu mājām ir viena katlumāja, kas kurina šķeldu. Jau trešo gadu pašvaldība neiepērk gatavu šķeldu, bet malku, ko paši pārvērš šķeldā.
“Tas ir izdevīgāk un,
galvenais, drošāk,” norāda J. Vīlips. “Pirmos gadus bija pamatīgas problēmas ar šķeldas kvalitāti. Bija aukstas ziemas, gadījās, ka puse kravas pilna ar sniegu, šķelda nedega, suloja, siltumatdeve bija minimāla. Parēķinājām, ka izdevīgāk pašiem gatavot šķeldu, tad zinām, ka tā būs kvalitatīva, ar augstu siltumatdevi.”
Arī Taurenē, tāpat kā Vecpiebalgā un Dzērbenē, katrā mājā ir siltummezgli, kur tiek veikta uzskaite, tad samaksa tiek izrēķināta atbilstoši dzīvokļa platībai. Novadā ir vienots tarifs – 30 lati par megavatstundu bez PVN. Decembrī iedzīvotājiem jāmaksā vismaz par trešdaļu mazāk nekā 2012.gada decembrī.
J. Vīlips norāda, ka līdzīga situācija arī citos novada pagastos, jo visās katlumājās ir vienādi šķeldas katli: “To izvēlējāmies, lai vieglāka apkalpošana. Tāpēc visiem vienāda ekonomija. Protams, daudz kas atkarīgs no mājām, kas ne vienmēr ir tajā labākajā stāvoklī, bet tas pašu iedzīvotāju ziņā. Līdz siltināšanai pagaidām novadā vēl nav tikts. Pašvaldība centusies palīdzēt, rakstot projektus, bet tiklīdz nonāk līdz kredīta ņemšanai, viss apstājas. Iedzīvotāji pagaidām par to nevar vienoties.”
Jaunpiebalgā sešas daudzdzīvokļu mājas tiek apkurinātas ar kokskaidu granulām. Pašvaldības komunālās saimniecības vadītājs Jānis Smilgins stāsta, ka kopš 2006.gada šajā decembrī tērēts vismazāk kurināmā, izlietotas 40 tonnas granulu, pirms gada decembrī – 63, bet 2010.gadā decembrī tika iztērētas pat 76 tonnas. Katrā mājā patērētais siltuma daudzums tiek uzskaitīts, un māju vecākie var regulēt siltuma padevi.
Jaunpiebalgā megavatstundas cena ir 34,64 Ls/ Mwh bez PVN, taču tuvākajā laikā cena augs, jo dārgāks kurināmais, skaidro J. Smilgins: “Pērn granulas iepirkām Ls 103 bez PVN tonnā, šogad cenu aptaujā iepērkam par 115 latiem. Kāpums ir, tāpēc turpmāk siltumenerģijas cena būs 37,86 Ls/ Mwh vai 53, 87 eiro.”
Iedzīvotājiem decembrī vidēji par kvadrātmetru jāmaksā 98 santīmi.
Pārgaujas novada Stalbes pagastā komunālās saimniecības vadītājs Ilvars Balodis stāsta, ka Stalbē jāapkurina apmēram 12 tūkstoši kvadrātmetru, no kuriem puse ir dzīvojamais fonds. Ir trīs daudzdzīvokļu mājas, kurās nav siltumskaitītāju, noteikts izlīdzinātais maksājums uz visu gadu, par kvadrātmetru maksā 42 santīmus mēnesī. Līdz ar to nevienu siltā ziema neskar, maksājums nemainās. Izdevīgāk ir pašvaldībai, jo ietaupa kurināmo. I. Balodis lēš, ka tie varētu būt 15 – 20 procenti.
Mazāki maksājumi par siltumu būs arī Cēsīs. Pirmkārt, tāpēc, ka sarucis siltumenerģijas tarifs, otrkārt, aizvadīts silts decembris. Uzņēmuma “Cēsu siltumtīkli” direktors Jēkabs Blaus informē, ka 2012.gada decembrī vidējā āra gaisa temperatūra Cēsīs bija -5,6 grādi, pērn +1,1. Līdz ar to piegādātā siltuma apjoms samazinājies par 21 procentu.
Analizējot siltuma patēriņu pilsētā, varot secināt, ka ir mājas, kam, salīdzinot ar gadu iepriekš, patēriņš sarucis uz pusi, bet ir mājas, kur jāmaksā pat vairāk nekā pirms gada.
Jānis Gabrāns
Komentāri