Pēdējo sešu gadu laikā Latvijas sabiedrība kļuvusi mazāk ambicioza un lielāku vērtību piešķir miermīlīgai līdzāspastāvēšanai, liecina socioloģisko un mārketinga pētījumu aģentūras “Data serviss” veiktā Latvijas sabiedrības vērtību sistēmas pētījuma rezultāti.
Pētījuma prezentācijas pasākumā bija iespēja iepazīties ar informāciju, kā ir mainījušies iedzīvotāju mērķi periodā no 2002. līdz 2009.gadam, kā šīs izmaiņas ir saistītas ar patēriņa pieaugumu, kredītu pieaugumu un tā kritumu.
“Izpētot izmaiņas valsts ekonomikā un cilvēku vērtību sistēmā, ir iespējams prognozēt iedzīvotāju pieprasījumu pēc precēm un pakalpojumiem, kā arī saprast, kas ir gaidāms sabiedrības rīcībā šajā gadā,” pētījuma prezentācijas pasākumā norādīja “Data servisa” valdes loceklis Gatis Bolinskis.
Latvijas sabiedrībā apstājusies pēdējo sešu gadu tendence, kas uzrādīja pieaugumu vērtību grupā “ambiciozais”, ko raksturo tādi faktori kā dominance un sasniegumi. Tā vietā jau otro gadu pieaug vērtību grupa “miermīlīgais”, ko raksturo savstarpēja iejūtība, laipnība utt. Šī kustība sakrīt ar reālā ienākuma samazināšanos. Kustība var samazināties, tiklīdz reālie iedzīvotāju ienākumi atkal pieaugs, norāda pētījuma autori.
Latvijas iedzīvotāju vērtības mainās saistībā ar procesiem sabiedrībā un resursu pieejamību. Ņemot vērā to, ka izeja no krīzes netiek vadīta, sabiedrībā ir parādījušies trīs risinājumi, kuri daļēji savstarpēji konfliktē: pieņemt to, kas ir, un, izejot no tā, racionāli apsvērt, domāt, kā rīkoties tālāk ilgtermiņā; tiekties pēc patiesības, meklēt taisnību, bet nemainīt savu dzīvi, drīzāk pielāgoties esošajam; koncentrēties uz sevi, nezaudēt pašcieņu – citi ar savām vajadzībām nav svarīgi, kamēr ar tām netraucē.
Bolinskis norāda, ka vērtības ir vispārējie dzīves mērķi jeb sociāli akceptētas izvēles. “Pierādīts, ka tieši vērtības izskaidro cilvēku rīcību un izvēli. Ja cilvēkam zūd mērķi, iestājas depresija un lejupslīde. Šādu situāciju, pēc vērtību pētījuma datiem, varēja novērot 2007.gada vidū. Savukārt 2009.gada beigās jau ir manāmas izmaiņas – parādās vairāk motivācijas rīkoties, kurai, kā liecina pētījumu dati, 1-1,5 gadu laikā sekos ekonomiskā izaugsme.”
Vērtību pētījumu veic, lai noteiktu cilvēku dzīves mērķus un normas jeb jēgu. Zinot konkrētas grupas izpratni par dzīvi, tai var piemērot savu produktu un komunikācijas veidu. “Izprotot, kā produkts var iederēties indivīda dzīvē, var palīdzēt indivīdam sasniegt to, kas viņam būtisks. Zīmola attīstība tiek fokusēta vairāk uz jēgu, nevis solījumiem, cenu vai īstermiņa labumiem,” stāstīja Bolinskis.
Latvijas sabiedrības vērtību sistēmas pētījumu “Data serviss” veic reizi gadā kopš 2002.gada. Izstrādātā metodika ietver 64 vērtības astoņās vērtību grupās – racionālists, pamatīgais, kanoniskais, pašcentrētais, miermīlīgais, ambiciozais, ģimeniskais, pašrealizējošais.
Pētījuma dati tiek iegūti, veicot 1500 tiešās intervijas iedzīvotāju mājsaimniecībās visā Latvijā. Pētījumā piedalās respondenti vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
Pēc NOZARE.LV
Komentāri