Pirms 20 gadiem, 1992.gada 4.novembrī, Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēma likumu “Par privatizācijas sertifikātiem”.
Daļai sabiedrības, īpaši gados jaunajiem, termins – privatizācijas sertifikāti – visticamāk neko neizsaka. Iespējams, viņi par tādiem nav pat dzirdējuši, lai gan sertifikāti joprojām ir apgrozībā.
Tolaik, 90.gadu sākumā, ar likumu tika noteikts, ka privatizācijas sertifikāts ir valsts piešķirts maksāšanas līdzeklis par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašumu. Tos piešķīra katram Latvijas iedzīvotājam, atkarībā no šeit nodzīvotajiem gadiem, un ar to palīdzību bija iespējams privatizēt nekustamo īpašumu, uzņēmumus, nopirkt akcijas. Katra sertifikāta nominālvērtība tika noteikta 28 lati, tiesa, brīvajā tirdzniecībā šāda cena nekad tā arī netika sasniegta.
Saņēmēji sertifikātus atceras ar dalītām jūtām. Vieni tos veiksmīgi izmantojuši dzīvokļu privatizācijā, citi labāk izvēlējās pārdot, turpinot mitināties neprivatizētā mājoklī.
“Gandrīz jau piemirsies, ka bija tāda lieta kā sertifikāti,” atceras Mārīte Zavacka. “Šķiet, lielāko daļu no tiem izmantojām dzīvokļa privatizācijai, bet pārējos
pārdevām. Toreiz jau gan teica, ka var iegādāties kaut kādu uzņēmumu akcijas, bet mums tā bija tumša bilde, tāpēc izvēlējāmies labāk pārdot. Vairs neatceros, cik
naudas saņēmām, bet, šķiet, gluži pa lēto tos neiztirgojām.”
Sākotnēji ar sertifikātiem nevarēja brīvi tirgoties, taču, kad 1994. gada jūlijā to atļāva, tirgus cena bija stipri zem nomināla, vien ap diviem, trim latiem par sertifikātu.
Tirdzniecības apjomi pirmsākumos bija ļoti lieli, kā vēsta informācija, laikā no 1994. gada novembra līdz 1995. gada martam vidējais darījumu apjoms bija nepilni 500 tūkstoši latu dienā pie vidējās sertifikātu cenas 2, 40 lati. Tirgus speciālisti lielo aktivitāti skaidro ar to, ka iedzīvotāji neticēja sertifikātiem, tāpēc pie pirmās izdevības centās tos apmainīt pret īstu naudu. Piedevām vēl izskanēja informācija, ka līdz sertifikātu darbības termiņa beigām visus nemaz nebūs iespējams izmantot, jo nepietiks objektu, ko privatizēt. Šīs negatīvās ažiotāžas dēļ sertifikātu cena noslīdēja līdz vēsturiski zemākajai – par vienu varēja saņemt 50 līdz 70 santīmu. To izmantoja uzpircēji, kam bija pieejami brīvi naudas līdzekļi un kuri saprata, ka agri vai vēlu sertifikātu cena celsies. Šī prognoze piepildījās, un treknajos gados tika sasniegts cenas maksimums – 23 līdz 25 lati par sertifikātu.
Vairāki ekonomisti atzinuši, ka dzīvokļu privatizācijā sertifikātiem, iespējams, bija
pozitīvs pienesums, bet uzņēmumu privatizācijā tie nebija tik veiksmīgi, jo tika pirktas ražotnes, kas patiesībā bija jāvirza maksātnespējai.
Arī ekonomists Dairis Cālītis norāda, ka privatizācijas sertifikāti nebija veiksmīgs risinājums: “Tas bija absolūti populistisks lēmums, turklāt tikai īstermiņa risinājums. Man šī sertifikātu būšana liekas tāda kā sociālisma ideja, proti, ka visiem jāsaņem vienādi. Līdz tam mums nekas nepiederēja, bet nu visiem jākļūst par uzņēmumu līdzīpašniekiem.
Iespējams, ir arī pozitīvi piemēri, bet kopumā jāteic, ka privatizācija par sertifikātiem bija lielākā kļūda, ko Latvija pieļāva, jo sertifikāti izkropļoja uzņēmumu pārdošanas cenu. Rezultātā ieguvēji tāpat bija gudrākie, veiklākie vai tie, kam bija brīvi līdzekļi. Manuprāt, sertifikāti piebremzēja gan privatizācijas procesu, gan valsts attīstību.”
90.gadu beigās vērtspapīru tirgus analītiķi prognozēja, ka aptuveni gada laikā privatizācijas sertifikātu tirgus beigs pastāvēt, bet ja darbosies arī līdz to derīguma termiņa beigām, tas būs ļoti neaktīvs. Tolaik bija noteikts, ka sertifikātu dzēšanas termiņš ir 1999. gada 31.decembris.
Taču šis termiņš vairākkārt ticis pagarināts un sertifikāti apritē ir joprojām. Ekonomikas ministrijas informācija liecina, ka līdz 2012.gada 1.maijam privatizācijā izmantoti 107,2 miljoni sertifikātu, kas ir 95,2 procenti no piešķirto sertifikātu skaita.
Namīpašumu un dzīvokļu privatizācijai izmantoti 37,97 miljoni sertifikātu, uzņēmumu un citu īpašumu iegādei – 7,31 miljons, kapitāla daļu (akciju) iegādei – 44,46 miljoni, zemes izpirkšanai un privatizācijai – 17,28 miljoni sertifikātu.
Jūnija sākumā fizisko personu īpašumā vēl bija atlikuši 2,13 miljoni privatizācijas sertifikātu – 1,9 procenti no kopējā piešķirto sertifikātu skaita.
Jānis Gabrāns
Komentāri