Ap 200 Vidzemes lauksaimnieku trešdien pulcējās protesta akcijā pie Valmieras robežas Kocēnu pagastā. Zemnieki bija atbraukuši ar traktoriem un citu lauksaimniecības tehniku, arī vieglajām automašīnām. Akcijā piedalījās arī mūsu rajona lauksaimnieki, lai atbalstītu valsts augstākajām amatpersonām iesniegtās prasības un protestētu pret situāciju nozarē.
Akcija notika, paužot atbalstu biedrības “Zemnieku saeima” iesniegtajām lauksaimnieku prasībām, kas tās dienas rītā bija nogādātas Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājam, Ministru prezidentam un zemkopības ministram.
Protesta akcijas koordinators, Valmieras rajona Kocēnu pagasta „Mazdzērvīšu” saimnieks Jānis Ločmelis „Druvai” pastāstīja, ka viena no būtiskākajām prasībām – pasludināt situāciju lauksaimniecībā par ārkārtēju: „Vēl tiek prasīts daļu starptautiskā aizdevuma novirzīt lauksaimniecības stabilizēšanai un nodrošināt finansiālu atbalstu lauksaimniekiem. Prasām arī, lai piena cena veikalu plauktos vairāk kā divas reizes nepārsniegtu piena iepirkuma cenu. Lai nebūtu kā pašreiz, kad par litru saņemam 10 līdz 13 santīmus, bet veikala plauktos piena cena palielinās.”
J. Ločmelis uzsvēra, ka būtiski kapitalizēt kredītprocentus, atlikt kredītu pamatsummas samaksu vismaz uz gadu, nepasliktināt kredītlīgumu nosacījumus uzņēmumiem, kas nonākuši grūtībās.
Miermīlīgajā akcijā lauksaimnieki tomēr bija noskaņoti kareivīgi un gatavi turpināt protestus, bet reizē arī noguruši no valdības neieklausīšanās un situācijas skaudruma. Prasības un nostāja pausta tika ne tikai runās, bet arī kopīgā braucienā. Divas stundas lauksaimniecības tehnika un vieglās automašīnas ar ieslēgtām avārijas ugunīm brauca pa Valmieras apvedceļu apmēram trīs kilometru garā posmā no Cēsu līdz Matīšu rotācijas aplim. Nevarēja nepamanīt transporta līdzekļu logos ievietotās lapas ar uzrakstu “Es PAR Latvijas lauksaimniecību”.
Lauksaimnieki atzina – akcijas ir izmisuma solis, bet šis ir tikai sākums. Raiskuma pagasta zemnieku saimniecības „Siliņi” saimnieks Juris Antonovs un zemnieku saimniecības „Cēsnieki” saimnieks Didzis Liepiņš vērtēja, ka vēl kādu laiku lauksaimnieki strādās, taču problēmas ir pārāk samilzušas. J. Antonovs neslēpj – ja nebūs citu iespēju, lopi būs jāizkauj un saimniecības jāizpārdod. Lauksaimnieks retoriski jautā – ja Latvijā neko neražos, visu importēs, par kādiem līdzekļiem tas tiks darīts. D. Liepiņš vērtē – ja tagad lauku saimniecības likvidēs, pēc pāris gadiem nozari atjaunot būs sarežģīti. Viņš neslēpa sašutumu, ka krīzes apstākļos bankas turpina palielināt kredītprocentus.
D. Liepiņš atzīst – lai gan utopiski, lauksaimniekiem par pienu vajadzētu saņemt vismaz 50% no piena cenas veikalā. To, ka piena cena nenodrošina ražošanu, atzīst arī Valmieras rajona Kauguru pagasta „Briežu” īpašnieks Juris
Cīrulis: „Prognozē, ka pēc pāris mēnešiem notiks masveida bankroti. Tagad ir ziema, visi cenšas savilkt galus kopā, bet kas notiks, kad būs jāsēj, jāpļauj, jāgatavo lopbarība? Kur ņemsim līdzekļus?
Viss „grīstē” tika salaists jau sen. Eiropas Savienības valstīs ir atšķirīgi noteikumi, bet tirgus viens. No citām valstīm Latvijā tiek ievesti lēti piena produkti, bet mūsu piens nav vajadzīgs. Ja sarēķina, kādu atbalstu saņem lauksaimnieki citās ES valstīs un kādas ir iepirkuma cenas, tad šī summa ir par trešdaļu, ja ne pat par pusi augstāka nekā Latvijā.”
J.Cīrulis uzsvēra, ka saimniecības ir cēlušas ražošanas efektivitāti, samazinājušas izmaksas, taču pašlaik tas neko nedod. J. Cīrulis uzskata: „Problēmas ir tik samilzušas, ka bez valdības politiskās gribas zemnieki vieni paši problēmas nevar atrisināt.”
Pirmdien paredzēta lauksaimnieku tikšanās ar Ministru prezidentu Ivaru Godmani. Ja prasības netiks pildītas, lauksaimnieki pauduši gatavību akcijas turpināt, un tās varētu sākties jau 27. janvārī.
Komentāri