Airita Šmite ar trim bērniem saimnieko “Rīkuros”. Tētis jau vairākas vasaras vada prom no mājām. Pelna naudu Zviedrijā.
“Tas, ka latviešiem darbs jāmeklē prom no mājām, tas, ka latvieši, pat visas ģimenes, aizbrauc, ir lielākā nelaime valstij. Un tagad man liekas, ka tā jau ir sērga, kas nebeigsies nekad,” uzsvēra Airita un reizē piebilda: “Ir pagājuši gadi, kopš tā dzīvojam, bet es ar to nesamierināšos laikam nekad. Nespēju pierast. Lai diena ir vieglāka – man un viņam, kopā ēdam brokastis. Ja nebūtu
interneta, nezinu, kā izturētu. Mēs tiešām dzeram rīta kafiju kopā un sarunājamies skaipā.”
Pa ziemu Airitai ir darbiņš Mārsnēnu skolā. Viņa uz pusslodzi strādā skolas ēdnīcā. Ir pilnīgi skaidrs, ka ar nopelnīto nepietiek, lai izaudzinātu un izskolotu trīs bērnus.
“Tētim tur ir stabils darbs. Viņš katru pavasari zina, ka sāksies sezona, ka saimnieks aicinās. Tētis uztur mūs visus,” sacīja Airita. Vecākā meita Maija gan sacīja, ka ir pieradusi -pavasaros tētis dodas prom, pavasarī, vasarā, rudenī, kad vien darba devējs ļauj, atskrien paciemoties, bet ziemā visa ģimene atkal ir kopā.
“Zviedri jau paši nesaprot mūsu dzīvesveidu. Viņi neizprot, kā var būt tā, ka šeit nav iespējams strādāt, nopelnīt ģimenei iztikšanu un reizē nedzīvot šķirti. Mūs ir aicinājuši pārcelties, bet tas nav tik vienkārši. Ja būtu tikai dzīvoklis, tad varbūt. Mājas ir mīļas, bērni iet skolā,” tā Airita Šmite un piebilda – varbūt esot cilvēki, kuri stāstot, ka dzīvot prom no Latvijas ir viegli, ka labi var iztikt, ar mīļajiem sazinoties pa telefonu.
“Lai viņi tā saka. Varbūt runā patiesību, bet ar mani ir citādi. Es reizēm apbrīnoju, kā to izturu, kā vīrs to spēj izturēt. Naudiņa mums nav kļuvusi par vērtību, bet tā ir vajadzīga, lai te varam dzīvot. Tad tētis pelna, bet man ir sajūta, ka pati te pamazām novecoju. Sakopju, nopļauju, laistu un gaidu,” vaļsirdīgi runāja Airita. Bija pilnīgi skaidrs: ja Mārsnēnos vai tuvējā apkārtnē būtu darba vieta, kur, labojot to pašu lauksaimniecības tehniku, ko vīrs katru dienu ķīlē Zviedrijā, varētu normāli pelnīt, šī ģimene izvēlētos dzīvi un darbu Latvijas laukos.
Ilze Kalniņa
Komentāri