Pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2008.gadu, palielinājies ekonomiskai spriedzei pakļauto mājsaimniecību īpatsvars, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopojums par materiālo nenodrošinātību Latvijā. 2008.gadā ekonomiskai spriedzei bija pakļauti 55,3% mājsaimniecību, savukārt 2009.gadā jau 62,2%.
Apsekojuma dati rāda, ka ekonomiskā spriedze visstraujāk palielinājušies tieši turīgāko mājsaimniecību vidū – no 20,4% līdz 31%.
Savukārt mājsaimniecībās, kas atrodas zem nabadzības sliekšņa, ekonomiskā spriedze gada laikā gandrīz nav mainījusies – 2008.gadā tās bija 82,1% mājsaimniecību, bet 2009.gadā – 83,4%.
Salīdzinot pa reģioniem, vērojams, ka tikai Vidzemē iepriekšējā gadā pret 2008.gadu ekonomiskā spriedze ir nedaudz mazinājusies, bet pārējos Latvijas reģionos augusi.
Pērn zemākā ekonomiskā spriedze bijusi Rīgas mājsaimniecībām, bet vienlīdz augsta tā bijusi Vidzemē un Latgalē.
Rīgā 2008.gadā ekonomisko spriedzi izjuta 48,2% mājsaimniecību, bet 2009.gadā jau 56,1%. Pierīgas reģionā ekonomiskā spriedze pieaugusi no 51,8% 2008.gadā līdz 62% pērn, Kurzemē – no 60,7% līdz 64,6%, Zemgalē – no 54,4% līdz 64%, Latgalē – no 62,7% līdz 68,5%, bet Vidzemē mājsaimniecību ekonomiskā spriedze pērn ir nedaudz sarukusi – no 69,1% līdz 68,5%.
Ekonomiskā spriedze tiek noteikta ar vairāku jautājumu palīdzību, kuros respondentiem jānovērtē mājsaimniecības spēja segt šādas izmaksas: ēst gaļu, putnu gaļu vai zivis katru otro dienu, katru gadu vienu nedēļu doties brīvdienās ārpus mājām, atļauties segt neparedzētus izdevumus no pašu līdzekļiem, finansiāli atļauties uzturēt mājokli siltu, kā arī segt komunālos maksājumus, īri un norēķināties par pirkumiem uz kredīta (veikt kredīta maksājumus).
Mājsaimniecības, kuras uz vismaz diviem jautājumiem sniedz noraidošu atbildi, tiek uzskatītas par pakļautām ekonomiskai spriedzei.
NOZARE.LV
Komentāri