Iestājoties siltākam laikam, Latvijā sākusies aktīva pērnā gada zāles dedzināšana. 13.aprīlī Priekuļu novadā, Liepas pagastā dega kūla 50 000 m2, Rīgā Latgales priekšpilsētā – 30 000 m2,Daugavpilī pie Dunduru ielā – 27 000m2, Daugavpilī Ūdens ielā – 20 000 m2, Ikšķiles novada Tīnūžu pagastā 20 000 m2 platībā, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.
13.aprīlī kopumā Latvijā reģistrēti 88 ugunsgrēki, tajā skaitā 59 reizes dzēsta kūla, kas šogad ir lielākais pērnās zāles ugunsgrēku skaits diennaktī. Kopumā šogad reģistrēti 205 kūlas ugunsgrēki. VUGD atgādina, ka, dedzinot kūlu, cilvēki apdraud gan savu, gan līdzcilvēku īpašumus un pat dzīvības.
Kūlas ugunsgrēki var būt tikai tajās vietās, kur nav sakopts, rudenī nopļauta zāle. Kūlas dedzināšana – tas nav veids, kā sakopt neapsaimniekotās un nesakoptās teritorijas. Turklāt neapsaimniekoti ir ne vien lauki, bet arī daudzviet ir nesakoptas pilsētu teritorijas. Šogad Daugavpils daļu ugunsdzēsēji pērno zāli pilsētas un piepilsētas teritorijā dzēsa 47 reizes, Rīgas daļu ugunsdzēsēji – 31 reizi, Liepājas daļu ugunsdzēsēji – 17 reizes.
Saistībā ar kūlas ugunsgrēkiem VUGD kontrolē, vai tiek ievērotas Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumu Nr.82 „Ugunsdrošības noteikumu” prasības. Ja konstatēts pārkāpums, jāuzsāk administratīvā lietvedība saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu. Ugunsdrošības noteikumu 3. punktā noteikts, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka. Savukārt 20.punkts nosaka, ka objekta teritoriju sistemātiski attīra no degtspējīgiem atkritumiem, bet ap ēkām 10 metrus platu joslu attīra no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām. Noteikumu 21. punkts nosaka, ka zemes īpašnieks (vadītājs) veic nepieciešamos pasākumus, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana. Saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179.pantu par normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību pārkāpšanu – izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simts latiem, bet juridiskajām personām – līdz tūkstoš latiem. Par kūlas dedzināšanu – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimts līdz piecsimt latiem vai piemēro administratīvo arestu līdz piecpadsmit diennaktīm.
Tāpat kā iepriekšējos gados VUGD sadarbosies ar Lauku atbalsta dienestu, kuram nosūtīs informāciju par kūlas degšanas vietām. Ja ir degusi kūla, zemes īpašniekiem tiks samazināts Eiropas Savienības (ES) mazāk labvēlīgo apvidu maksājums.
Arita lejiņa
Komentāri