Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts pensijām”, paredzot, ka pensionēšanās vecums tiks paaugstināts no 2014.gada par trīs mēnešiem gadā.
Pensionēšanās vecums tiks paaugstināts ik gadu, kamēr 2025.gadā tiks sasniegts 65 gadu vecums.
Iepriekš likumprojekta redakcija paredzēja 2014. un 2015.gada 1.janvārī pensionēšanās vecumu paaugstināt par trim mēnešiem, bet, sākot ar 2016.gadu, ik gadu to paaugstināt par pusgadu, līdz 2020.gadā būtu sasniegts 65 gadu vecums. Tomēr, izvērtējot priekšlikumus likuma grozījumiem, Saeimas atbildīgā komisija atbalstīja opozīcijā esošā “Saskaņas centra” ierosinājumu par lēzenāku pensionēšanās vecuma paaugstināšanu. Atbalstu šim priekšlikumam paudusi arī Labklājības ministrija.
Pensionēšanās vecuma lēzenāka paaugstināšana no 2014.gada par trīs mēnešiem gadā sociālajam budžetam izmaksās 210 miljonus latu.
Šodien atbalstītais likumprojekts arī paredz palielināt minimālo apdrošināšanas stāžu palielināt līdz 15 gadiem, bet no 2025.gada palielināt to līdz 20 gadiem. Savukārt minimālais apdrošināšanas stāžs, lai priekšlaicīgi pensionētos, vecākiem, kas audzinājuši piecus vai vairāk bērnu vai bērnu ar invaliditāti, būs 25 gadi.
Paaugstinot vispārējo pensionēšanās vecumu, pakāpeniski palielināsies arī pensionēšanās vecums tiem cilvēkiem, kuriem ir tiesības pensionēties pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas. Likumprojekts arī paredz noteikt tiesības pieprasīt vecuma pensiju priekšlaicīgi bez termiņa ierobežojuma.
Tiks saglabātas arī priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas cilvēkiem, kuri strādājuši kaitīgās ražotnēs.
Vienlaikus likumprojekts paredz, ka valsts pensijas piešķiršanai nepieciešamo apdrošināšanas stāžu veidos arī periods, kurā cilvēks veiks algotos pagaidu sabiedriskos darbus. Tas ir saistīts ar to, ka no 2012.gada 1.janvāra bezdarbnieki, kuri nodarbināti minētajos darbos, ir pakļauti valsts pensiju apdrošināšanai.
Likumprojekts arī paredz no 2014.gada pārcelt piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijām izmaksu avotu no sociālās apdrošināšanas budžeta uz pamatbudžetu.
Kā ziņots, par likumprojekta virzību atbildīgajā Sociālo un darba lietu komisijā otrajam lasījumam tika iesniegti 57 priekšlikumi, tostarp tādi, kas būtiski maina likumprojekta pirmā lasījuma redakciju.
Likumprojekts Saeimā vēl būs jāskata trešajā lasījumā.
LETA
Komentāri