Cēsīs Lieldienās pie tautas daiļamata meistara Daumanta Kalniņa viesojās ciemiņi no Japānas. Seno rotu pielaikošanas idejas autore Kazuko Takahaši ar vīru Joski pirmo reizi ieradušies Latvijā, lai satiktos ar Tokijā sastapto latviešu rotkali un klātienē aplūkotu viņa cildināto rotu kalvi.
„Šurp atbraucām, lai satiktu Daumantu, taču apskatījām un iepazinām daudz vairāk, nekā plānojām. Trīs dienām iespaidu pat bija par daudz, taču prieks, ka te bijām. Viss redzētais mums ir jauns un pārsteidzošs. Arī cilvēki ir draudzīgi,” saka Kazuko.
Daumants „Druvai” pastāstīja, ka ar Kazuko iepazinies pirms 11 gadiem Vispasaules folkloriādē Japānā. „Kazuko bija mūsu gide un mana pirmā modele, kuru publiski ietērpu sevis darinātajās rotās. Viņa arī ieteica šādu iespēju piedāvāt kalves apmeklētājām Cēsīs. Priecājos, ka mans darbs un senās rotas viņu tik ļoti ieinteresēja, ka beidzot viņa ieradusies pie manis ciemos,” teic Daumants.
Kā „Druvai” pastāstīja ciemiņi, spilgtākie iespaidi palikuši par rotu kalvi un Cēsu pili, priecējusi ekskursija uz Āraišu ezerpili, Ērgļu klintīm un Valmieru, taču svētdien japāņi apmeklējuši Uškānu ģimenes koncertu Lizumā. „Man ļoti patīk dziesmas latgaliešu valodā, tādēļ pasākums bija neaizmirstams. Ar senajām celtnēm pārsteidza Cēsu pilsēta. Latviju biju iedomājusies citādāku, bet tā ir atšķirīga no citām Eiropas valstīm. Te ir neredzētas celtnes, atšķirīga kultūra, citādāka garša ēdienam. Savām acīm redzējām, cik pārsteidzošs te ir vēstures pūrs un kultūras mantojums,” iespaidos dalās Kazuko.
Savukārt Joske atzīst, ka spilgtāk atmiņā palicis Cēsu pilī pielaikotais bruņutērps. „To darinājis mūsu kopīgais draugs Aleksandrs Kornetu-Movzešu. Bruņas bija 12 kilogramus smagas, tādēļ man tā bija vērtīga pieredze, lai uz savas ādas izjustu viduslaiku smagumu. Kopumā iespaidu par Cēsīm un Latviju ir ļoti daudz. Mani pārsteidza tas, ka joprojām te var aplūkot vietas un pagātnes paliekas, kas ir vēsturiski nozīmīgas. Japānā ierasts, ka šādas vietas jau ir apbūvētas. Mēs zinām, kas konkrētajā vietā ir noticis, taču to vairs neredzam. Te tā nav,” teic Joske.
Atbraukušie viesi vēl norāda, ka latviešiem ir daudz kas tāds, ko citviet pasaulē nevar redzēt. „Mēs esam iepazinušies tikai ar dažiem latviešiem, taču redzam, kā ar savas tautas kultūru lepojas Daumants. Mums par to prieks,” piebilst Kazuko.
Cēsu rotkalis „Druvai” stāsta, ka latvieši neapzinās sev piederošās bagātības. „Paskatoties, cik ļoti ārvalstniekus aizgrābj mūsu tautas māksla, kā rokas izstiepuši viņi traucas šurp, nespēju saprast, kāpēc mēs paši to nenovērtējam, bet skrienam pakaļ citu kultūru iezīmēm? Mums ir neparastas lietas un vietas, ko rādīt cilvēkiem. Ar seno rotu kalvi es cilvēkiem sniedzu informāciju par Latviju un tās vēsturi. To daru caur seno latgaļu rotu rakstiem un prieks, ka tūristi no dažādām pasaules malām atceras mūsu valsti kā mazu, viesmīlīgu zemi Baltijas jūras krastā, kuras spilgtākais simbols ir cauri gadsimtiem saglabātā tautas gudrība,” tiec Daumants Kalniņš.
Anda Dzenža
Komentāri