Iespējams, Latvijā raksturīgā ziema klasiskajā izpratnē iestāsies, tuvojoties februārim, kad varētu būt stiprs sals – arī mīnus 20 grādi. Savukārt nākamā vasara varētu būt karsta, pat ar tropiskiem laika apstākļiem, – intervijā “Latvijas Avīzei” stāsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra prognožu nodaļas vadītājs Andris Vīksna. Vīksna noliedz, ka vēlāka ziemas iestāšanās varētu aizkavēt pavasara atnākšanu. “Ziemas kopumā kļūst īsākas. Interesanti, ka stabila sniega sega ir mazāku periodu, tomēr agrāk parādās pirmais sniegs un nereti arī pēdējais sniegs uzsnieg vēlu. Gada vidējā gaisa temperatūra lielā mērā paaugstinās tieši uz ziemas rēķina,” skaidro Vīksna. Arī pašiem meteorologiem nākamais esot izaicinājumu pilns gads. Pēdējos gados sinoptiķiem pamatīgas galvassāpes sagādā negaisa mākoņi vasarā, kad lielā mitruma un augstās gaisa temperatūras dēļ izaug milzīgi gubu lietusmākoņi, kas rada gan spēcīgas lietusgāzes, gan krusu, gan grūti prognozējamas, krasas vēja brāzmas. “Šiem negaisa lietusmākoņiem ir lokāla daba. Tie izveidojas dažu stundu laikā, izdara savu posta darbu un izšķīst. Šādus mākoņus var prognozēt labākajā gadījumā pāris stundas iepriekš,” stāsta meteorologs. Uz jautājumu, kad Latvijā būtu piemērotākais laiks atvaļinājumiem, Vīksna norāda, ka nekad nerekomendējot cilvēkiem doties atvaļinājumā jūnijā, jo tas ir ļoti mānīgs mēnesis. Jūnija sākumā ar ziemeļu vējiem var ieplūst spēcīgs aukstums un vēl var būt salnas. Piemērotāks varētu būt jūlijs, augusts. Pat septembra pirmā puse var būt diezgan silta. Kopumā nākamgad laikapstākļi būšot nepastāvīgi, taču Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs nākamajā gadā informāciju par gaidāmajiem laikapstākļiem apņemas sniegt biežāk, kvalitatīvāk, detalizētāk un plašāk. Vīksna piebilst, ka pēdējā laikā pēc dažādām dabas parādībām prognozēt laika apstākļus ilgākam laikam uz priekšu neesot iespējams. “Ir tādi novērojumi, pēc kuriem var izteikt prognozes. Piemēram, ja bezdelīgas zemu lido, būs lietus, jo saistībā ar mitrumu un atmosfēras spiedienu kukaiņi zemāk lido. Taču tā ir prognoze laikapstākļiem stundu uz priekšu. Tālejošākas prognozes izteikt ir neiespējami,” stāsta Vīksna un piebilst, ka to atzinuši arī paši dabas novērotāji: agrākos gados it kā varēja prognozēt laikapstākļus pēc dažādām parādībām – putniem, pīlādžiem, tagad laikapstākļu mainības dēļ šīs sakarības bieži vien nav spēkā. LETA
Komentāri