Cēsīs bez darba un ienākumiem palikuši 15 cilvēki. Uzņēmums „Latvijas cepumu nams” darbiniekiem algas nav maksājis divus mēnešus.
Patlaban uzņēmuma darbība ir pārtraukta. Bez darba palikušie
uzticējās uzņēmējam Edgaram Kurmelim. Tieši ar viņu tika
slēgti darba līgumi. Tajos noteikts, ka alga tiks izmaksāta līdz katra mēneša 10. datumam, tomēr ikreiz samaksa par padarīto kavējās arvien ilgāk.
Darbinieki ir neizpratnē, kāpēc uzņēmums, kura produkcija bija pieprasīta, tik pēkšņi pārtraucis darbību. Uzņēmuma vadītāja mobilais telefons ir atslēgts, saziņa notiekot tikai ar e-pastu starpniecību. Strādājošie bažījas, jo nevar saņemt nedz bezdarbnieka pabalstu, nedz arī meklēt darbu citviet, jo aizvien nav sakārtotas darba attiecības ar līdzšinējo darba devēju.
Uzņēmuma ražošanas daļas vadītāja stāsta, ka patlaban darbinieki ir apņēmušies cīnīties par savām tiesībām. „Patlaban situācija mums nav iepriecinoša. Jebkurus jautājumus darbinieki risinās tiesiskā ceļā pēc saviem ieskatiem. Es esmu patiesi pateicīga katram, kurš ieguldīja savu darbu uzņēmuma izaugsmē. Šāds saliedēts kolektīvs, kurā strādāja darbinieki no 20 līdz 60 gadiem, ir patiesa vērtība katram darba devējam un man kā vadītājai. Mēs spējām būt komanda gan priekos, gan darbā, gan viedokļu atšķirībā un
problēmsituāciju risinājumos. Uzskatu, ka veiksmīgas uzņēmējdarbības pamats ir šādi darbinieki, pie nosacījuma, ja uzņēmuma vadībai ir patiesa interese par attīstību. Jebkuram darba devējam, kurš nespēj atrast piemērotus darbiniekus, varu ieteikt bijušos kolēģus,” saka SIA “Latvijas cepumu nams” darbiniece.
Uzņēmuma darbiniece Biruta Sekace „Druvai” stāsta, ka patlaban būtiskākais ir nokārtot juridiskās formalitātes ar līdzšinējo darba devēju. „Laiks iet, bet nekas vēl nav atrisinājies. Cik ilgi varam dzīvot kā ķīlnieki? Mums taču vajag iztikas līdzekļus. Mums visiem jāmaksā par dzīvokli, jāuztur ģimenes. Vadība neko nedara, ja mēs neko nedarīsim, tad nesaņemsim vispār neko,” viņa saka un bilst, ka uzņēmumā nostrādājusi piecus mēnešus. Par pēdējiem diviem atalgojums nav saņemts.
Tāpat cietušās stāsta, ka darba devējs vēlējies, lai viņi raksta
atlūgumu
pēc pašu vēlēšanās, taču darbinieki to nav darījuši. „Kāpēc mums būtu jāraksta atlūgums? Lai atlaiž, kā paredz Darba likums, ar visiem pabalstiem. Ne jau mēs esam uzņēmumu nolaiduši uz grunti,” saka Biruta.
Darbinieki arī norāda, ka tuvākajā laikā visdrīzāk tiesā varētu tikt iesniegts uzņēmuma maksātnespējas procesa pieteikums, jo tikai tā
varot rosināt lietu tālāku virzību.
Jāmin, ka līdzīga situācija savulaik skārusi „Karalisko kārumu” darbiniekus, kuri Cēsīs savu darbu sāka 2012.gada sākumā. „Karalisko kārumu” cepumi jau pavisam drīz nonāca veikalu plauktos un pamazām iekaroja tirgu Baltijā un arī Krievijā. Taču jau pēc gada šis veiksmes stāsts bija galā. Darbinieki bez kādiem paskaidrojumiem tika atlaisti, nesaņemot algu par vairākiem mēnešiem.
Pērn tajā pašā vietā darbību sāka jauns uzņēmums
“Latvijas cepumu nams”, kas bija visai veiksmīgi strādājoša firma, tomēr darbinieki atkal ir nonākuši līdzīgā situācijā.
Valsts darba inspekcija uzņēmuma valdei nosūtījusi uzaicinājumu ierasties uz pārrunām, taču tas tiek ignorēts. Eksperts ārējo sakaru jautājumos Aivis Vincevs norāda, ka šādu gadījumu netrūkst. „Nereti uzņēmuma pārstāvji apzināti izvairās no kontaktēšanās ar valsts institūcijām. Tā uzņēmuma amatpersonas mēģina izvairīties no soda. Tomēr jānorāda, ka nesadarbojoties ar Valsts darba inspekciju, var tikt piemērots sods arī pašai uzņēmuma amatpersonai.”
Uzņēmums „Karaliskie kārumi” Valsts darba inspekcijas redzeslokā ir jau ilgu laiku. “Pagājušajā gadā saņēmām trīs iesniegumus par to, ka uzņēmums „Karaliskie kārumi” nav izmaksājis darba algas nodarbinātajiem. Tas atbilda patiesībai. Tika uzsākts uzņēmuma maksātnespējas process, līdz ar to darbiniekiem ir iespēja saņemt arī iepriekš nesaņemto darba samaksu,” klāsta A.Vincevs. Šogad saņemti četri iesniegumi par uzņēmumu „Latvijas cepumu nams”. Vienu parakstījušas vairākas personas.
Valsts darba inspekcija ir apsekojusi uzņēmumu, taču uz vietas nevienu nav izdevies sastapt, tāpēc vadībai nosūtīts uzaicinājums ierasties inspekcijā un sniegt paskaidrojumus un uzrādīt pieprasītos dokumentus, taču pirmais uzaicinājums ignorēts. Nosūtīts atkārtots uzaicinājums. „Līdz šim uzņēmuma pārstāvji paskaidrojumus nav snieguši, tāpēc izskatām iespēju amatpersonām piemērot administratīvo sodu par valsts amatpersonu likumīgo prasību nepildīšanu. Nosūtīts atkārtots uzaicinājums, lai varētu saprast, cik ilgi algas nav maksātas,” skaidro VDI pārstāvis.
A.Vincevs uzsver, ka šādā situācijā darbiniekiem jārīkojas pašiem, iesniedzot pieteikumu maksātnespējas procesa uzsākšanai, jo tā
viņi ātrāk varēs saņemt
kavētās algas. „Ja izrādīsies, ka uzņēmumam nav līdzekļu, lai izmaksātu algas, Maksātnespējas administrācija darbinieku prasījumus apmierina no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem. Bijušajiem darbiniekiem ir visas iespējas saņemt aizkavētos maksājumus. Viņu garants ir oficiāli noslēgtie, dokumentāli korektie darba līgumi. Tas ir pierādījums par darba attiecībām. Situācija būtu vēl smagāka, ja darbinieki strādātu bez līgumiem. Daudz biežāk saskaramies ar gadījumiem, ka darbinieki sāk strādāt, paļaujoties uz mutvārdu vienošanos par to, kādu algu saņems.
Tā darīt ir liela kļūda,” viņš saka un piebilst, ka uzņēmuma vadītāji var
mainīties jebkurā brīdī, tāpēc ne vienmēr visa atbildība ir jāuzņemas tam, kura vārds minēts darba līgumā. „Mēs izvērtējam un skatāmies, kura persona attiecīgajā gadījumā ir uzņēmuma pārstāvis. No tā arī tiek prasīta atbildība,” uzsver A.Vincevs.
Ilze Fedotova
Komentāri