Putnu vērošana jeb, kā saka paši vērotāji, putnošana pasaulē ir izplatīta ģimeņu kopā būšana, atpūta dabā. Pamazām tā kļūst populāra arī Latvijā. Aizvien biežāk tiek rīkotas
putnu vērošanas ekskursijas. Tāda notika Līgatnē.
Vairāk nekā 20 dažādu paaudžu interesenti satikās, lai kopā ar putnu pazinēju Mārtiņu Plataci dotos ekskursijā pa Līgatni un ieklausītos putnu dziesmās, mācītos tos ieraudzīt, pazīt katra balsi. Todien Līgatnē pāris stundās tika novēroti 23 putni. Tas šim laikam ir raksturīgi.
“Latvijā aizvien tiek konstatētas
jaunas putnu sugas, kuras, visticamāk, arī agrāk te iemaldījušās, tikai neviens
nebija redzējis. Jo vairāk ir putnu vērotāju, jo vairāk putnu tiek fiksēts,” saka Mārtiņš. Pirmo sarakstā vērotāji ierakstīja nirpīli, tad gaigalas, kuras peldēja turpat dīķī. Tad no meža puses kā čīkstoši ratiņi atskanēja smalka balstiņa – tas zeltgalvītis, Latvijā mazākais putniņš. Mārtiņš mudināja skatīties ne tikai koku zaros, bet arī uz māju jumtiem, jo putniem tie patīk.
“Parasti vispirms sadzird dziesmu, tad ierauga pašu putnu. Tikai ar laiku rodas pārliecība, ka tas tiešām ir tieši tas putns. Jo ilgāk putno, jo labāk iemācies pazīt balsi un
atšķir
starp citām,” pieredzē dalās putnu vērotājs Mārtiņš Platacis un atzīst, ka pazīt putnus var iemācīties divos gados. Vispirms pēc izskata, tad kopā ar kādu zinošu vērotāju arī pēc dziesmām.
No Rāmuļiem vērot putnus bija atbraukusi Lilija Jansone un Tamāra Bukovska ar meitu Ingu. Lilija uzskata, ka diezgan daudzus putnus pazīst. Interese par tiem radusies, mācot skolēniem dabas zinības. “Stāstīju par putniem un pašai gribējās par tiem zināt vairāk,” bilst pensionētā skolotāja un atzīst, ka diemžēl ir bērni, kuri nepazīst pat zvirbuli un balodi, toties zina un atšķir visus “pokemonus”.
“Ziemā ir ļoti interesanti vērot putnus pie barotavas – kurš atlidos, kā uzvedīsies. Pavasaros cenšos fiksēt atlidošanu. Šis pavasaris, vismaz mūsu pusē, nav īpašs.
It kā agrāks, bet putni atlido kā parasti. Neesmu vēl redzējusi cielavu, bezdelīgas. Arī mūsu stārķi nemaz nesteidzas mājās,” pastāsta Lilija. Tamāra
savā mājā vēl nav redzējusi čuņčiņu. Viņa atminas, kā vēl pirms dažiem gadiem Rāmuļos netālu no dzelzceļa stacijas bijusi melnā stārķa ligzda. Apkārt izcirsts, koks ar ligzdu gan atstāts, bet putni tajā vairs nedzīvo. Vēl senāk Rāmuļu pusē bijušas vairākas melno stārķu ligzdas, tagad Tamāra nezina nevienu.
“Dzērvju gan pēdējos gados ļoti daudz. Staigā pa pagalmu, arī suns vairs neliekas zinis. Man laimējās redzēt dzērvju deju. Tā ir iespaidīga, nevar acis atraut,” pastāsta Tamāra. Viņai lielākais prieks, ka izdevies ieraudzīt zivju dzeni, interesants putns. Lilija par brīnumputnu, ko izdevies ieraudzīt, sauc zīdasti.
Antra Strazdiņa mazajiem līgatniešiem māca dabas zinības. Arī par putniem. “Sestklasniekiem vajadzētu pazīt 25 putnus. Vispirms iepazīstam no attēliem, tad ejam dabā, mēģinām ieraudzīt, saklausīt. Bērniem patīk. Ir ļoti liels prieks, kad ierauga pazīstamu
putnu,” stāsta Antra un piebilst, ka arī pašai putni patīk.
Ernests un Arnis Malēji bija atbraukuši no Jaunraunas. Ernests vēl tikai pirmklasnieks, bet mājnieki puiku sauc par dabas speciālistu. Viņš pazīst daudzus putnus, zina par tiem pastāstīt. “Kaut mājas apkaimē putnu netrūkst, Ernests labprāt dodas putnu vērošanas ekskursijās,” bilst Arnis.
Daudziem šķiet, ka šopavasar viss notiek agrāk nekā citus gadus. Mārtiņš Platacis mierina: “Viss notiek kā jau dabā. Daži atsteidzas agrāk, citi kavējas. Lielākā daļa putnu vēl nav atlidojuši.”
Sarmīte Feldmane
Komentāri