“Druva” jautā, partijas atbild
Turpinot izjautāt politiskos spēkus, kas kandidē Cēsu novada pašvaldības vēlēšanās, šoreiz “Druva” lūdza atbildes par vides lietām.
Katram politiskajam spēkam tika uzdoti divi jautājumi. Pirmais izrietēja no programmā minētā; ja vide nebija pieminēta, apvaicājāmies, kāpēc šāda izvēle. Otrs visiem kopīgs jautājums. Jau gandrīz pusgadu Cēsu novada iedzīvotājus satrauc vēja elektrostaciju (VES) izbūve Amatas, Nītaures, Skujenes un Zaubes pagasta teritorijā. “Druva” jautāja: “Kādu redzat Cēsu novada pašvaldības lomu vēja parka izveidē un kā nodrošināsiet, lai iedzīvotāju viedoklis šajā procesā tiktu pilnvērtīgi pārstāvēts un ņemts vērā?”
Atbildei paredzētais apjoms – ne vairāk kā tūkstotis rakstu zīmes. Ja atbilde ir pārāk gara vai nekonkrēta, “Druva” patur tiesības to rediģēt. Atbildes publicētas iesūtīšanas secībā.
Partija “Jaunā Vienotība” un “Progresīvie” atbildes iesniegšanai norādīto laiku nokavēja, bet, lai sniegtu lasītājiem pēc iespējas plašāku ieskatu politisko spēku piedāvājumā, tika nolemts tās publicēt.
POLITISKĀ PARTIJA “PAŠCIEŅA”
Partijas programmā nav neviena punkta par sabiedrībai nozīmīgiem vides jautājumiem. Kāpēc esat izvēlējušies tēmu neiekļaut? Vai ievēlēšanas gadījumā šiem aspektiem netiks veltīta uzmanība?
Gatis Bitainis:
-Partija “Pašcieņa” sola darīt tikai to, kas jādara pašvaldībai, un neuzņemsies neko no valsts funkcijām. Vides politika, bez šaubām, ir ļoti svarīga, bet tā atbilstoši Pašvaldību likumam un Vides aizsardzības likumam pamatā ir valsts uzdevums, kuram paredzēts valsts budžets. Pašvaldībai ir sava atbildības sfēra, kur jālieto mūsu nauda.
Pašvaldībai paredzēta tikai sanitārās tīrības nodrošināšana un pašvaldības piedalīšanās klimatu pārmaiņu novēršanā. Mēs esam skeptiski pret klimata politiku, tāpēc tai centīsimies lietot resursus vienīgi absolūta minimuma robežās, lai tiktu izpildītas likuma prasības.
Turklāt esam apmierināti ar līdzšinējo domes darbu vides politikas jautājumos.
Mēs viennozīmīgi negatīvi vērtējam iespējamo vēja parka izveidi, kas pasliktinātu novada tūrisma un ekoloģisko situāciju. Partija “Pašcieņa” neatbalstīs vēja parka veidošanu.
“LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”
Partijas programmā nav pieminēti sabiedrībai nozīmīgi vides jautājumi. Kāpēc esat izvēlējušies tēmu neiekļaut? Vai ievēlēšanas gadījumā šiem aspektiem netiks veltīta uzmanība?
Kristaps Bergs:
-Programmā nav iekļauti specifiski vides jautājumi, jo šī ir viena no pašvaldības pamata funkcijām, kas tāpat ir jāpilda. Daudz nozīmīgāk ir veikt sarunas ar novada iedzīvotājiem un uzzināt, kādas situācijas saistībā ar vidi ir aktuālas iedzīvotājiem, un tad pieņemt lēmumus to risināšanai!
Tieši tas saistīts arī ar tiešām aktuālo jautājumu par vēja parkiem. Mēs neatbalstām šo parku veidošanu teritorijās, kas ietekmē gan vidi, gan arī iedzīvotājus, un noteikti pārstāvēsim iedzīvotāju intereses. Bet šo jautājumu nevajadzētu izmantot populistiskiem mērķiem un solīt, ka projekti tiks apstādināti, jo daudzi šie jautājumi tiek risināti valstiskā līmenī un ir ietekmējami ierobežoti. Bet noteikti pašvaldības ietvaros darīsim visu, lai maksimāli izvairītos no vēja parku izbūves Cēsu novadā, kur tas ietekmē iedzīvotājus un vidi.
NACIONĀLĀ APVIENĪBA “VISU LATVIJAI!”- “TĒVZEMEI UN BRĪVĪBAI/LNNK”
Partijas programmā minēts, ka “veicināsim meliorācijas sistēmu atjaunošanu”. Nosauciet trīs konkrētas rīcības, ko paredzat veikt, lai stimulētu privātos zemes īpašniekus iesaistīties koplietošanas meliorācijas sistēmu atjaunošanā.
Evija Šīrante:
-Lauku atbalsta dienests ir izsludinājis atbalstu ieguldījumiem lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā. Pašvaldībām koplietošanas meliorācijas sistēmu atjaunošanai pieejams publiskais finansējums ir 300 000 eiro. Meliorācijas sistēmas, kas izbūvētas 1970.-1985.gadā, daudzviet ir nefunkcionējošas, sabrukušas, tikai neliela daļa privāto zemju īpašnieku spēj saviem resursiem tās atjaunot. Vienojoties ar privāto zemju īpašniekiem par meliorācijas sistēmu koplietošanas statusu un investējot ES finansējumu, pašvaldība var risināt meliorācijas sistēmu sakārtošanu.
Cēsu novada dome aprīlī pieņēma lēmumu “Par publisko apspriešanu sabiedrības viedokļa par vēja elektrostaciju būvniecību Cēsu novadā noskaidrošanai” uzsākt publisku apspriešanu, lai noskaidrotu sabiedrības viedokli, kur aizliegt būvēt VES. Lēmumā paredzēja noteikt publiskās apspriešanas formu, laiku, sagatavot anketu. 15.maija domes sēdē pieņēma lēmumu rīkot publisko apspriešanu, lai noskaidrotu vietējo iedzīvotāju un ieinteresēto pušu viedokli par vietām Cēsu novadā, kurās teritorijas plānojumā būtu nosakāmi ierobežojumi vēja elektrostaciju būvniecībai.
ZAĻO UN ZEMNIEKU SAVIENĪBA, “LATVIJAS ATTĪSTĪBAI”, VIDZEMES PARTIJA, LATVIJAS ZAĻĀ PARTIJA
Programmā minēts, ka “atbalstīsim lauksaimnieciskās zemes izmantošanu ekoloģisku produktu ražošanai”. Nosauciet trīs konkrētus atbalsta instrumentus, ko nodrošināsiet uzņēmējiem, lai viņi varētu ražot ekoloģiskus produktus.
Jānis Goba:
-Plānojam grantu programmā uzņēmējdarbības attīstībai kā prioritāti izvirzīt atbalstu uzņēmumiem, kas ražo ekoloģiskus produktus. Katru gadu šim mērķim novirzīsim vismaz 100 000 eiro. Papildu atbalsts – nekustamā īpašuma nodokļu atlaides zemju īpašniekiem, kuri izmanto platības ekoloģiskajai saimniekošanai.
Palīdzība noieta tirgus attīstībā caur uzņēmējdarbības atbalsta punktu un pašvaldības komunikācijas atbalstu, veicināsim investīciju piesaisti, sadarbību un šo uzņēmēju redzamību. Nodrošināsim ekoproduktu ražotājiem bezmaksas tirdzniecības iespējas pašvaldības pasākumos, veicinot viņu atpazīstamību un ienākumus.
Stingri iestājamies pret industriālo vēja parku būvniecību novadā. Šāda mēroga projekti neatgriezeniski kaitētu Vidzemes augstienes unikālajai ainavai, bioloģiskajai daudzveidībai, iedzīvotāju dzīves kvalitātei un veselībai. Nepieciešams atklāts dialogs un reāla sabiedriskā līdzdalība. Iedzīvotāju viedoklim ir jābūt ne tikai uzklausītam, tas jāņem vērā lēmumu pieņemšanas procesā.
“SUVERĒNĀ VARA”, “APVIENĪBA JAUNLATVIEŠI”
Jūsu programmā minēts, ka plānojat “attīstīt drošu, videi un iedzīvotājiem draudzīgu ražošanu”. Nosauciet trīs pasākumus, ko īstenosiet, lai iedrošinātu un palīdzētu uzņēmējiem veidot videi un iedzīvotājiem drošākus ražošanas procesus.
Katrīna Alksne-Alksnīte:
-Mērķtiecīgi veicinām saimniecību attīstību, kas ražo ilgtspējīgā veidā – bez kaitīgām ķīmiskām vielām, ievērojot augsnes un dzīvnieku labturību. Pašvaldība sadarbojas ar lauksaimniekiem, lai veidotu infrastruktūru, kas ļauj viņiem augt, pārstrādāt un pārdot produktus vietējā tirgū.
Konsekventi ieviešam Zaļā publiskā iepirkuma principus visos iepirkumos, īpašu vērību pievēršot pārtikas nodrošināšanai skolām, bērnudārziem un citām iestādēm, iekļaujot prasības par vietējas izcelsmes bioloģiskiem un sezonas produktiem. Tas ļauj atbalstīt vietējo ekonomiku un nodrošināt sabiedrības veselību.
Vēja parku attīstības politikā iestājamies par plašu sabiedrisko apspriešanu, kurā iedzīvotāju viedoklis tiek ne tikai uzklausīts, bet arī ņemts vērā lēmumu pieņemšanā. Teritorijas plānošanu, kas ievēro īpašumtiesības starp sabiedrības enerģētikas vajadzībām un konkrētu pagasta iedzīvotāju mierīgu, veselīgu dzīves vidi. Neatkarīgu ekspertu iesaisti, lai profesionāli izvērtētu ietekmi uz vidi, troksni, ainavu un sabiedrības veselību.
“KUSTĪBA “PAR!””
Partijas programmā minēts, ka “paplašināsim videi draudzīgos risinājumus pašvaldības saimniecībā”. Kas ietilpst šajos videi draudzīgajos risinājumos pašvaldības saimniecībā un kādus trīs konkrētus uzdevumus veiksiet, lai to panāktu?
Mārtiņš Šteins:
-Cēsu novadā paplašināsim atkritumu šķirošanas iespējas, nodrošinot, ka pašvaldības iestādes ir piemērs sabiedrībai un aktīvi šķiro visus atkritumus. Veicināsim bezatkritumu pasākumu organizēšanu. Pašvaldības autoparks pakāpeniski kļūs ilgtspējīgs, aizstājot transportlīdzekļus ar elektroauto vai hibrīdauto.
Pašvaldības uzdevums ir līdzsvarot atjaunīgās enerģijas attīstību ar vietējo iedzīvotāju interesēm. Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij ir jāatbalsta atjaunīgā enerģija, taču tas nedrīkst notikt uz iedzīvotāju dzīves kvalitātes rēķina. Iestājamies par lielākiem drošības attālumiem starp vēja ģeneratoriem un dzīvojamām teritorijām, taisnīgām un lielākām kompensācijām iedzīvotājiem, kā arī rūpīgu vietu izvēli – priekšroka jādod degradētām teritorijām.
Pašvaldībai ir jāgarantē kvalitatīvs līdzdalības process – sabiedriskajās apspriedēs jābūt visu pušu viedokļiem un informācijai jābūt saprotamai un neitrālai, nepieļaujot situācijas, kur iedzīvotāji tiek formāli uzklausīti. Pašvaldības daļai no vēja parka ieņēmumiem jāatgriežas tieši tajās teritorijās, kur atrodas vēja parki, veicinot vietējo attīstību.
“JAUNĀ VIENOTĪBA”
Partijas programmā minēts: “..veicināsim vietējo bioloģisko produktu izmantošanu bērnu ēdināšanā skolās un bērnudārzos.” Nosauciet trīs konkrētas rīcības, ko veiksiet, lai nodrošinātu mācību iestādēs nepieciešamos bioloģiskos produktus visa mācību gada garumā, ne tikai to sezonas laikā.
Jānis Rozenbergs:
-Ar bioreģiona partneriem pilnveidosim publisko iepirkumu nolikumus, dodot priekšroku bioloģiskajiem un vietējiem produktiem, paredzot elastīgākas piegādes ķēdes, kas atbalsta mazāka apjoma bioloģisko ražotāju dalību pārtikas nodrošināšanā mācību iestādēm.
Apkoposim datus par ikdienas un sezonālo pārtikas produktu patēriņu katrā skolā un bērnudārzā. Sadarbībā ar vietējiem bioloģiskajiem ražotājiem, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru un Latvijas Bioloģisko lauksaimnieku asociāciju izstrādāsim produktu pieejamības kalendāru. Tas palīdzēs lauksaimniekiem, piegādātājiem pielāgot ražošanu un uzglabāšanas apjomus. Sadarbībā ar speciālistiem izstrādāsim ēdienkartes, kur paredzēts ilgtermiņā izmantot vietējos bioloģiskos produktus.
Pašvaldībām nav tiesību uzlikt absolūto veto VES attīstībai. Tai jānotiek piemērotās vietās: rūpniecības un degradētās teritorijās, bijušās derīgo izrakteņu atradnēs un karjeros. VES būvniecība nav pieļaujama vērtīgās dabas un rekreācijas teritorijās. Iedzīvotāju viedoklis tiek ņemts vērā, izstrādājot jauno Cēsu novada teritorijas plānojumu, ar aptaujas palīdzību noteiksim vietas, kur VES būvniecība nav pieļaujama. Sagatavoti priekšlikumi grozījumiem likumdošanas aktos, arī Vietējo pašvaldību referendumu likumā.
“PROGRESĪVIE”
Programmā minēts, ka tiks piešķirts “īpašs atbalsts dabai draudzīgiem uzņēmējiem, mājražotājiem, bioloģiskajiem lauksaimniekiem un ražotājiem”. Kā palīdzēsiet pāriet uz dabai draudzīgākiem risinājumiem, lai programmā minētās sabiedrības grupas varētu to īstenot? Miniet trīs piemērus.
Dita Trapenciere un Jānis Jenerts:
-Turpinot nodrošināt pašvaldības grantus uzņēmēju atbalstam un kultūras pasākumiem, kur arī piesakās uzņēmēji, jāiekļauj punkti par vides prioritātēm, piemēram, par aprites ekonomikas principu vai zaļāku transporta risinājumu izmantošanu. Pašvaldības saimniecībā vides jautājumi jāpaceļ nākamajā līmenī, piemēram, parku apsaimniekošana – dekoratīvos stādījumus aizvietot ar ilgtspējīgu augu seci, lapu savākšana dabai draudzīgi (lapu pūtēji rada trokšņa, vides piesārņojumu un iznīcina kukaiņu dzīvotnes).
Pašvaldības iespējas ietekmēt VES ir limitētas. “Progresīvie” ir par atjaunīgo enerģiju gan drošībai, gan ekonomikai, izkliedēta, patērētājiem tuva ražošana ir būtiska. Vēja parku būvniecība nav atļauta lauksaimniecības zemēs, bet uzskatām, ka tieši tās ir piemērotākas: nav jāveic papildu atmežošana, lauksaimniecības zemēs bioloģiskā daudzveidība ir būtiski mazāka nekā ekonomiskajos mežos, nemaz nesalīdzinot ar dabiskajiem mežiem.
Komentāri