No Vaives pagastmājas līdz Rāmuļu skolai tagad var aizbraukt pa labu ceļu. Arī sausā laikā nav tik pierasto putekļu, un tie, kuru mājas ceļmalā, ir patiesi laimīgi un uzskata, ka ceļa seguma uzlabošana bijis ilgus gadu desmitus sapņots sapnis. Tas piepildījies. Ceļa rekonstrukcija turpinās.
Rāmuliešiem labi zināmais Pūtēju ceļš pēc gadu desmitiem sagaidījis remontu. Nu jau pamazām tas izskatās pēc ceļa, kam ir arī grāvji, kur satek ūdeņi, nevis piekalnītēs tie kā upes plūst pretī braucējiem un nācējiem.
“Rāmuļos dzīvo darbīgi un aktīvi cilvēki. Daudzi te vēlētos iegādāties īpašumus, bet pārdošanā to nav. Kādreiz bagātais Rāmuļu pagasts, kur dzīvoja kārtīgi saimnieki, acīmredzami atplaukst. Zemnieki audzē lopus, slauc pienu, vāc medu, nodarbojas ar amatniecību un dara daudz ko citu. Rāmuļi ir laba vieta dzīvošanai un saimniekošanai,” saka Vaives pagasta pārvaldes vadītāja Valda Zaļaiskalna.
“Lejas Lielmaņos” saimniece steidz sviest medu, saimnieks nu jau kuru reizi šovasar appļauj pagalmu. Vēl ziedēšanā cīkstas rudens puķes, priecādamās par atvasaras sauli. “Gribas dīķmalā sastādīt hortenzijas un flokšus, jāizrok vecās maijrozītes, bet tām saknes pamatīgas,” pārlaižot skatienu pagalmam, saka saimniece Anita Feldmane, bet saimnieks Rūdolfs piebilst, ka darāmā nekad netrūkst, jo vairāk dari, jo vairāk jaunu darbu nāk klāt.
Anita ir rāmuliete, dzimtās mājas “Vārpas” tepat netālu. “Lejas Leimaņus” Feldmaņi no patāliem radiem nopirka 80.gados. “Turam tikai vistas. Virs iežogojuma ir tīkls. Šovasar daudzi vanagi tajā saķērušies. Lapsas gan nenāk, jo suns pagalmā,” pastāsta Anita. Kopš viņa ir pensijā, par vaļasprieku kļuvusi biškopība. Kad bija jāstrādā, tai nebija laika. “Vēl daudz ko nemāku, bet ar šīsvasaras sviedumu pietiks pašiem, draugiem un dāvanām,” saka Anita un pastāsta, ka šovasar medus stiprs. Bites ganījušās saimnieku sētajā facēlijas laukā un arī pļavās ļauts kāru pildīšanai izmantot visu ziedu daudzveidību, jo saimnieki cenšas pļavas pļaut iespējami vēlu, lai bites dabū lielāku ziedu daudzveidību. Arī dārzā viss izaudzis, kā uzsver rāmuliete, zeme dod tik, cik vajag. Laukos audzētais tiks arī bērniem un septiņiem mazbērniem.
“Lejas Lielmaņi” atrodas ainaviskā vidē, kur uzkalniņi mijas ar lejām, mežmalas ar līkumainiem strautiem. “Te apkārt ir tāds miers! Kaimiņu mājas it kā tepat blakus, bet tomēr ne,” domās dalās Anita un uzsver, ka abi ar Rūdolfu pat nevar iedomāties, ka varētu dzīvot pilsētā. Līdz Cēsu robežai 20 kilometri, līdz Rāmuļu ceļam trīs, bet, ja ir vēlēšanās, kaut kur aizbraukt nav problēmu.
Anita aktīvi iesaistās pagasta sabiedriskajā dzīvē. Pati gan saka, ka patlaban dzīvi piepilda māja, mazbērni, arī kāda dziesma, taču, ja kur citiem var palīdzēt, labprāt piedalās. “Vasarā Rāmuļu skolai svinējām jubileju. Kā vietējai man vieglāk apzināt savējos, tāpēc iesaistījos,” pastāsta Anita. Visu mūžu viņai paticis dziedāt, daudzus gadus dziedājusi korī, tagad par savu sauc Vaives pagasta sieviešu ansambli.
“Rokdarbi – tas ir mierinājums dvēselei. Ne tikai ziemas vakaros man patīk paadīt. Savējiem soma ar zeķēm pilna. Vienu uzdāvināju bijušajiem kolēģiem. Man patīk dāvināt, saka jau – labvēlīgu devēju Dieviņš slavē,” saka Anita un piebilst, ka ikdienā spēku dod daba.
“Lejas Lielmaņu” pagalmā uz elektrības staba stārķu ligzda. Putni aizlidojuši. “Pērn “Latvenergo” ligzdu noņēma un uzlika metāla pamatni. Stārķi atlidoja, ilgi domāja, vai patīk jaunā mājvieta. Ligzdu uzbūvēja, bet šovasar stārķēnu nebija. Tātad vietu pieņēmuši. Jācer, ka nākamgad būs bērni tāpat kā agrākos gadus,” stāsta Rūdolfs un Anita papildina: “Man patīk, ka stārķi ir pie mājas, patīk tā ainava ar stārķu ligzdu. Tas nekas, ka viņiem kāds čūskulēns izkrīt. Pavasarī putnus gaidām atgriežamies.”
Komentāri