Analizējot iespējas, kā mazināt mazturīgo iedzīvotāju nodokļu slogu un padarīt Latvijas nodokļu politiku progresīvāku, viens no iespējamiem risinājumiem būtu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana pārtikai līdz 10%, teikts Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) un Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra (BICEPS) pētījumā par nodokļu politiku Latvijā.
BICEPS izpilddirektors Alfs Vanags pirmdien pētījuma prezentācijā stāstīja, ka, samazinot PVN likmi pārtikai, pirmkārt, atvieglotu mazturīgo iedzīvotāju nodokļu slogu, tādējādi tiktu ievērots sociālā taisnīguma princips. Otrkārt, nodokļu ieņēmumu ziņā valstij būtu mazāk zaudējumu, salīdzinot ar Finanšu ministrijas (FM) piedāvātajām izmaiņām nodokļu politikā.
Kā papildu alternatīvu, lai veicinātu nodokļu progresivitāti, BICEPS min lielākus nodokļus automašīnām.
Kā atzina Vanags, lai arī valdība iestājas par nodokļu politikas progresivitātes paaugstināšanu, tomēr ne visi FM nodokļu politikas pamatnostādnēs minētie priekšlikumi ir vērtējami pozitīvi un dos cerēto rezultātu. “Atceļot samazinātās PVN likmes un samazinot iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi līdz 21%, tiks panākts pretējs efekts – regresivitātes palielinājums,” norādīja Vanags.
Pētījumā secināts, ka FM priekšlikumi – nekustamā īpašuma nodokļa likmes un ar IIN neapliekamā minimuma palielināšana – varētu veicināt nodokļu sistēmas progresivitāti, taču kopumā valdības izsludinātās nodokļu politikas pamatnostādnes var raksturot kā regresīvas. BICEPS lēš, ka, tās īstenojot, nodokļu ieņēmumi var samazināties par gandrīz 4%.
Vērtējot iespēju samazināt PVN pārtikai līdz 10%, politiskās apvienības “Par labu Latviju” valdes loceklis Andris Šķēle atzina, ka 10% PVN likme pilnīgi visiem pārtikas produktiem ir nereāls mērķis, tajā pašā laikā viņš minēja, ka šādu likmi varētu piemērot maizei vai kādam svaiga piena produktam.
Tajā pašā laikā partiju apvienības “Vienotība” līdzpriekšsēdētājs Aigars Štokenbergs pauda uzskatu, ka nodokļu sloga samazināšanai ir savas pozitīvās puses, tomēr tādā gadījumā jārēķinās, ka valsts vairs nevarēs atļauties finansēt skolas, policiju u.c. iestādes.
Savukārt “DnB Nord bankas” analītiķis Pēteris Strautiņš uzsvēra, ka IIN ir jāsaglabā tāds, kāds tas ir patlaban, jo pretējā gadījumā var tikt grauta Latvijas starptautiskā konkurētspēja. Tāpat viņš uzsvēra, ka IIN 26% likme, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, nav augsta. Strautiņš arī pauda pārliecību, ka ir nepieciešams celt neapliekamo minimumu, kā arī uzlikt augstākus nodokļus nekustamajam īpašumam un automašīnām.
Jau ziņots, ka BICEPS un REA izstrādājuši pētījumu “Nodokļu reforma Latvijā – vai tā ir taisnīga?”.
Pētījumā analizēta Latvijas nodokļu kopējā progresivitāte, tās izmaiņas līdz ar nodokļu likmju izmaiņām krīzes periodā, kā arī dažādu nodokļu ietekme uz iedzīvotāju grupām un secināts, ka nodokļu sistēma krīzes periodā ir kļuvusi regresīvāka, proti, nodokļu slogs vēl vairāk skar tieši mazāk turīgos Latvijas iedzīvotājus.
Pētījumā izskatīti arī priekšlikumi FM sagatavotajām “Nodokļu un nodevu sistēmas attīstības pamatnostādnēm”, kas paredz, piemēram, atcelt samazinātās PVN likmes, palielināt nekustamā īpašuma nodokļa likmes dzīvojamajām ēkām, pakāpeniski paaugstināt ar IIN neapliekamo minimumu un samazināt IIN likmi.
FM priekšlikumi tiek izvērtēti arī kontekstā ar pamatnostādnēs formulēto mērķi nodrošināt sociālo taisnīgumu, padarot nodokļu sistēmu progresīvāku un samazinot nodokļu slogu zemāk atalgotiem darbiniekiem. Pētījumā iekļauti arī BICEPS un REA ekspertu piedāvātie risinājumi mazāk turīgo iedzīvotāju nodokļu sloga mazināšanai.
NOZARE.LV
Komentāri