Arvien aktuālāka kļūst dabai draudzīga saimniekošana. Lauksaimnieki pievērš
uzmanību, lai, tiecoties pēc ražas un peļņas, saimniecībā netiktu iznīcinātas vides vērtības.
Bioloģiskās zemnieku saimniecības „Lielkrūzes” īpašnieks Guntars Dolmanis no Jaunpiebalgas jūtas gandarīts, ka ir viens no desmit Latvijas saimniecībām, kas izraudzītas kā labie piemēri, lai attīstītu nebijušu projektu Demo farm –
videi draudzīgas lauksaimniecības demonstrējumu saimniecību tīkla izveidi Latvijā un Igaunijā.
„Dabas saimniecības ir neatkārtojamas, tādēļ domāju, šis projekts turpināsies ilgtermiņā,” pārliecināts G.Dolmanis, kurš 6.oktobrī savā saimniecībā uzņēma projektā iesaistīto saimniecību īpašniekus. „Šoruden apmeklējām visas demonstrējumu saimniecības, lai dalītos un bagātinātos saimniekošanas pieredzē. Ir vērtīgi iepazīt katru dabas saimniecību, jo ikvienā no tām ir kāda rozīnīte. Mēs, piemēram, strādājam, lai attīstītu uz tautas tradīcijām balstītu ražošanu un būtu dabas kopsakarību izpētes vieta. Lai gan „Lielkrūzēm” nav aizsardzības statusa, savu teritoriju apsaimniekojam tieši tā. Mūsu lauksaimnieciskajai zemei ir augsta ainaviskā vērtība. Citās valstīs ir pat atsevišķi platību maksājumi šādām teritorijām, bet Latvijā ne,” stāsta G.Dolmanis.
Taujāts par ieguvumiem no dalības projektā, „Lielkrūžu” saimnieks norāda pārliecinoši: „Tas ir tieši tas, ar ko nodarbojamies – kā lauku tūrisma sastāvdaļa mūsu saimniekošana ir bijusi daudzus gadus. Tagad varējām iesaistīties projektā, kas atbilst tieši mūsu specifikai un nodomam. Tādu projektu nav daudz, tādēļ vēl lielāks gandarījums tajā aktīvi līdzdarboties.”
„Lielkrūžu” saimnieki
sadarbojas ar Latvijas Dabas fonda ornitologiem, kas palīdz atjaunot vētras laikā nopostīto zivju ērgļa ligzdu un sekot pārējo putnu dzīves apstākļiem.
No dažādu jomu ekspertiem saņemti arī priekšlikumi, kā „Lielkrūzēs” uzlabot saimniekošanu. „Risinājums jāmeklē struktūras uzlabošanai – jādomā, kā nodrošināt veiksmīgāku dzīvnieku uzraudzīšanu un ērtāku piekļuvi vietām, kur mīt savvaļas zirgi un govis. Te būs nepieciešams Lauku atbalsta dienesta padoms, kā problēmu risināt, lai tā nebūtu pretrunā dabai. Pieļauju, ka risinājums varētu nebūt meliorācija un nosusināšana, bet gan mitrāju atjaunošana,” spriež saimnieks.
Kā ieguvumu G.Dolmanis min arī saimnieciskās darbības plānus, kas projekta gaitā sadarbībā ar ekspertiem tiks izstrādāti katrai saimniecībai. Tie aptvers gan vides daudzveidību, gan lauksaimniecības ražošanas iespējas. Tiks sagatavoti arī dažādi demonstrējumu materiāli, kuri būs paredzēti saimniecību apmeklētājiem.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākā speciāliste ekonomikā Elīna Ozola informē, ka Demo farm projekts drīzumā paredz lauksaimnieku mācības. „Lai veiksmīgāk attīstītu izraudzīto virzienu, projektā iesaistīto saimniecību īpašniekiem novembrī plānotas mācības
par vidi, dabas aizsardzību, lauksaimnieciskās ražošanas ekonomiku un demonstrēšanas prasmēm. Tā kā projekts īstenots kopā ar Igauniju, tad dalībniekiem būs jāmācās arī igauņu valoda. Tās apguve atvieglos saziņu ar kaimiņiem, kad dosimies vizītēs uz viņu saimniecībām,” stāsta E.Ozola.
Projektā iekļuvusi arī Raunas pagasta bioloģiskā saimniecība „Jaun-Ieviņas”. Tā nodarbojas ar mājputnu, kartupeļu, miežu, griķu, vasaras kviešu, cūku pupu un cidoniju audzēšanu, kā arī kokogļu ražošanu, biškopību un lauku tūrismu. Projekta dalībnieki
„Jaun-Ieviņās” viesojās
septembra beigās.
E.Ozola informē, ka nākamgad saimniecībās iecerēts organizēt atvērto durvju dienas, kur demonstrējumu saimniecības varēs apmeklēt visi, kam interesē šāda saimniekošana. „Šīs saimniecības būs pamats tam, lai interesenti varētu doties pie saimniekiem un uzzināt viņu darba pieredzi. Šīs saimniecības ir tās, kas rādīs labo piemēru, kā citiem attīstīt savu lauku darbību,” projekta ideju skaidro E.Ozola.
Anda Dzenža
Komentāri