Liepas pagastā mežu ielokā atrodas Adolfa Priedes “Ķeviņi”. Arī dienvidū nelielā vēja pūsma pāri pagalmam atnes liliju smaržu.
“Lilija ir cēla puķe, man patīk,” saka saimnieks un pārlaiž acis liliju dobei. Tā ir īsts saules dārzs, jo lielākoties ziedi dzelteni un oranži, pa vidu akcentam kādai balti, sarkani, violeti un rozā zvani.
Adolfs ir celtnieks, kuram visu mūžu paticis rušināties pa zemi.
80. gados abi ar sievu strādāja
Baltijas MIS. Kā jau lauciniekiem bija zemes stūrītis. Tad kaimiņi ievēroja, ka viss, ko sēj vai stāda Adolfs , labi aug un zied. Narcises, tulpes, gladiolas zied krāšņāk nekā citiem.
“Kad pārcēlāmies uz “Ķeviņiem”, kas ir tepat blakus mana tēva mājām, mums ar sievu bija ap 200 gladiolu šķirņu. Nemāku tās ziemā uzglabāt, tagad maza dobīte palikusi,” stāsta liepēnietis un uzsver, ka dārzā visu dara pēc izjūtas, nevis, kā teikts kādā grāmatā vai norādīts priekšrakstos.
“Zeme te ļoti mālaina. Pērn vairākas lilijas pārstāju, jo tām iepriekšējā vieta nepatika. Kaut dažs teicis, ka vairākas lilijas ir vienas šķirnes, tā nav katra ir citādāka, vajag tikai uzmanīgāk pavērot,” domās dalās Adolfs. Šovasar kāda saules lilija – tā saimnieks dēvē dzeltenās, saules siltuma pielietos dzeltenos zvanus, sagādājusi pārsteigumu. Vienā kātā izauguši 76 pumpuri. Tā pērnruden pārstādīta lilija.
“Liliju šķirnēm nosaukumus nezinu. Man tas nav svarīgi. Atnāku pie puķēm, papriecājos. No rīta iznāku, apskatos, kur kurmis atkal pastrādājis. Šovasar sešus esmu noķēris. Vecāki atdusas Liepas. Dzīvesbiedre Priekuļu kapsētā. Lilijas vāzē ilgi stāv. Neļauju visiem zvaniem līdz galam noziedēt, lai sīpols var uzkrāt spēku nākamajai vasarai. Nedaudz nokavēju un kukaiņi jau virsū, “ ar cieņu pret cēlajām puķēm stāsta liepēnietis un piebilst, ka liliju ziedēšana “Ķeviņos” ir vairākas nedēļas, jo
daža uzzied agrāka, cita vēlāk.
Adolfs vismaz ik pa trim gadiem rudeņos cenšas lilijas pārstādīt. Ja ne, izaugot pārāk garas. Dažai saaudzis daudz jauno sīpolu, citai ne. Tad var ar citiem padalīties.
“Protams, arī lilijām šis karstums ir par lielu. Sausumā noteikti palaistu. Pavasarī komplekso mēslojumu pakaisu, vairāk neko nedaru. Nav vajadzīga īpaša kopšana,” domās dalās Adolfs. “Ķeviņu” saimnieks ar lepnumu rāda ne tikai savu saules dārzu, arī citas puķu dobes pie mājas, kurās no agra pavasara līdz vēlvēlam rudenim zied kādas puķes. Saimnieka un mājnieku priekam. Ādolfs uzsver: ” Man patīk, ja puķu dobēs daudzsaules un tās ir raibas.”
Sarmīte Feldmane
Komentāri