Gaujas nacionālā parka (GNP) teritorijā iecerētās zemsedzes dedzināšanas atbalstītāju, oponentu un citu iedzīvotāju sanāksmē trešdien Siguldā nav izdevies rast kopsaucēju par plānu veikt kontrolētu meža zemsedzes dedzināšanu, aģentūru LETA informēja Dabas aizsardzības pārvalde.
Vides konsultatīvās padomes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus sanāksmē pauda padomes atbalstu projektā “Meža biotopu atjaunošana Gaujas nacionālajā parkā” paredzētajai kontrolētās meža zemsedzes dedzināšanas aktivitātei. Ķerus vērsa uzmanību uz vairākām lietām. Pirmkārt, Latvija ir politiski un juridiski apņēmusies nodrošināt dabas daudzveidības saglabāšanu. Otrkārt, uguns nozīme veselas ekosistēmas, šajā gadījumā, konkrētu meža tipu saglabāšanā, jaunās biologu, ekologu un mežzinātnieku paaudzes vidū vairs netiek apšaubīta.
Projekta koordinatore Kristīne Kampuse uzsvēra, ka kontrolētā meža zemsedzes dedzināšana ir tikai neliela daļa no projekta aktivitātēm. Projektā līdz 2013.gadam ar lidmašīnu pārlidota un apsekota GNP teritorija 60 000 hektāru apjomā, atjaunojot esošos un iegūstot jaunus, nozīmīgus datus par mežu stāvokli parkā. Dabā izstaigāti vairāk nekā 8000 hektāru, apzinot Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamas mežaudzes un sugu dzīvotnes. Balstoties uz iegūtajiem datiem un konsultācijām ar meža ekoloģijas ekspertiem Latvijā, Somijā un Zviedrijā, izvēlētas teritorijas, kurās īstenot projekta praktiskās aktivitātes.
Būtiska sanāksmes daļa tika veltīta tam, lai skaidrotu projektā paredzētās zemsedzes dedzināšanas aktivitāšu teritorijas izvēli, uguns nozīmi dabā un iepazīstinātu klātesošos ar Latvijas un Skandināvijas valstu pieredzi kontrolētas zemsedzes dedzināšanā. Latvijā augošie sausie priežu meži pēc mežu tipa un augšanas apstākļiem atbilst mežiem Somijas un Zviedrijas reģionos, līdz ar to šo valstu pieredzes izmantošana līdzīga veida mežu apsaimniekošanā Latvijā un GNP ir izmantojama un rekomendējama.
Projekta vadošais mežu ekoloģijas eksperts Viesturs Lārmanis skaidroja, ka Lenčupes dabas liegums ir piemērotākā teritorija kontrolētai meža zemsedzes dedzināšanai GNP. Teritorijā ir vairākas vecu vai dabīgu boreālu mežu platības, kuras atrodas starp jaunākām, stādītām priežu audzēm. Veicot zemsedzes dedzināšanu tieši šajās stādītajās audzēs, tiek nodrošināta dzīves vide uguni mīlošajām sugām, kā arī dažādots audzes vecums, radīti atvērumi, kuros attīstīties jaunajām priedītēm, nodrošināta audzes pastāvēšana ilgtermiņā un tās spēja pašatjaunoties, neiejaucoties cilvēkam. Būtiski atgādināt, ka kontrolētās meža zemsedzes dedzināšanas rezultātā pamatā tiks nodedzināta augsnes virskārta, atstājot priežu silā augošās priedes neskartas.
Sanāksmes otrajā daļā iespēja izteikt savu viedokli tika dota aktīvākajiem kontrolētās dedzināšanas metodes oponentiem un atbalstītājiem.
Diskusijā starp ekoloģijas un mežsaimniecības nozarēm šajā reizē kopsaucēju neizdevās atrast. Taču Dabas aizsardzības pārvalde paziņojumā medijiem raksta, ka dabas lieguma zonās, kurās saimnieciskā darbība ir ierobežota vai aizliegta, mežu apsaimniekošana jāskata tieši no ekoloģijas, nevis mežsaimniecības viedokļa.
Kontrolēto meža zemsedzes dedzināšanu projektā “Meža biotopu atjaunošana Gaujas nacionālajā parkā” paredzēts īstenot 1,5 un 1,3 hektāru apjomā. Projekts tiek īstenots, ievērojot ekoloģijas pamatprincipus un pielietojot jaunākās, zinātniski pamatotās biotopu apsaimniekošanas metodes. Kontrolētā meža zemsedzes dedzināšana tiek īstenota Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai piederošā mežā, dabas lieguma zonā. Saskaņā ar Latvijas likumdošanu dabas liegums ir cilvēka darbības mazpārveidota vai dažādā pakāpē pārveidota dabas teritorija, kas ietver īpaši aizsargājamo savvaļas augu un dzīvnieku sugu dzīvotnes un īpaši aizsargājamos biotopus. Šajā teritorijā ir ierobežota vai aizliegta saimnieciskā darbība.
Pušu diskusija tiks turpināta 30.jūlijā plkst.18 Auciema tautas namā, kur iecerēta saruna par Lenčupes dabas liegumā paredzēto kontrolēto meža zemsedzes dedzināšanu.
LETA
Komentāri