Pirmdiena, 8. decembris
Vārda dienas: Antonija, Anta, Dzirkstīte

Neapmaldās Rīgā, turas pie saknēm

Druva
13:58
20.04.2012
41
Balga

Viņi paši to sauc par tādu nelielu sociālo projektiņu, Vecpiebalgas diasporu Rīgā, savu sakņu saglabāšanu. Daudzi to zina kā jauniešu deju kolektīvu “Balga”, kas Cēsu apriņķa deju skatē C grupā ar 42.44 punktiem ieguva pirmās pakāpes vērtējumu. Dejotājiem tā bija skate. “Ir prieks, ka jaunieši, pārejot uz Rīgu, atceras savas saknes, izveido kolektīvu un startē ar Vecpiebalgas vārdu. Viņi ir brīnišķīgi jauni cilvēki, visi ieinteresēti, viņiem patīk dejot, būt kopā. Vadītājs enerģiski strādā,” saka Cēsu deju apriņķa virsvadītāja Iveta Pētersone – Lazdāne un uzsver, ka liela loma ir arī Vecpiebalgas pašvaldības ieinteresētībai un atbalstam. “”Balgā” ir daudzi mani bijušie dejotāji. Viņi jau pieauguši, viņiem cits skatījums, attieksme pret deju nekā skolas gados. Viņiem ir mērķis, viņi grib būt kopā.

Prieks, ka viņi dejo, ka grib to darīt, ” domās dalās Vecpiebalgas

deju kolektīvu vadītāja Antra Grīnberga. Bet viss, protams, sākās ar domubiedru ideju. “Latvijā jauniešu paliek aizvien mazāk. Savulaik Vecpiebalgas ģimnāzijā bijām trīs vidusskolas klases, tagad jaunieši ir vai nu ārzemēs, vai Rīgā. Savu reizi aizbraucam pie vecākiem, satiekamies pasākumos Vecpiebalgā, bet atsvešināmies gan bijušie klasesbiedri, gan skolasbiedri, kaut kādreiz daudz ko darījām kopā. Tā arī radās doma – kāpēc mums Rīgā Dziesmu svētkos būt skatītājos, ja paši varam būt to dalībnieki,” stāsta “Balgas” dejotājs Jānis Balodis. Domubiedri apzināja citus vecpiebaldzēnus, kuri studē vai strādā Rīgā, un viņi satikās.

“Tā kā pats dejoju “Bramaņos”, bija vien jāpiekrīt kļūt par vadītāju. Nebiju to darījis, mācos no savas vadītājas, prasu padomu Antrai Grīnbergai, kura vada kolektīvus Vecpiebalgā un kura mums daudziem mācījusi dejot. Mēģinām. Kādreiz skolā visi dejojām,” stāsta kolektīva vadītājs Klāvs Zārdiņš. Pirmā kopā sanākšana pērn visiem labā atmiņā. It kā pazīstami, bet tomēr jau sveši jaunieši vecumā līdz 30 gadiem satikās mēģinājumā. Dažs nebija dejojis gadus desmit. “Mēģinājumi ir ļoti nopietni, sākām ar pamatsoļu atkārtošanu,” stāsta Jānis Gavars. Sākumā jaunieši brīvdienās tikās Vecpiebalgā, taču ne uz katru mēģinājumu varēja visi atbraukt. Tad arī radās doma – var taču to darīt Rīgā. Tā kā vairāki dejotāji ir korporācijas “Lettgallia” biedri, ir iespēja tur izmantot telpas, tāpat arī bērnudārzā, kur strādā kāda dejotāja. Kad iegadās garākas brīvdienas, kolektīvs satiekas uz Vecpiebalgas kultūras nama skatuves. “Mēģinājums ir reizi nedēļā. Trīs stundas intensīvi strādājam. Pēc tam ir nogurums kā pēc kārtīga sporta treniņa,”saka Dāvis Balodis. Savu reizi Klāvs palīgā uzaicina dejotājus no “Bramaņiem”, tiek aicināti pazīstami deju pedagogi, jaunieši kopā internetā skatās, kā dejas izpilda citi kolektīvi. “Jāstrādā daudz, tikai tad kaut ko sasniegsim. Neviens nav jābīda, visi grib dejot. Mums taču ir mērķis – tikt uz Deju svētkiem, būt dalībniekiem,” stāsta Klāvs un piebilst, ka kolektīvā ir konkurence un katrs cenšas apmeklēt visus mēģinājumus. Pirmās skates dienu jaunieši sauc par otru kolektīva dzimšanas dienu. “Tas bija piedzīvojums, bijām satraukti, lai gan it kā jau katrs zina, kas un kā jādara, bet uztraukumā var visādi gadīties, mums taču nav skatuves pieredzes. Skate patiešām mums bija svētki,” domās dalās Jānis Balodis un tāpat kā visi ir ļoti priecīgs par žūrijas vērtējumu. “Klāvs ir ļoti prasīgs. Latiņu ceļam aizvien augstāk, prieks, ka mums sanāk,” atzīst Dāvis Balodis. Jaunieši savam kolektīvam devuši upes Balgas vārdu, arī tas atgādina par saknēm. “Mēs aicinām kopā visus vecpiebaldzēnus, kuri pazuduši Rīgā. Vecpiebalga ir mūsu saknes, pie tām jāturas,” saka Jānis Balodis un pastāsta, ka kopā būšana ir ne tikai jauka atpūta savējo vidū, tā arī iespēja pilnveidoties, bagātināt citam citu. “Ideju netrūkst. Kāpēc gan mēs nevarētu nodibināt vīru kori? Puiši kā ozoli. Mēs varam arī kādu skeču nospēlēt. “Balgas” meitenes starp dejotājām ir visskaistākās un jaukākās,” saka Jānis Balodis. Visi dejotāji ir patiesi priecīgi, ka viņus atbalsta savējie Vecpiebalgā – gan pašvaldība, gan kultūras nama vadītāja, gan sabiedrība. Līdz Deju svētkiem vēl ceļš ejams, jāgādā tautastērpi, jo svētku reizē no kāda aizlienēt būs grūti. “Pamazām arī par to tiek nopietni Vasarā Vecpiebalgā būs daudzi pasākumi. Tajos piedalīsies arī vecpiebaldzēnu deju kolektīvs Rīgā “Balga”. Savējie galvaspilsētā, ar saknēm Vecpiebalgā. Sarmīte Feldmane

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Grāmatu nams svin 20 gadu jubileju

00:00
08.12.2025
3

Vēsturiskajā namā Cēsīs pašā Rīgas ielas sākumā nemainīgi ir rosība – neatkarīgi, vai tā ir darba diena vai sestdiena, bet vienmēr ir lasītāji, kuri vēlas uzzināt par jaunākajiem izdevumiem un tos arī iegādājas. 3. decembrī izdevniecības “Zvaigzne ABC” grāmatu nams sirsnīgā noskaņā ar sveicieniem, laba vēlējumiem un dziesmām ģitāras pavadījumā atzīmēja 20 gadu jubileju. Grāmatnīcas vadītāju […]

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
30

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
43

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
171

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
437
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
15
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
20
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi