Krievijas pilsētā Hantimansijskā noslēdzies pasaules čempionāts biatlonā, kurā biatlons līdzjutējus patīkami pārsteidza Edgars Piksons. Šis bija Edgara čempionāts, jo gandrīz visās disciplīnās viņš pārspēja savus līdzšinējos sasniegumus. Līdz čempionātam viņa rekords pasaules kausā vai čempionātā bija 34. vieta, kas šogad izcīnīta Pasaules kausa posmā Rūpoldingā.
Atgādināsim, ka Edgars visus pārsteidza jau sprintā, ar vienu soda apli izcīnot augsto astoto vietu. Iedzīšanā viņš kļūdījās piecas reizes, taču solis bija ātrs, kas finišā lāva ierindoties 20 vietā. Viszemākā vieta šoreiz klasikā, kur ar četriem sodiem 38.vieta. Labais sniegums pirmajās divās distancēs biatlonistam pirmo reizi karjerā ļāva piedalīties masu startā, kopā ar vēl 29 labākajiem. Edgars parādīja, ka ir cienīgs būt viņu vidū, finišējot 21.vietā, četrās šautuvēs nesašaujot trīs mērķus.
Stafetē E. Piksons startēja pirmajā etapā, un, iztiekot bez soda apļiem, Ilmāram Bricim stafeti nodeva augstajā 6. pozīcijā. I. Bricis šautuvēs kļūdījās tikai reizi
un Andrejam Rastorgujevam stafeti nodeva jau kā ceturtais. Arī A. Rastorgujevs šo „dāvanu” spēja labi nosargāt. Katrā šautuvē izmantojot pa vienai rezerves patronai, viņš turējās līderu grupā, Jānim Bērziņam stafeti nododot 7.vietā. Diemžēl J. Bērziņš, kuram šis bija pirmais starts pasaules čempionātā, jo šosezon joprojām vajā veselības problēmas, nespēja noturēt augsto tempu. Šautuvēs viņš iztika bez soda apļiem, bet solis bija lēns, tāpēc finišā Latvijai 14.vieta 26 komandu konkurencē.
Šis čempionāts bija arī pirmās īstās ugunskristības Anetei Bricei, kura, izbaudījusi olimpisko gaisotni Vankuverā slēpošanas distancēs, Hantimansijskā varēja izbaudīt pasaules čempionāta atmosfēru biatlonā.
Šajā pasaules čempionātā E. Piksons visās distancēs iebrauca punktos, visās individuālajās distancēs uzrādot labākos rezultātus no mūsu izlases. Sekojot Edgara sniegumam, radās pārdomas par sportistu finansējumu. Latvijā to piešķir pēc principa – ja būs rezultāts – būs finansējums. Vai astotā vieta pasaules čempionātā biatlonā nav sasniegums, kas pelnījis novērtējumu? Pie tam, astotā vieta 125 dalībnieku konkurencē, no kuriem vismaz 60 var konkurēt uz vietu pirmajā desmitniekā. Te nevar runāt par apstākļu sakritību vai nejaušību, jo izcīnīt astoto vietu nevar sagadīšanās pēc. E. Piksons parādīja, ka var gan ātri slēpot gan labi šaut. Arī I. Bricis joprojām ir līmenī, un jaunais A. Rastorgujevs sevi pieteicis pasaules biatlonā. Gribas cerēt, ka pāris gadu ilgusī bedre beigusies, un var sākties progress. Tāpēc būtu vajadzīgs finansējums, lai to veicinātu. Visticamāk, sezona tūlīt beigsies, un biatlonisti atkal būs jautājuma priekšā – ko darīt? Cīnīties ar minimālo finansējumu vai, iespējams, mest plinti krūmos. Negribētos, ka Latvijas vārds pazūd no pasaules biatlona elites. Kā teica biatloniste Gerda Krūmiņa, ja izkritīsim no pasaules kausa aprites, atgriezties būs ļoti grūti. Latvijas sporta funkcionāriem vajadzētu skaidri pateikt, vai biatlonam jābūt vai nē? Šis varētu būt labs starts jaunam sākumam, Latvijas biatlona atdzimšanai. Jo jaunie censoņi aug, bet viņiem jāredz, ka ir uz ko tiekties, ka biatlons ir valsts līmenī atbalstīts sporta veids.
Komentāri