“Druva” jautā, partijas atbild
Tuvojoties vēlēšanām, “Druva” politiskajiem spēkiem, kas kandidē uz deputātu vietām Cēsu novada domē, uzdod jautājumus par iedzīvotājiem svarīgām jomām. Atbildē bija lūgums iekļauties līdz 1000 zīmēm. Ja atbilde ir garāka vai nekonkrēta, tā var tikt īsināta. Bija arī lūgums norādīt, kurš sniedzis atbildi. Tās publicējam saņemšanas secībā.
Cēsu novada pašvaldība organizē un veic ielu un ceļu uzturēšanu, periodisku atjaunošanu 1656 km garumā. No tiem ielas – 266 km un ceļi 1390 km. Daudzi ceļi un ielas ir kritiskā stāvoklī. Priekšvēlēšanu programmās lasāmas frāzes – sakārtosim, nodrošināsim regulāru un kvalitatīvu lauku ceļu uzturēšanu, atjaunosim esošās ielas, ceļus un izbūvēsim jaunus, atbalstām grants ceļu seguma atjaunošanu.
Politiskajiem spēkiem, kas kandidē pašvaldību vēlēšanās, “Druva” uzdeva vienādus jautājumus:
- kur radīsiet finansējumu ceļu un ielu atjaunošanai;
- cik domājat reāli izdarīt četros gados;
- vai pašvaldībai ziemā jātīra ceļi arī uz lauku viensētām;
- vai pašvaldība varētu segt autoīpašniekiem zaudējumus, kas radušies, braucot pa nekvalitatīvu pašvaldības ceļu vai ielu;
- ceļu un ielu uzturētāji tiek izraudzīti iepirkumā, kā kontrolēsiet viņu darba kvalitāti.
“Latvija pirmajā vietā”
Atbild Kristaps Bergs:
-Svarīgākais no visiem jautājumiem ir ceļu remontdarbu kvalitāte. Ceļu uzturēšana ir pašvaldības primāra funkcija, kas ir un būs jāveic jebkāda sastāva pašvaldības komandai, jautājums ir tikai par kvalitāti. Lai sasniegtu rezultātu, jānosaka skaidras prioritātes – kuri posmi ir remontējami vispirms, balstoties uz iedzīvotāju un speciālistu ieteikumiem. Kritiski svarīgi ir darbus pieņemt tikai ar neatkarīga eksperta līdzdalību, kurš apstiprina, ka kvalitāte ir noturīga ilgtermiņā. Tikai tad izvairīsimies no situācijām, kad ceļi jālabo jau pēc dažiem mēnešiem.
Mērķis nav izdarīt daudz un ātri, bet kvalitatīvi un uz ilgu laiku. Ar šādu pieeju iespējams soli pa solim uzlabot ceļu stāvokli visā novadā.
Auto īpašnieku pretenzijas tiek izskatītas individuāli atkarībā no situācijas.
“Suverēnā vara”, “Apvienība Jaunlatvieši”
Atbild Katrīna Alksne-Alksnīte:
-Līdzīgi kā citi Latvijas novadi, arī Cēsu novadam jāizstrādā skaidrs ceļu atjaunošanas plāns un jāapvieno finansējums no dažādiem avotiem: valsts mērķdotācijām, ES programmām (ERAF, ELFLA), pašvaldības līdzekļiem un iespējamām publiskās un privātās partnerības formām.
Cēsu novadā četros gados iespējams atjaunot ap 40–60 km lauku ceļu un 10– 15 km pilsētas ielu, ja tiek sagatavoti projekti, piesaistīts finansējums un veikta skaidra prioritāšu izvērtēšana.
Pašvaldībai ziemā būtu jānodrošina minimālā uzturēšana līdz viensētām, kur dzīvo cilvēki. Efektīvs risinājums ir arī sadarbība ar vietējiem uzņēmējiem vai zemniekiem, kuri var veikt sniega tīrīšanu ar saviem resursiem.
Kompensāciju var piešķirt, ja tiek pierādīts, ka ceļa stāvoklis pastāvīgi bijis bīstams un nav veikti nepieciešamie uzturēšanas darbi. Kompensācijas iespējas pastāv, taču tiek izskatītas individuāli un tikai tad, kad tiek konstatēta pašvaldības nolaidība.
Līdzīgi kā citviet, arī Cēsu novadā jāparedz līgumā skaidri kvalitātes kritēriji, jāizmanto uzraudzības rīki (GPS, fotofiksācija, droni) un jāveicina iedzīvotāju līdzdalība caur digitālām platformām.
Politiskā partija “Pašcieņa”
Atbild Gatis Bitainis:
-Ceļu remonta finansēšana var būt prioritāra pret skolu un citu pašvaldības ēku remontiem.
Papildu avots ceļu finansēšanā varētu būt uzņēmēju, kuriem ceļš vajadzīgs biznesam, resursu piesaiste. Par ceļu remontu precīzu apjomu dot solījumus ir pārsteidzīgi. Izpildīsim solījumus, kurus esam devuši programmā.
Ceļu tīrīšana līdz apdzīvotām lauku viensētām jāveic tad, kad pabeigti galveno ceļu tīrīšanas darbi.
Pašvaldībai nav jādod nekādas zaudējumu atlīdzības – pašvaldība nav apdrošināšanas firma.
Jāpārskata arī ceļu remontu specifikācijas, ļaujot dalību vairāku uzņēmēju apvienībām, kas likvidētu dažkārt izveidojušos remontētāju monopolu.
Vislabākā kontrole ir ceļu izmantotāji – domei jāuzzina cilvēku viedoklis par remontiem.
Uzņēmumam, kuram ir ilgāks darba garantijas laiks, jādod priekšroka turpmākā ceļu remontu pasūtīšanā. Pašvaldības celtniecības pasūtījumos var ieviest apmaksātas būvnieku garantijas ceļu remontam. Tas paaugstinātu darba kvalitāti.
Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”
Atbild Evita Šīrante:
-Finansējumu radīsim, pārskatot pašvaldības budžetu izdevumus. Jāsāk veidot pašvaldības ceļu fonds, kurā jau bāzes budžeta sagatavošanā paredz finansējumu ceļu un ielu atjaunošanai. Šobrīd ielas un ceļi tiek atjaunoti tikai ar pašvaldību investīciju projektu pieteikumiem valsts budžeta aizdevuma saņemšanai, kā rezultātā kredīta groza apjoms ir kļuvis piepildīts.
Četros gados tiks veikta vienlīdzīga ielu un ceļu atjaunošana visā Cēsu novada teritorijā, saskaņojot to ar pašvaldības budžeta iespējām.
Pašvaldība drīkst tīrīt tikai savas ielas un ceļus, taču privātpersonām jau ir pieejams pašvaldības atbalsts privāto ceļu tīrīšanai uz viensētām.
Kā pret valsti, tā pret pašvaldību ikviens auto īpašnieks civiltiesiskā kārtībā var vērsties tiesā par zaudējumu atlīdzināšanu, kas radušies, braucot pa nekvalitatīvu ielu vai ceļu.
Ne visā novadā ceļu un ielu uzturētājus izraugās iepirkumā, daļu uzdevuma veic arī pašvaldības atbildīgie dienesti. Pakalpojuma sniedzēju, kuru iepirkumā izvēlas pašvaldība, uzrauga pašvaldības atbildīgie speciālisti, kuri gan uzdod uzdevumus, gan seko pakalpojuma kvalitatīvai izpildei. Mēs esam par pašvaldības ceļu un ielu uzturēšanas dienesta stiprināšanu un pilnveidošanu, jo pašvaldības sniegtā pakalpojuma izmaksas ir gan lētākas, gan operatīvākas nekā ārpakalpojuma sniedzējiem.
“Jaunā Vienotība”
Atbild Jānis Rozenbergs:
-Novadā īstenoti vai īstenojas 41 ielu, ceļu un tiltu atjaunošanas projekts. Arī nākamajā četrgadē izmantosim visas iespējas piesaistīt ES finansējumu ielu un ceļu atjaunošanā, tāpat novirzīsim tam pašvaldības budžeta resursus un plānojam arī aizņemties. Katrā apvienības pārvaldē un pilsētā ik gadu atbalstīsim divu trīs ielu vai ceļu atjaunošanas projektus. Turpināsim labo sadarbību ar “Latvijas Valsts ceļiem” projektu īstenošanā Cēsu novadā.
Šobrīd pašvaldība nodrošina ziemā pievedceļu tīrīšanu mājsaimniecībām, kurās dzīvo vientuļi pensionāri, 1.vai 2.grupas invalīdi, bērns ar invaliditāti, personas, kuras nonākušas ārkārtas situācijā vai kuras nespēj pašas nodrošināt ceļa tīrīšanu. Esam gatavi diskutēt, vai ir vēl kādas sabiedrības grupas, kurām pašvaldībai būtu jānodrošina šis pakalpojums.
Pašvaldībai būtu nepieciešams apdrošināties pret risku, kad kāds autovadītājs sabojā savu transporta līdzekli. Ceļu un ielu kopgarums ir liels, un to kvalitāte ir ļoti dažāda, turklāt mainīgajos laika apstākļos tā mainās ļoti strauji.
Neatkarīgi no tā, vai ceļu uzturēšana tiek veikta pašu spēkiem vai ārpakalpojumā, atbildīgajām personām komunālajos dienestos ir gan jāpieņem atbilstošie lēmumi par ceļu uzturēšanu, gan jāveic nepieciešamie kontroles pasākumi.
“Kustība “Par!””
Komandas atbildes apkopoja Mārtiņš Šteins:
-Cēsu novadā pakāpeniski palielināsim ieguldījumus ceļu un ielu infrastruktūrā, ik gadu novērtējot ceļu stāvokli un kopā ar iedzīvotāju padomēm nosakot prioritātes. Ceļu atjaunošanai mērķtiecīgi izmantosim pašvaldības budžetu, valsts dotācijas un piesaistīsim ES fondu līdzekļus. Īpašu uzmanību pievērsīsim lauku ceļiem un pagastu centru savienojamībai.
Iedzīvotājiem jābūt pārliecinātiem, ka piekļuve mājām ir nodrošināta visa gada garumā – arī ziemā, tāpēc pašvaldībai jāstrādā ciešā sadarbībā ar vietējiem iedzīvotājiem, lai uzturētu arī ceļus uz viensētām.
Ceļu uzturētāji tiks izraudzīti godīgos iepirkumos, pašvaldība uzraudzīs darbu kvalitāti, nosakot atbildīgās personas, apmeklējot objektus un analizējot iedzīvotāju atsauksmes. Esam gatavi diskutēt par iespēju izveidot kārtību, kurā pašvaldība varētu kompensēt zaudējumus, ja tie nepārprotami radušies ceļu sliktā stāvokļa dēļ.
Zaļo un Zemnieku savienība, “Latvijas attīstībai”, Vidzemes partija, Latvijas Zaļā partija
Atbild Jānis Goba:
-Pašvaldības ceļu un ielu uzturēšanai tiek paredzēts noteikts budžets. Tā efektivitāti iespējams panākt, līdzekļus izmantojot pārdomāti. Regulāra ceļu apsekošana un uzturēšana ļaus izvairīties no dārgiem remontiem nākotnē. Rīcības plāns tiks balstīts uz faktiskajām vajadzībām un stratēģiskajām prioritātēm, ko nosaka pēc budžeta izvērtēšanas.
Četros gados plānots pakāpeniski uzlabot ielu un ceļu stāvokli, koncentrējoties uz būtiskākajiem posmiem, lai nodrošinātu ilgtspējīgu infrastruktūru un iedzīvotājiem drošu pārvietošanos.
Ceļu tīrīšana līdz lauku viensētām nav pašvaldības pienākums. Viensētu īpašniekiem ir iespēja sadarboties ar ceļu uzturētājiem, slēdzot līgumus par nepieciešamajiem pakalpojumiem.
Attiecībā uz auto bojājumiem, kas radušies sliktā ceļa stāvokļa dēļ, pašvaldības mērķis ir nepieļaut šādu situāciju rašanos, nodrošinot ceļu kvalitāti.
Ceļu uzturēšanas kvalitāti stingri uzraudzīs – līgumā ar pakalpojumu sniedzēju skaidri definēti darba apjomi un kvalitātes kritēriji. Pašvaldības uzdevums ir sekot līdzi izpildei un nodrošināt atbildības mehānismus.
Mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu ceļu un ielu infrastruktūru visā novadā – gan pilsētā, gan lauku teritorijās. Prioritātes noteiksim, esot ciešā komunikācijā ar vietējām kopienām, lai uzklausītu iedzīvotāju vajadzības un pieņemtu lēmumus, kas vislabāk atbilst katrai teritorijai.
“Progresīvie”
Atbild Dita Trapenciere:
-Finansējums ceļu un ielu atjaunošanai ir atvēlēts katra gada pašvaldības budžetā, papildus ir valsts un fondu finansējums. Atliek plānveidīgi, secīgi, bet samērīgi pret pārējām budžeta vajadzībām turpināt ielu un ceļu atjaunošanu.
Ceļu būve ir dārga, ir jāsaprot, ka visus ceļus uzreiz salabot nav iespējams. Valstiskā līmenī satiksmes ministrs Atis Švinka aktīvi strādā, lai tiktu palielināts autoceļu fonda finansējums, kas nozīmē arī lielāku finansējumu pašvaldības ceļu uzturēšanai.
Saistībā ar ceļu uzturēšanu piedāvājums ir sadalīt iepirkumus daļās (it īpaši pagastos) un noteikt tādas tehniskās prasības, lai iepirkumā varētu startēt arī mazie, vidējie lauku uzņēmēji. Lai darbu apjoms ir tāds, ka zemnieks var ziemā šķūrēt sava pagasta ceļus. Tādējādi ir divi ieguvumi: vietējais strādās atbildīgāk, jo zina tos cilvēkus, kuriem, piemēram, agrāk jābrauc uz darbu, tiem pirmajiem iztīrīs ceļu; otrs – ir atbalsts mazajiem lauku uzņēmējiem.
Par lauku viensētu ceļu uzturēšanu: ja tas ir pašvaldības ceļš – noteikti pašvaldības atbildība. Ja privātais ceļš, tad nē, izņemot atbalstu maznodrošinātajiem, trūcīgajiem un senioriem.
Kontrolēt darba kvalitāti var tikai kontrolējot. Visvienkāršākais, sastādot darbu pieņemšanas-nodošanas aktu. To var nedarīt klātienē, bet, piemēram, attālināti , kur ir divi varianti: pats pakalpojuma sniedzējs iesniedz foto, video atskaiti; vai arī kontrolētājs izmanto dronu.
Komentāri