Piena cenas Latvijā un Baltijā kopumā jau ir sasniegušas Eiropas līmeni, pašreizējā piena litra pašizmaksa ir 10-14 santīmi, – LTV raidījumā “Labrīt, Latvija” sacīja Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPSC) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.
Pārējā summa virs šiem 10-14 santīmiem par piena litru ir zemnieka peļņa, sacīja Šolks.
Ik dienu Latvijā pārstrādā 1700 tonnas piena, vēl 550 tonnas tiek sūtītas pārstrādei uz Lietuvu. Viņš piekrīt, ka Latvijā varētu pārstrādāt arī šo piena daudzumu un arī tad pārstrādes uzņēmumi nebūtu pilnībā noslogoti.
Viņš vairākkārt uzsvēra, ka Latvijā piensaimniecības attīstību kavē lielā piensaimnieku sadrumstalotība, 38 piena pārstrādes uzņēmumi Latvijā ir daudz, – vēl vienas piena pārstrādes rūpnīcas celtniecība Latvijā būtu neprāts.
Latvijā ir reģistrēti 38 piena pārstrādes uzņēmumi, no kuriem reāli darbojas 19, no tiem 16 ir LPSC biedri.
Pieprasījums pēc piena produktiem pasaulē ir palielinājies, līdz ar to pašlaik ir lieliska iespēja attīstīt to eksportu no Latvijas, sacīja LPSC valdes priekšsēdētājs. Uzņēmuma eksportspēja būtu viens no faktoriem, lai saņemtu Eiropas fonu finansējumu piensaimniecības attīstības projektu atbalstam.
Jau vairākkārt ziņots, ka vairāk nekā gada laikā piensaimnieki nespēj vienoties par Eiropas Savienības (ES) piešķiro deviņu miljonu latu atbalsta izmantošanu.
Šolks uzskata, ka 50% šī finansējuma būtu jāpiešķir lauku saimniecību modernizācijai, 50% – jāsadala vismaz vienu miljonu eiro vērtiem projektiem, kas vērsti uz uzņēmuma attīstību, eksporta veicināšanu.
Viņš uzskata, ka šādus projektus var realizēt jebkurš piena pārstrādes uzņēmums, kas pārstrādā kaut vai 10 – 20 tonnas piena dienā.
Kā ziņots, pērn ES Ekonomikas plāna atjaunošanas ietvaros Latvijai piešķīra deviņus miljonus latu piena nozares restrukturizācijai, taču nauda joprojām nav izmantota.
Kā “Nozare.lv” 7.jūnijā sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, “tuvākā mēneša laikā būs skaidrs, kur nauda tiks izlietota,” atzīstot, ka piešķirto finansējumu drīkst izmantot līdz 2013.gadam, tomēr “no ekonomikas viedokļa vilcināšanās nav prāta darbs – jo ātrāk šos miljonus laidīsim apritē, jo izdevīgāk tas ir pašiem ražotājiem”.
“Tā kā mēs šo naudu pa santīmiem negribējām izdalīt, piedāvājām piensaimniekiem pašiem izvēlēties. Ar obligātu nosacījumu – nauda jāiegulda attīstībā, vai nu veidojot papildus pārstrādes līniju esošā uzņēmumā, vai arī radot jaunu, konkurētspējīgu produktu. Diemžēl viena gada laikā viņi savā starpā ne par ko nav vienojušies,” sacīja Dūklavs.
Ministrs akcentēja, ka neatbalstīs piensaimnieku apsvērto ieceri par piena pārstrādes ceha izbūvi Mārupē iebiezinātā piena ražošanai. “Es neatbalstīšu ieceri viena produkta dēļ uzbūvēt veselu rūpnīcu,” sacīja Dūklavs.
Savukārt biedrības “Zemnieku saeima” priekšsēdētāja vietnieks Uldis Krievārs “Nozare.lv” norādīja, ka jūlija vidū Zemkopības ministrijā iesniegts projekts par ES atbalsta naudas izmantošanu nozares restrukturizācijai, ko kopīgi sagatavojuši trīs piena pārstrādes uzņēmumi – kooperatīvi “Dzēse”, “Trikāta KS” un “Piena partneri”.
“Projektu iesniedzām zemkopības ministram, taču tuvāk par to neesmu pilnvarots runāt. Šo darbu nedrīkst sasteigt, rezultātam ir jābūt loģiskam. Tomēr paredzu, ka jau tuvāko mēnešu laikā būs zināma ažiotāža ap naudas apgūšanu, jo jau patlaban jūtam, ka piena pārstrādes uzņēmumu vidū notiek zināma viļņošanās,” atzina Krievārs, prognozējot, ka līdz vasaras beigām naudas saņēmēji beidzot būšot zināmi.
Lēmums ļaut piena pārstrādes uzņēmumiem pašiem izlemt, kur tiks izmantoti Eiropas Savienības (ES) piešķirtie deviņi miljoni latu, bija kļūdains, šodien, tiekoties ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes pārstāvjiem, atzina zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.
“Esmu kļūdījies, ļaujot piensaimniekiem pašiem tik ilgi risināt šo jautājumu. Nekas nav virzījies uz priekšu. Pie manis nākuši piena pārstrādātāji ar priekšlikumiem, tomēr izrādās, ka tie nav saskaņoti savā starpā. Tāpēc personīgi tikšos ar lielāko kooperatīvu vadītājiem, un tad tiks pieņemts galīgais lēmums. Uzskatu par nepareizu turēt naudu “iesaldētu” un neļaut ar to darboties tiem, kas sen jau visu būtu izdarījuši kā nākas. Nauda jāieliek piena pārstrādē, kas ražošanas intensitāti palielinās par 10%,” akcentēja ministrs, piebilstot, ka jautājums par deviņu miljonu likteni tiks atrisināts līdz augusta beigām.
Kā ziņots, pērn ES Ekonomikas plāna atjaunošanas ietvaros Latvijai piešķīra deviņus miljonus latu piena nozares restrukturizācijai, taču nauda joprojām nav izmantota.
Kā “Nozare.lv” 7.jūnijā sacīja Dūklavs, “tā kā mēs šo naudu pa santīmiem negribējām izdalīt, piedāvājām piensaimniekiem pašiem izvēlēties. Ar obligātu nosacījumu – nauda jāiegulda attīstībā, vai nu veidojot papildus pārstrādes līniju esošā uzņēmumā, vai arī radot jaunu, konkurētspējīgu produktu. Diemžēl viena gada laikā viņi savā starpā ne par ko nav vienojušies”.
Arī Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks 28.jūlijā “Nozare.lv” atzina, ka konstruktīvas vienošanās nav. “LPCS piekrīt viedoklim, ka jauns piena pārstrādes uzņēmums Latvijā nav nepieciešams. Piena pārstrāde Latvijā, kaut vai salīdzinot ar kaimiņu valstīm, jau tā ir ļoti sadrumstalota. No tā varbūt ir savs labums vietējam tirgum, jo starp uzņēmumiem ir sīva konkurence, bet maz labuma nozarei un valstij kopumā, jo netiek realizēts piena produktu eksporta potenciāls un pietiekami racionāli izmantota izejviela,” sacīja Šolks
Savukārt pilnsabiedrības “Latvijas Piensaimnieka” direktors Raimonds Freimanis “Nozare.lv” 30.jūlijā norādīja, ka piensaimnieki esot vienojušies un iesnieguši ministrijā projektu par atbalsta naudas izmantošanu. “15.jūlijā Latvijas piensaimnieki – piena kooperatīvu “Trikāta KS”, “Dzēse” un SIA “Piena partneri” biedri, – tikās ar zemkopības ministru un iesniedza savu redzējumu, kā ar lielāku pievienoto vērtību izmantot deviņus miljonus latu Latvijas piena nozares attīstībai. Piena nozares pievienotā vērtība jāpaaugstina, sākot ar efektīvas loģistikas sistēmas izveidi, lai savāktu lielus piena apjomus. Jāveicina zemniekiem piederošu piena pārstrādes uzņēmumu attīstība, lai celtu piena pievienoto vērtību un attīstītu eksportu, nevis vienkārši sadalītu pieejamo naudu “pa galviņām”, jo līdzekļi ir piešķirti nozares restrukturizācijai,” akcentēja kooperatīva vadītājs.
LETA
Komentāri