No 2015.gada tiks ieviests jauns maksājums par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi jeb zaļināšanas maksājums, biznesa portālu “Nozare.lv” informēja Zemkopības ministrijā (ZM).
Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) regulu no 2015.gada tiks ieviests jauns maksājums par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi jeb zaļināšanas maksājums, kas būs cieši sasaistīts ar vienoto platības maksājumu. Saimniecībām obligāti būs jāizpilda zaļināšanas prakses, lai saņemtu platības maksājumus un zaļināšanas maksājumu. Ja tas netiks darīts, zaļināšanas maksājums tiks samazināts vai netiks izmaksāts.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) norādīja, ka Latvijas lauksaimniekiem jau tagad jāpievērš uzmanība zaļināšanas praksēm, jo, lai arī zaļināšanas maksājums tiks īstenots no 2015.gada, ziemāju sēja sāksies jau tuvākajā laikā.
“Lauksaimniekiem savlaicīgi ir jāiepazīstas ar jaunajām zaļināšanas prasībām, lai 2015.gadā pilnā apjomā varētu saņemt attiecīgo atbalsta maksājumu. Lauksaimniekiem ir liela interese par zaļināšanu, to mēs redzējām ZM jūlijā notikušajās četrās reģionālajās konferencēs Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē, kur sniedzām plašu skaidrojumu par zaļināšanas prasībām,” sacīja ministrs.
Saskaņā ar zaļināšanas praksēm lauksaimniekam jānodrošina kultūraugu dažādošana, jāizveido un/vai jāuztur ekoloģiski nozīmīgas platības un jāsaglabā ilggadīgos zālājus. Zaļināšanas maksājumu automātiski saņems bioloģiski saimniekojošas saimniecības un zaļināšanas prakses neattieksies uz ilggadīgo stādījumu platībām.
Tas, vai, sākot ar 2015.gadu, uz saimniecību attieksies kultūraugu dažādošanas un ekoloģiski nozīmīgu platību izveides un uzturēšanas prasība, ir atkarīgs no saimniecības aramzemes platības lieluma.
Uz saimniecību kultūraugu dažādošana attieksies, ja saimniecības aramzemes platība būs vismaz desmit hektāru, šādā gadījumā būs jānodrošina, ka aramzemē tiek audzēti vismaz divi kultūraugi un galvenā kultūrauga īpatsvars neaizņem vairāk par 75%. Ja saimniecības aramzemes platība pārsniegs 30 hektāru, būs jānodrošina, ka tiek audzēti vismaz trīs kultūraugi, un galvenā kultūrauga īpatsvars neaizņem vairāk par 75%, bet divu galveno kultūraugu daļa kopā neaizņem vairāk par 95%.
Par kultūraugu uzskatīs atšķirīgas ģintis pēc botāniskās klasifikācijas. Tas nozīmē, ka, piemēram, kviešus, rudzus, miežus un rapsi uzskatīs par atšķirīgiem kultūraugiem. Turklāt ir noteikts, ka arī ziemājus un vasarājus uzskatīs par atšķirīgiem kultūraugiem.
Ekoloģiski nozīmīga platība ir tāda, kurā saimniecības aramzemes platība ir vairāk nekā 15 hektāru, saimniecībai ir jānodrošina ekoloģiski nozīmīga platība lielumā, kas atbilst vismaz 5% no aramzemes platības. Ekoloģiski nozīmīgo platību veidi 2015.gadā būs papuve, platības ar slāpekli piesaistošajiem kultūraugiem, sētiem tīrsējā, koki grupās un koku/krūmu puduri ar platību līdz 0,3 hektāru, ražošanā neizmantotas laukmalas, dīķi, aizsargājami ainavas elementi, buferjoslas un zālāju pasējs.
Kultūraugu dažādošanas un ekoloģiski nozīmīgu platību prasību nepiemēros saimniecībām, kuru platībās ievērojamu daļu aizņem zālāji. Ekoloģiski nozīmīgu platību izveides prasība neattieksies arī uz tiem lauksaimniekiem, kam vairāk nekā puse aramzemes atrodas pagastos, kuros mežu īpatsvars pārsniedz 50% no kopējās zemes platības un mežu un lauksaimniecības zemju attiecība pārsniedz proporciju 3:1.
Lauksaimniekiem jāņem vērā arī prasība, ka ilggadīgos zālājus, kas atzīti par Eiropas Savienības (ES) nozīmes biotopiem vai ES nozīmes putnu dzīvotnēm, nedrīkstēs uzart vai pārveidot. Ja ilggadīgo zālāju platības valsts līmenī samazināsies par vairāk nekā 5%, salīdzinot ar atsauces platību, lauksaimniekam būs pienākums pārvērst aramzemi atkal par ilggadīgiem zālājiem.
Precīzu un detalizētu skaidrojumu par zaļināšanas nosacījumiem Lauku atbalsta dienests (LAD) augusta sākumā publicēs mājaslapā “www.lad.gov.lv”, par ko ZM un LAD informēs atsevišķi. Konsultēties par jauno maksājumu par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi jeb zaļināšanas maksājumu lauksaimnieki varēs Latvijas Lauksaimniecības un izglītības centra lauku konsultāciju birojos.
NOZARE.LV
Komentāri