Kāda tiks veidota pašvaldības pārvaldība?

“Druva” jautā, partijas atbild

Tuvojoties vēlēšanām, “Druva” politiskajiem spēkiem, kas kandidē uz deputātu vietām Cēsu novada domē, uzdod jautājumus par iedzīvotājiem svarīgām jomām. Šajā reizē  – pašvaldības pārvaldība.

Visas partijas plāno efektīvu pārvaldību, birokrātijas mazināšanu un kvalitatīvus pašvaldības pakalpojumus tuvāk iedzīvotājiem, iedzīvotāju iesaisti lēmumu pieņemšanā. Protams, to vēlas arī iedzīvotāji. Kā partiju pārstāvji, iekļuvuši domē, pieņemot lēmumus, īstenos solījumus.      Atbildē bija lūgums iekļauties līdz 1000 zīmēm. Ja atbilde ir garāka vai nekonkrēta, tā var tikt īsināta. Bija arī lūgums norādīt, kurš sniedzis atbildi. Tās publicējam saņemšanas secībā.

Politiskā partija “Pašcieņa”

 Programmā teikts:  “Pār­orientēt pagastu un to apvienību dzīves centrus (pārvaldi, izglītību, kultūras dzīvi, bibliotēkas) uz skolām(..), kas jau šobrīd ir infra­struktūras centri. Tas palīdzētu optimizēt telpu izmantošanu un samazināt transporta izdevumus.”    Kā reāli kultūras pasākumi varēs notikt skolās dienas laikā, un  kā  bibliotēkas apkalpot lasītājus? Kā izmantot kultūras namu ēkas?

Atbild Gatis Bitainis:

-Birokrātijas mazināšanai un pārvaldes tuvināšanai iedzīvotājiem jāizmanto e-pārvalde. Tas ļaus daudzas problēmas risināt, neizejot no mājām. Deputāti jāsadala grupās pa pagastu apvienībām, kas decentralizēs pārvaldi un paaugstinās deputātu (arī opozīcijas deputātu) atbildību par konkrētiem jautājumiem. Ja tiek apspriests pagastam nozīmīgs jautājums, var veidot deputātu izbraukumu sesiju. Atsevišķus pārvaldes jautājumus var risināt kopīgi ar kaimiņu novadiem.

Uz skolām pagastu kultūras centrus var pārvietot pakāpeniski, perspektīvā, skatoties katru konkrētu gadījumu (transporta ērtības, telpu noslogotība, skolu telpu piemērotība utt.). Piemēram, Vecpiebalgā skola un kultūras nams atrodas piecu minūšu attālumā, jau veidojot vienotu kompleksu. Ietaupītajās telpās var izvietot sociālus un komerciālus objektus. Kultūras pasākumi parasti nenotiek skolu darba laikā. Tie notiek vakaros un brīvdienās. Turklāt nozīmīga daļa amatierkolektīvos ir skolēni.

Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”

Programmā teikts: “Sama­zināsim birokrātiju.” Kā tas tiks darīts? Kas pārvaldības organizācijā    jāuzlabo?

Atbild Evita Šīrante:

 -Ir nepieciešams atjaunot apvienību pārvalžu tiesības, kas bija pirms to funkciju samazināšanas, tas ir, atgriezt pārvaldēs speciālistus – projektu vadītāju, juristu, grāmatvedi, sporta koordinatoru, mežsaimniecības speciālistu, darba drošības speciālistu u.c., lai pārvaldes spēj pieņemt tūlītējus risinājumus un sniegt atbildes uz jautājumiem, nenovirzot iesniegumus caur lielo centralizēto apa­rātu. Atjaunot tiesības pārvaldēs lemt uz vietas par darījumiem ar lauksaimniecības zemi un izdot administratīvos aktus, kurus šo­brīd veic caur izveidotām daudzskaitlīgām komisijām/ komitejām.
Jāpilnveido saimnieciskā un transporta bāze, kas ir nolietota, lai pārvaldes sniegtu tūlītēju infrastruktūras uzturēšanas pakalpojumu, nevis gaidītu pakalpojuma sniedzēja iespējas un piedāvājumus par nesamērīgām ārpakalpojuma cenām.

Katrā pagastā ir jābūt klientu apkalpošanas centram, un pārvalžu vadītājiem jāievieš iedzīvotāju pieņemšanas laiki katrā pagastā, lai nepieciešamības gadījumā būtu iespēja tikties klātienē un izteikt savu vajadzību.   

“SUVERĒNĀ VARA”, “APVIENĪBA JAUNLATVIEŠI”

Programmā teikts: “Pašvaldības struktūra jāoptimizē, pielāgojot darbinieku skaitu reālajam darba apjomam un sabiedrības vajadzībām. Darbs pašvaldībā ir sabiedrisks pienākums, ne attālināts serviss.    Nodrošināsim, ka pat attālākās apkaimes var viegli piekļūt būtiskajiem pakalpojumiem. Paš­valdību amatpersonām un darbiniekiem jāstrādā tur, kur ir iedzīvotāji – pagastu pārvaldēs, nevis tikai novada centrā. ” Kā tas domāts praksē?   

Atbild Katrīna Alksne-Alksnīte:

-Efektīva pārvaldība sākas ar cilvēku vajadzību izpratni. Plānojam optimizēt pašvaldības struktūru, samazinot birokrātiju un novirzot resursus tur, kur tie visvairāk nepieciešami – iedzīvotāju tiešā tuvumā. Tas nozīmē, ka darbinieki būs pieejami pagastu pārvaldēs, ne tikai novada centrā. Būtiskie pakalpojumi – sociālais atbalsts, būvvalde, dzimtsaraksti u.c. – tiks organizēti tā, lai tos var saņemt pēc iespējas tuvāk dzīves­vietai, izmantojot arī mobilās vienības un digitālos risinājumus. Mērķis – pašvaldība kā iedzīvotāja sabiedrotais, nevis šķērslis.

“Kustība “Par!””

Programmā teikts: “KULTŪRĀ UN TŪRISMĀ – ĻAUSIM VIETĒJIEM BŪT VADĪBĀ, CITUR – GUDRA CENTRALIZĀCIJA. Veidosim caurspīdīgu, digitālu pārvaldi, nodrošinot informāciju par pašvaldības aktualitātēm dažādās formās.” Vai centralizācija neattālinās varu no iedzīvotājiem? Kā nodrošināt informāciju par aktuālo?

Atbild Mārtiņš Šteins:

-“Kustība “Par!”” uzskata, ka efektīva pārvaldība nozīmē līdzsvaru starp centralizāciju un vietējo iesaisti. Centralizācija nodrošina vienotus standartus, samazina birokrātiju, bet vietējām kopienām, iedzīvotāju padomēm jābūt iespējai lemt par saviem jautājumiem. Mēs nodrošināsim proaktīvu informācijas sniegšanu – pašvaldības mājaslapā, sociālajos tīklos un informatīvajos izdevumos. Iedzīvotājiem tiks piedāvātas konsultācijas, atbalsts un praktiska palīdzība.    Svarīgi ir regulāri iegūt atgriezenisko saiti no iedzīvotājiem un pašvaldības iestādēm, lai noteiktu nepieciešamos uzlabojumus. Mēs atbalstīsim iestāžu vadītājus, kas iniciēs radošus un efektīvus problēmu risinājumus. Organizēsim aptaujas, diskusijas, lai izprastu sabiedrības vajadzības un pielāgotu pakalpojumus.

Pašvaldības iestādes darbosies kā vienas pieturas punkti, kur iedzīvotāji varēs saņemt informāciju, pakalpojumus un konsultācijas. 

Mūsu mērķis – caurspīdīga un iedzīvotājiem saprotama pārvaldība, kurā katrs ir sadzirdēts.

“Progresīvie”

Programmā teikts: “ Iedzīvotāju padomes ar reāliem resursiem. Padomēm ir sava daļa līdzdalības budžetā. Katrs padomes sagatavotais domes lēmumprojekts izskatīts atklātā domes sēdē.” Kas būs reālie resursi? Domes sēdes jau ir atklātas, kā tas domāts?

Atbildi sagatavojuši Mār­tiņš Jēgers, Jānis Je­nerts un Dita Tra­pen­ciere:

-“Progresīvie” Cēsu novadu redz kā demokrātisku, kur ikdienas lēmumi un rīcības tiek vērtētas un lemtas ciešā sadarbībā ar vietējām kopienām. Svarīgi, ka pašvaldība ne tikai informē iedzīvotājus, kādi lēmumi pieņemti, ko būvēs, kā atjaunos, bet pirms tam kopīgi diskutē un vienojas, kuras ir prioritātes un kā tās īstenot. Piemēram, epopeja ar Rāmuļu pamatskolu – vispirms sagatavo lēmumu un tikai pēc tam sēžas pie galda ar skolēnu vecākiem, un kopīgi meklē risinājumus. Lai iedzīvotāju padomes strādātu efektīvi, tām ir nepieciešami resursi (dators, printeris, projektors), savs komunikācijas kanāls, piem., garantēts atvērums “Cēsu Novada Vēstīs”, garantija, ka iedzīvotāju padomēs sagatavotie lēmumprojekti tiks pēc būtības izskatīti komitejās, domes sēdēs, nevis pazudīs pašvaldības koridoros.    

Zaļo un Zemnieku savienība, “Latvijas attīstībai”, VIDZEMES PARTIJA, Latvijas Zaļā partija

Programmā teikts: “Sama­zināsim birokrātiju pašvaldības pakalpojumos, darba organizācijā. Stiprināsim pagastu pārvaldes ar vietējo situāciju pārzinošiem vadītājiem, paaugstinot viņu lemt­tiesību un atbildību.” Vai plānojat atjaunot pagastu pārvaldes? Kā tas tiks darīts?    

Atbild Jānis Goba:

-Esam izstrādājuši rīcības plānu, kura pamatprincipi: decentralizācija, digitalizācija un lokālās atbildības stiprināšana.

Plānojam stiprināt pagastu pārvaldes, deleģējot tām plašākas lemttiesības un atbildību      vietējo jautājumu risināšanā. Piemē­ram, infrastruktūras uzturēšanu, sabiedrisko kārtību vai kultūras dzīvi – lēmumi tiks pieņemti tuvāk iedzīvotājiem, nevis centralizēti. Katras pagasta pārvaldes vadītājam tiks noteikti konkrēti rīcības pilnvarojumi un budžeta rīcības brīvība, vienlaikus nodrošinot atbildību par sasniegtajiem rezultātiem

Būtiski mazināsim birokrātiskās procedūras pašvaldību darbā, ieviešot “vienas pieturas aģentūras” principu visos pašvaldību centros. Tas ļaus iedzīvotājiem vienuviet saņemt dažādus pakalpojumus, neapmeklējot vairākas iestādes. Papildus attīstīsim paš­valdību e-pakalpojumus, nodrošinot iespēju 90% pakalpojumu saņemt attālināti. To var izdarīt, modernizējot informācijas sistēmas un nodrošinot kvalitatīvas apmācības darbiniekiem.

Ieviesīsim skaidrus veiktspējas rādītājus un sabiedrisko līdzdalību lēmumu pieņemšanā. Tiks ieviesti iedzīvotāju konsultāciju mehānismi – gan klātienē, gan digitāli – , tā iedzīvotāji varēs ietekmēt pašvaldību prioritātes.

“Jaunā VIENOTĪBA”

Programmā teikts: “Pašval­dības darbam jābūt caurspīdīgam un iedzīvotājiem draudzīgam. Pilnveidosim klientu apkalpošanu un paplašināsim digitālo pakalpojumu klāstu. Iesaistīsim iedzīvotājus lēmumu pieņemšanā.”    Kāds ir iedzīvotājiem draudzīgs pašvaldības darbs? Kā iesaistīt iedzīvotājus lēmuma pieņemšanā? Kā vēl līdztekus esošajiem pasākumiem iesaistīt iedzīvotājus lēmumu pieņemšanā?

Atbild Atis Egliņš – Eglītis:

-Pēdējos četros gados esam paveikuši daudz, lai izveidotu efektīvu pārvaldību apvienotajā novadā. Esam kļuvuši par vienu no atvērtākajām pašvaldībām Latvijā (“Delnas” novērtējums), ieguvuši Eiropas pārvaldības izcilības zīmi (tikai piecām pašvaldībām valstī), kā arī citas balvas un atzinības. Taču darbs jāturpina – uzlabosim klientu servisu, padarot atbildes vēl laicīgākas un lēmumus vēl klientorientētākus. Attīstīsim iedzīvotāju padomju kustību visā novadā, nododot sabiedrībai lemšanu par investīciju prioritātēm. Palielināsim līdzdalības budžetu un atbalstu projektu konkursiem kultūrā, uzņēmējdarbībā, mantojuma saglabāšanā. Turpināsim veikt aptaujas, rīkot tikšanās un fokusgrupas. Pašvaldība jau šo­brīd ir pieejama 24/7   , pateicoties e-pakalpojumu videi, ko aktīvi izmanto iedzīvotāji. Turpinā­sim to attīstīt, turpināsim organizēt digitālo prasmju apmācības senioriem, kā arī citas ar šo jomu saistītas aktivitātes.

“LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”

Programmā teikts: “Izvērtēt un ieviest katrā pagastā efektīvu saziņas sistēmu ar pagasta iedzīvotājiem un izveidot pagasta padomi (..) Nodrošināt sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā, veicināt informētību par pieņemamajiem jautājumiem.” Kā tas tiks darīts?

Atbild Kristaps Bergs:
-Mēs uzskatām, ka šī ir viena no vissvarīgākajām prioritātēm, lai  padarītu novadu labāku, jo tieši pēc teritoriālās reformas trūkst saziņas starp pagastiem un pašvaldību.  Tikai saziņā ar iedzīvotājiem var uzzināt aktuālās situācijas, kuras būtu jārisina vai kurām jāpievērš uzmanība. At­tiecīgi katrā pagastā jābūt iedzīvotāju padomei, kas sastāv no iedzīvotāju pārstāvjiem (bez sloga budžetam).  Padome spēs apkopot informāciju no iedzīvotājiem un to nodot pašvaldībai, sekojot tālākai jautājumu virzībai. Šādi tiks risināti tie jautājumi, kas ir tiešām aktuāli iedzīvotājiem. Reizi ceturksnī pašvaldībai jātiekas ar katru no šīm padomēm, lai klātienē apspriestu un veidotu prioritātes jautājumu risināšanai.

Padomes būs lielisks “informācijas tilts” starp iedzīvotājiem un pašvaldību. Tieši caur šādu mehānismu arī iedzīvotāju padomes var piedalīties lēmumu pieņemšanā par budžeta prioritātēm un tā izlietojumu.