Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarācijas kredītu dēļ varētu būt jāiesniedz vismaz 120 000 cilvēku, aprēķinājusi Latvijas Banka (LB), balstoties uz Kredītu reģistra datiem, šodien raksta “Diena”. Sākumdeklarācija jāiesniedz arī hipotekāro kredītu ņēmējiem, kuru atlikušās parādsaistības ir lielākas par 10 000 latu. Starp Latvijas rezidentiem, uz kuriem attiecas likums par fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanu, ir aptuveni 120 000 personu, kuru saistību apjoms ir lielāks par 10 000 latu, – šādu skaitli centrālās bankas pārstāvji aprēķināja pēc “Dienas” lūguma. LB gan piebilst, ka šie nav līdz vienībām precīzi dati un konkrētāku skaitli varēs pateikt tikai janvāra beigās. Deklarācijas jāsniedz par mantisko stāvokli 2011.gada 31.decembrī, bet šajā sarakstā iekļauti dati uz šā gada 5.janvāri, tāpēc skaitā varētu būt kādas izmaiņas. Kaut arī šis skaitlis ir teju divreiz lielāks par iepriekš izskanējušajām prognozēm, ka deklarēties var nākties ap 70 000 cilvēku, stipri daudz vairāk darba tas Valsts ieņēmumu dienestam (VID) var arī neradīt, jo katru deklarāciju nav paredzēts pārbaudīt padziļināti, bet gan, piemēram, izmantot tās riska analīzei. Deklarācijas būs jāiesniedz laikā starp šā gada 1.martu un 1.jūniju. Kritēriji, kuriem izpildoties cilvēkam VID jāiesniedz deklarācija, uzskaitīti Saeimas nesen pieņemtajā likumā. Tomēr, ļoti vienkāršojot, tos var izskaidrot ar diviem principiem – jādeklarē ir visi īpašumi, kas reģistrēti ārzemēs, neatkarīgi no to vērtības, un jādeklarē nauda, saistības vai Latvijā esoša manta, ja to vērtība pārsniedz 10 000 latu. Likumā gan iestrādāts daudz izņēmuma gadījumu, piemēram, nav jādeklarē auto, ja tas reģistrēts CSDD, vai nekustamais īpašums, ja tas reģistrēts zemesgrāmatā, neatkarīgi no tā vērtības. Tas arī radījis daudz jautājumu, piemēram, vai jādeklarējas, ja paņemts par 10 000 latu lielāks hipotekārais kredīts, kas iztērēts dzīvokļa pirkšanai, jo, ja dzīvoklis reģistrēts zemesgrāmatā, tur arī norādīts paņemtā kredīta apjoms. Atbilde uz to ir nepielūdzama – jā, ir jādeklarējas, raksta avīze. “Pieņemsim, jūs iegādājaties nekustamo īpašumu un paņemat hipotekāro kredītu. Protams, zemesgrāmatā tas saistās ar jums un uzrādās īpašumam uzliktais liegums. Bet tur neuzrādās aktuālā kredīta summa, tikai sākotnējā, bet deklarācijā svarīga ir aktuālā summa – vai uz 2011.gada 31.decembri esat palicis parādā vairāk nekā 10 000 latu. Turklāt zemesgrāmatā neuzrādās, kāda persona šo kredītu ir ņēmusi – juridiska vai fiziska -, kā arī – vai tas izsniegts vienai personai vai, piemēram, uz pusēm jums ar dzīvesbiedru. Tāpat nav teikts, kā kredīts iedalās: 50% vienai personai, 50% otrai vai, piemēram, 80% vienai, 20% otrai,” skaidro VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Ināra Pētersone. Viņa piebilda, ka tieši hipotekāro kredītu ņēmēji varētu būt lielākā daļa no tiem, kuriem jāsniedz deklarācijas. Pēc kredītu reģistra datiem, vidējais hipotekārā kredīta lielums patlaban ir ap 30 000 latu. Par deklarācijas neiesniegšanu draud administratīvā un pat kriminālā atbildība, bet iespējamās sankcijas vēl nav precizētas. Vēl nav noteikts arī datums, uz kuru, deklarējot skaidrās naudas uzkrājumus, tie būs jāieskaita bankā. VID uz visiem jautājumiem par tā saukto sākumdeklarēšanu cenšas atbildēt speciāli rīkotos semināros visā Latvijā, VID mājaslapā pieejama arī izdrukāšanai gatava deklarācijas veidlapa. LETA
Komentāri