Ar padomiem, kas varētu noderēt, veicot gala izvēli, par ko balsot pašvaldību vēlēšanās, intervijā dalās Līga Stafecka – domnīcas “PROVIDUS” vadošā pētniece.
-Ja cilvēks līdz šim nav cieši sekojis līdzi politiskajai situācijai, kādi ir būtiskākie faktori, kas viņam būtu jāņem vērā, izvērtējot dažādus politiskos spēkus un lemjot, par ko balsot vēlēšanās?
-Tas vienmēr būs izaicinošāk nekā tad, ja cilvēks būtu regulāri sekojis līdzi ziņām par notiekošo pašvaldībā. Man šķiet, būtiskākā lieta ir saprast, ko mēs no pašvaldības sagaidām. Kādas ir mūsu gaidas. Kā katrs pats vērtējam, vai pašvaldība strādā labi vai slikti. Ja tā ir ceļu kvalitāte, labiekārtotas teritorijas, skolu pieejamība vai kas cits – tad attiecīgi jāvērtē, cik labi tas ir paveikts vai arī nav. Šādā ziņā arī jāskatās – vai esošā vara ir strādājusi labi un kādi ir pārējie kandidāti, vai viņi piedāvā ko labāku.
Cilvēkiem ir diezgan daudz iespēju sagatavoties arī pēdējā brīdī, piemēram, Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā ir pieejama informācija par visām partijām, kandidātiem un to programmām. Sabiedriskie mediji piedāvā arī “Novadu šķirotavu”, kas palīdz labāk orientēties, kura partija, piemēram, Cēsu novadā, ir tuvāka manai nostājai. Tādēļ iespējas vēl paspēt sagatavoties šim “eksāmenam”- vēlēšanām, vēl ir.
-Pašvaldību vēlēšanās iedzīvotāji bieži vien balstās uz lokālām un personīgi aktuālām problēmām. Kā vēlētājam izvērtēt politisko partiju programmas, ja tās nereti ir vispārīgas un nesniedz konkrētus risinājumus?
-Būtu labi, ja vēlētāji ieskatītos programmās un tās vismaz nedaudz palasītu. Skaidrs, ka realitātē to dara reti. Viņiem daudz izšķirošāki ir tie cilvēki, kas kandidē, jo daļai listē ierakstītie ir pazīstami, un tad jau var zināt, ko šis cilvēks piedāvā, uz ko ir spējīgs, ko no viņa sagaidīt.
Programmas patiesībā ir ļoti svarīgas. Problēma ir tā, ka pašas partijas pie tām ļoti rūpīgi nemaz nestrādā. Un tad ir tā, ka ne partijas tās kārtīgi izstrādā, ne vēlētāji tās lasa.
Pareizi būtu, ja programmas būtu saturīgākas, partijas izvērtētu, kas mūsu novadam ir svarīgs, un piedāvātu risinājumu. Bet tiešām darītu to tā, ka var saprast, kas tad ir tas, ko tā partija domājusi. Nevis vienkārši kā iepirkumu saraksts, kurā saliek visu, kas varētu iepatikties vēlētājam.
Vēl arī uzzināt, ko partijas domā, var, sekojot līdzi tam, kā tās pozicionējas dažādās diskusijās un debatēs. Es nezinu, cik daudz tādu notiek Cēsu novadā, bet “Latvijas Televīzija” organizē diskusijas par visām pašvaldībām, un man šķiet, ka ir jāieklausās, ko tad deputāti sola. Šajās debatēs viņiem ir jāpaskaidro sava programma. Ja viņi ir labi sagatavojušies un pauž argumentētu viedokli, tas rada iespaidu, ka partija nopietni domā par novada nākotni. Ja dzirdami tikai tukši vai populistiski saukļi, tas jau ir sarkanais karogs – mēģinājums tikai “zvejot” balsis, bet īstu risinājumu nemaz nav.
Cilvēkiem, kas nav regulāri sekojuši līdzi pašvaldības darbam, solītais var izklausīties kā labs piedāvājums, bet tam piedāvājumam var nebūt jēdzīga seguma, jo nav, kā to finansēt.
-Kā izvērtēt partiju atbilstību manām interesēm? Piemēram, ja man ar partiju sakrīt viedoklis vienā tēmā, bet pilnīgi atšķiras citā?
-Tas ir mūsu kā vēlētāja svēršanas un mērīšanas darbs: kas man ir vissvarīgākais? Ja man vissvarīgāk ir bērnu izglītība novadā, tad es vairāk koncentrējos uz to – tā ir mana prioritāte. Ja man svarīgāks ir ielu stāvoklis, tad es skatos, kura partija rūpīgāk pie tā piestrādā. Tāda tā svēršana arī ir. Skaidrs, ka ideāls risinājums, kur partija perfekti atbilst visām mūsu vajadzībām, nebūs. Jāskatās, cik vēlētājam būtiskais jautājums ir svarīgs konkrētajai partijai un kandidātiem, vai viņiem ir kompetence šajā jomā, vai viņi vispār saprot, par ko runā, vai viņiem ir pieredze, vai viņiem ir plāns. Jāmeklē tuvākais, atbilstošākais risinājums.
-Kā izvērtēt kandidāta kompetenci un pieredzi?
-Domāju, pašvaldību līmenī to izdarīt ir vieglāk – daudzi kandidāti ir pazīstami vai vismaz zināmi, aktīvi darbojušies pašvaldībā kādā jomā. Tomēr svarīgi, lai mēs nebalstītos tikai uz vienu kritēriju – vai kandidātu pazīstam vai nepazīstam. Svarīgi, lai pašvaldībā strādā ne tikai paziņas, bet cilvēki, kuriem ir saprašana, ko darīt ar pašvaldību, kā to attīstīt.
Es teiktu, ka jāskatās uz kandidāta iepriekšējo pieredzi un profesionālo darbību. Tai nav obligāti jābūt pašvaldībā – tā var būt arī uzņēmējdarbība vai citas nozares. Pieredze, kas ļāvusi cilvēkam uzkrāt zināšanas, kā strādā pašvaldība, kā tiek pieņemti lēmumi. Piemēram, ja cilvēks ilgstoši strādājis par skolotāju, viņam varētu būt labāks priekšstats par to, kas pašvaldībai jādara izglītības jautājumos, nekā tam cilvēkam, kuram vispār nav pieredzes šajā jomā. Tādēļ pieredze ir ļoti svarīgs faktors.
Protams, var skatīties uz zināšanām, tas ir, izglītības līmeni, bet reizēm tas nav svarīgākais rādītājs. Var būt cilvēks, kas brīnišķīgi spēj vadīt uzņēmumu, bet viņam nav tā maģistra grāda ekonomikā. Var būt arī, ka ir izglītība, bet zināšanas īsti praksē nav liktas, nav ķēriena. Izglītības faktors ir svarīgs, jo gluži tikai pamatizglītībai nevajadzētu būt – tas nav tāds labs rādītājs, taču es drīzāk vērtētu pieredzi, nevis zinātniskos grādus.
Un otrs kritērijs ir personības īpašības – vai cilvēks iepriekš ir darbojies kaut kādās pozīcijās, pēc kurām var spriest, ka viņš nebaidās runāt ar cilvēkiem un ir gatavs diskutēt, arī pastrīdēties, kādas ir viņa vērtības, piesaiste pašvaldībai. Droši vien kandidātam vai kandidātei tā rūpe būs patiesa, lai tā pašvaldība labi attīstītos, ja pats tajā dzīvo
-Pašvaldību vēlēšanās iedzīvotāji vairāk skatās uz konkrētiem kandidātiem, nevis politiskajiem spēkiem. Vai tam, no kuras partijas kandidāts nāk, ir nozīme?
-Vajadzētu būt, ka tam ir nozīme. Tieši tāpēc kandidāti ir vienā vai otrā partijā, nevis startē paši par sevi. Nezinu, cik rūpīgi viņi paši to izsver, bet pašiem kandidātiem noteikti ir kaut kas vienojošs, kāpēc vēlas kopā startēt. Būtu svarīgi, ka partijas vietējā līmenī nāk ar savu redzējumu un partiju programmās redzētu atšķirīgus uzstādījumus. Bet ne vienmēr politiskie spēki pašvaldību vēlēšanās nāk ar ļoti izteiktu savas partijas politiku.
Parasti vēlētāji uz partijas piederību skatās, ja viņiem ir svarīgs, piemēram, nacionālais jautājums. Cilvēki, kuriem ļoti rūp latviskā identitāte, latviešu valoda, nacionālā politika, nebalsos par “Saskaņu”, “Stabilitātei!”, “Suverēno varu” vai citām partijām, kas pozicionē sevi krievvalodīgo interešu aizstāvniecībā, un otrādi. Nacionālajā jautājumā partiju piederībai arī pašvaldību vēlēšanās ir nozīme. Esmu dzirdējusi cilvēku izšķiršanos, ka viņi redz – labs politiķis, bet, nu, diemžēl viņš pārstāv partiju, kuru es nekādi nevaru atbalstīt. Citos jautājumos partiju piederībai pašvaldību vēlēšanās, manuprāt, nav bijis lielas lomas. Citu atšķirību partiju piedāvājumos ir ļoti maz, un tiešām vēlētājam ir ļoti grūti saprast, ar ko partijas cita no citas atšķiras.
-Pēdējā laikā populāra izvēle ir balsot par “mazāko ļaunumu”. Ko jūs domājat par šo stratēģiju?
-Ja tas palīdz izdarīt izvēli… Skaidrs, mums vienmēr liksies, ka viss, kas saistīts ar politiku, ir ļoti aizdomīgs, nesaprotams, ka tur ir personīgās intereses. Tāpēc mūsu izvēle ir smaga, mums kā vēlētājiem ir jāpiedalās vēlēšanās un jābalso par mazāko ļaunumu.
Domāju, ka tas – par mazāko ļaunumu – ir tāds iegājies apzīmējums, paši iedzenam sevi kaut kādā iedomātā slazdā. Domāju, ka tik traki pie mums nav, ka politikā piedalās tikai ļauni eksemplāri un mēs skatāmies, kurš tad ir izdarījis vismazāko ļaunumu. Būtu jālauž domāšana un jāskatās uz vislielāko labumu, nevis mazāko ļaunumu.
Ir jāskatās cerīgi uz cilvēkiem, kasir gatavi kandidēt, jo patiesībā viņi tādā ziņā ir apbrīnojami. Viņi ir gatavi veltīt savu laiku un ieguldīt savu profesionālo darbu pašvaldības attīstībai. Nevienam cilvēkam nav liegts kandidēt vēlēšanās, bet lielākā daļa izvēlas palikt mājās dīvānā. Tāpēc es teiktu, ka mums būtu jālauž domāšana. Mēs nevēlam ļaunumu, nemeklējam, kurš ir lielāks, kurš mazāks, bet meklējam, kurš varētu būt labākais. Mums nevajag visus kandidātus automātiski padarīt par kaut kādiem sliktajiem, jo šie cilvēki nāk ar labiem nolūkiem, vismaz lielākā daļa noteikti..
-Kādu padomu sniegtu cilvēkiem, kuri pirmo reizi dosies balsot?
-Tiem, kas balsos pirmo reizi, iesaku izbaudīt šo procesu, piedalīties ar zinātkāri un ziņkāri. Ziņkāri tādā nozīmē, ka izpētīt – kā strādā vēlēšanu iecirknis, kāpēc jāuzrāda dokuments, kādi izskatās vēlēšanu saraksti, kā darbojas vēlēšanu aizklātums. Tas kaut kādā ziņā ir tāds svinīgs brīdis. Bet zinātkāri tādā nozīmē, ka tos, kas vēlēs pirmo reizi un tikko ir kārtojuši vai kārtos skolas eksāmenus, aicinu kaut nedaudz pieiet šim uzdevumam kā minī eksāmenam sociālajās zinātnēs, paskatīties kaut ko vairāk par partijām, kandidātiem. Respektīvi, atnākt uz vēlēšanu iecirkni, zinot, kas kandidē, un arī padomājot, ko no šiem cilvēkiem sagaidīt. Tā ir svarīga pieredze, kurai būtu vēlams sagatavoties, nevis vienkārši nejauši nobalsot. Līdzīgi kā eksāmenā – nevar sagaidīt rezultātu, ja neesi sagatavojies. Pirmajai pieredzei vajadzētu būt atklājumus nesošai – kā mēs nonākam līdz vietējai politikai, piedaloties tajā pašiem.
Komentāri